Valdība pēc nedēļas lems par 600 miljonu eiro vērtā vilcienu iepirkuma pārtraukšanu
PIETIEK08.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdība pēc nedēļas, 15. maijā visticamāk atkārtoti skatīs jautājumu par 610 miljonus eiro vērto a/s Pasažieru vilciens jauno vilcienu pasūtījumu, un ir liela varbūtība, ka tiks izlemts pārtraukt šo vērienīgo iepirkumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
„Es ceru, ka vilcienu iepirkums netiks pārtraukts,” bija vienīgais komentārs, ko otrdien par briestošo situāciju Pietiek bija gatavs sniegt pie partijām nepiederošais satiksmes ministrs Aivis Ronis. Tikmēr avoti valdībā un Satiksmes ministrijas (SM) struktūrā mudina gatavoties ļaunākajam scenārijam, ka korupcijas aizdomu ēnu apvītais iepirkums būs izgāzies.
Finanšu ministrija (FM) jau nosūtījusi vēstuli SM, norādot uz finanšu riskiem, kurus, turpinot iepirkumu no konkursa uzvarētāja spāņu kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), uzņemtos valsts. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, FM brīdina, ka līguma parakstīšana ar CAF Latvijai draud ar sankcijām un daļas no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atmaksu. Runa ir par 25% no vairāk nekā 100 miljonu eiro līdzfinansējuma jauno vilcienu iegādei, tātad aptuveni 25 miljoniem eiro. Oficiāls apstiprinājums šai informācijai otrdien netika sniegts, jo dokumentu apritei starp FM un SM šajā jautājumā piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.
Problēmas būtība, uz ko vēstulē SM kā a/s Pasažieru vilciens valsts kapitāldaļu turētājai jau pērnajā decembrī norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), slēpjas nesakritībā starp vilcienu iepirkuma faktiskajām šābrīža izmaksām un informāciju, ko Latvija sniedza projekta pieteikumā, vēl tikai pretendējot uz ES fondu naudu.
Konkursa uzvarētāju spāņu CAF piedāvātā dīzeļvilcienu un elektrovilcienu cena, kā arī to uzturēšanas cena neatbilst projekta pieteikumā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai norādītajām cenām. Dīzeļvilcienu gadījumā vilcienu faktiskā cena un to uzturēšanas izmaksas izrādījušās augstākas, bet elektrovilcieniem – zemākas.
Tas Latvijai draud ar ES lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, konstatējot, ka ES līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Latvijai tas draud ar 25% no 100 miljonu eiro līdzfinansējuma atmaksu. Lai gan sekas vēl nav iestājušās, par izveidojušos situāciju atbildīgās a/s Pasažieru vilciens valdes Nila Freivalda vadībā nomaiņa tādēļ esot tuvākā laika jautājums. „Kādam par to ir jāatbild,” neoficiāli valdības kuluāros to komentēja augstistāvoša amatpersona.
Ceturtdienai, 10. maijā a/s Pasažieru vilciens valdei jāsniedz detalizēta atskaite uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai - SM, kā tā ir pildījusi valdības 24. janvāra sēdē dotos uzdevumus, lai novērstu finanšu riskus, kas Latvijai draud, ja ES līdzfinansētajā iepirkumā tiks konstatēti pārkāpumi. Pēc amatpersonu skopajiem komentāriem pirmdien pēc a/s Pasažieru vilciens akcionāru sapulces bija skaidrs, ka pa šiem mēnešiem problēmas nav novērstas un neatkarīgi no iepirkuma likteņa uzņēmuma valde tiks atlaista.
Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu a/s Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
