Valdība pēc nedēļas lems par 600 miljonu eiro vērtā vilcienu iepirkuma pārtraukšanu
PIETIEK08.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdība pēc nedēļas, 15. maijā visticamāk atkārtoti skatīs jautājumu par 610 miljonus eiro vērto a/s Pasažieru vilciens jauno vilcienu pasūtījumu, un ir liela varbūtība, ka tiks izlemts pārtraukt šo vērienīgo iepirkumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
„Es ceru, ka vilcienu iepirkums netiks pārtraukts,” bija vienīgais komentārs, ko otrdien par briestošo situāciju Pietiek bija gatavs sniegt pie partijām nepiederošais satiksmes ministrs Aivis Ronis. Tikmēr avoti valdībā un Satiksmes ministrijas (SM) struktūrā mudina gatavoties ļaunākajam scenārijam, ka korupcijas aizdomu ēnu apvītais iepirkums būs izgāzies.
Finanšu ministrija (FM) jau nosūtījusi vēstuli SM, norādot uz finanšu riskiem, kurus, turpinot iepirkumu no konkursa uzvarētāja spāņu kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF), uzņemtos valsts. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, FM brīdina, ka līguma parakstīšana ar CAF Latvijai draud ar sankcijām un daļas no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atmaksu. Runa ir par 25% no vairāk nekā 100 miljonu eiro līdzfinansējuma jauno vilcienu iegādei, tātad aptuveni 25 miljoniem eiro. Oficiāls apstiprinājums šai informācijai otrdien netika sniegts, jo dokumentu apritei starp FM un SM šajā jautājumā piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.
Problēmas būtība, uz ko vēstulē SM kā a/s Pasažieru vilciens valsts kapitāldaļu turētājai jau pērnajā decembrī norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), slēpjas nesakritībā starp vilcienu iepirkuma faktiskajām šābrīža izmaksām un informāciju, ko Latvija sniedza projekta pieteikumā, vēl tikai pretendējot uz ES fondu naudu.
Konkursa uzvarētāju spāņu CAF piedāvātā dīzeļvilcienu un elektrovilcienu cena, kā arī to uzturēšanas cena neatbilst projekta pieteikumā ES Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai norādītajām cenām. Dīzeļvilcienu gadījumā vilcienu faktiskā cena un to uzturēšanas izmaksas izrādījušās augstākas, bet elektrovilcieniem – zemākas.
Tas Latvijai draud ar ES lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, konstatējot, ka ES līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Latvijai tas draud ar 25% no 100 miljonu eiro līdzfinansējuma atmaksu. Lai gan sekas vēl nav iestājušās, par izveidojušos situāciju atbildīgās a/s Pasažieru vilciens valdes Nila Freivalda vadībā nomaiņa tādēļ esot tuvākā laika jautājums. „Kādam par to ir jāatbild,” neoficiāli valdības kuluāros to komentēja augstistāvoša amatpersona.
Ceturtdienai, 10. maijā a/s Pasažieru vilciens valdei jāsniedz detalizēta atskaite uzņēmuma valsts kapitāldaļu turētājai - SM, kā tā ir pildījusi valdības 24. janvāra sēdē dotos uzdevumus, lai novērstu finanšu riskus, kas Latvijai draud, ja ES līdzfinansētajā iepirkumā tiks konstatēti pārkāpumi. Pēc amatpersonu skopajiem komentāriem pirmdien pēc a/s Pasažieru vilciens akcionāru sapulces bija skaidrs, ka pa šiem mēnešiem problēmas nav novērstas un neatkarīgi no iepirkuma likteņa uzņēmuma valde tiks atlaista.
Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu a/s Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
