Valdība apspriedusi "Liepājas metalurga" glābšanu, kas budžetam izmaksās 70 miljonus; lēmums atlikts uz pēcvēlēšanu rītu
PIETIEK22.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) un valdības algotā konsultanta Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa otrdien publiski apgalvotais, ka valdība cer uz Liepājas metalurga esošo akcionāru naudas ieguldījumiem, neatbilst valdības slēgtajā sēdē vakar faktiski apspriestajam, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti un vairāku oficiālu valdības avotu teiktais par diskusijas gaitu. Slēgtajā valdības sēdē izvēršoties ilgām diskusijām, vai valstij glābt Liepājas metalurgu, kas Prudentia piedāvātajā scenārijā valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu latu, kā pretarguments izvirzīti Prudentia aprēķini, ka, pieļaujot uzņēmuma maksātnespēju, valsts tiešie un netiešie zaudējumi tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt 253,9 miljonus latu, liecina vairāku sēdes dalībnieku atstāstītais un Pietiek rīcībā esošie konfidenciālie dokumenti.Turpretī Prudentia valdībai rekomendētais variants, kad tiek sākts tiesiskās aizsardzības process un valsts sedz Liepājas metalurga kredītu plus iegulda tā darbībai sākotnēji nepieciešamos brīvos līdzekļus, valstij izmaksātu "lētāk" - 70,3 miljonus latu.
Ticamākais Liepājas metalurga krīzes attīstības scenārijs, ko valdība otrdien apspriedusi aiz slēgtām durvīm, ir, ka valsts Finanšu ministrijas personā priekšlaikus no budžeta līdzekļiem atmaksā uzņēmuma 51,7 miljonu latu lielo valsts garantēto kredītu itāļu Unicredit bankai, kopā ar valsts uzņēmumu Latvenergo un valstij piederošo Citadele banka kļūstot par metālapstrādes milža īpašniekiem, kas nozīmē arī miljonu latu brīvas naudas papildus ieguldīšanu uzņēmuma apgrozāmajā kapitālā. Ja var ticēt Prudentia aplēsēm, runa pagaidām ir par 18,6 miljoniem latu, kas valstij būtu jāiemaksā uzņēmumā, bet jau otrdien vairāki ministri valdības sēdē uzdevuši kritiskus jautājumus, prasot prognozes, cik miljonus nāksies ieguldīt turpmākajos mēnešos, uz ko skaidra atbilde no Prudentia neesot saņemta.
Ultimāts Liepājas metalurga trim vecajiem akcionāriem līdz 31. maijam (dienu pirms pašvaldību vēlēšanām) ieguldīt pa 10 miljoniem latu, lai gan Prudentia slepenajā ziņojumā valdībai atzīts, ka divi no tiem to neplāno darīt, uzskatāms par apzinātu laika novilcināšanu, lai nodokļu maksātājiem nepopulāro lēmumu atliktu uz pēcvēlēšanu rītu. To, ka tas ir politiski, ārpus valdības sēžu zāles pieņemts lēmums novilcināt laiku, Pietiek atzina vairāki avoti valdībā, un to netieši apstiprina arī konfidenciālie rīcības scenāriji, kurus otrdien valdībai prezentēja Prudentia un apstiprināšanai virzīja Ekonomikas ministrija.
Ko saprotamā valodā nozīmē Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) otrdien paziņotais, ka Liepājas metalurga kreditori ir nolēmuši daļēji kapitalizēt aptuveni pusi (ziņojumā minēti 69 miljoni latu) no esošajām uzņēmuma parādsaistībām, kas kopumā ir 126,5 miljoni latu, tā kļūstot par šī metālapstrādes uzņēmuma akcionāriem?
Pirmkārt, kā izriet no valdībā otrdien skatītajiem risinājumiem, tas nozīmētu valsts galvotā vairāk nekā 50 miljonu latu kredīta atmaksu no valsts budžeta, kas valsti Finanšu ministrijas personā padarītu par Liepājas metalurga nodrošināto kreditoru un, Prudentia piedāvātajos formulējumos runājot, ļautu kapitalizēt šo parādu, valstij kļūstot par uzņēmuma akcionāru. Prudentia piedāvājumā tiktu kapitalizēti 40% šīs valsts parāda daļas 20,7 miljonu apmērā, ko nākotnē esot iespējams atgūt, piesaistot investorus.
Uzsākot ar kreditoru klubu saskaņotu Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesu, ko kā vēlamāko scenāriju valdībā otrdien virzīja Prudentia, Finanšu ministrijai visticamāk nāksies atmaksāt Unicredit izsniegto un valsts galvoto aizdevumu, kas "ietekmētu valsts budžeta deficītu aizdevuma kopējā atlikuma (LVL 51,7 mlj.) apmērā". Šajā scenārijā valsts, kapitalizējot uzņēmuma parādsaistības pret Finanšu ministriju, Citadele banku un Latvenergo, iegūtu vairāk nekā 65% Liepājas metalurga akciju (attiecīgi 45,73% Finanšu ministrijai, 10,92% Citadele bankai un 8,95% Latvenergo).
Tomēr šie Prudentia piedāvātie aprēķini ir tikai "uz papīra", jo, lai tā notiktu, jāpiepildās vairākiem nosacījumiem - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pārtrauc tiesāšanos ar Kirovu Lipmanu par uzņēmuma akciju sadalījumu (strīds ir par 11,5% akciju, un sagaidāms, ka divi lielākie akcionāri pēc zaudējuma Lipmanam pirmajā instancē iesniegs apelāciju), turklāt šajā scenārijā nav ietverta iespēja, ka viens no akcionāriem - Lipmans finansiāli piedalās Liepājas metalurga glābšanā, proporcionāli saglabājot tā akcijas.
Saskaņā ar Prudentia un Pavļuta otdien oficiāli prezentēto scenāriju, ja visi trīs vecie akcionāri tomēr finansiāli piedalās glābšanā, viņi jaunās akcionāru struktūras situācijā iegūtu kopumā 23,83% akciju, bet valsts neiegūtu kontroli pār uzņēmumu, kura glābšanā iesaistītos - tā iegūtu tikai 47,85% akciju, rāda Pietiek rīcībā esošais Prudentia ziņojums. Tomēr šāds scenārijs valdībā nav izskatīts ne kā reāls, ne kā vēlams. Vairāki slēgtās sēdes dalībnieki Pietiek norādīja, ka šāda prognozētā akciju sadalījuma dēļ šis Prudentia un ekonomikas ministra publiski prezentētais scenārijs būtu valstij neizdevīgs. "Tas pat nav "airBaltic2, tas ir sliktāk, jo mums pat nebūtu 51%", pametot valdības slēgto sēdi, Pietiek neoficiāli izteicās kāds ministrs.
Patiesībā Prudentia un valdība jau šobrīd ir informēti, ka Zaharjins un Segals nepiekrīt ieguldīt Liepājas metalurgā brīvus finanšu līdzekļus, tādēļ šobrīd notiekošais, dodot trim esošajiem akcionāriem laiku līdz 31. maijam naudas darījumu kontā ieskaitīt pa 10 miljoniem latu, vērtējams kā laika novilcināšana, izvirzot ultimātus, par kuriem zināms, ka tie visticamāk netiks pildīti. Vairāki valdības locekļi un augstākā ierēdniecība, kas otrdien piedalījās valdības slēgtajā sēdē, Pietiek neoficiāli notiekošo vērtēja kā apzinātu, premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) raksturīgu rīcību, lai atliktu nodokļu maksātājiem grūti izskaidrojamā lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu rītu, jo paredzams, ka jau 3. vai 4. jūnijā valdībai būs jālemj par Liepājas metalurga 51,7 miljonu kredīta priekšlaicīgu atdošanu no valsts budžeta līdzekļiem un vairāku miljonu ieguldīšanu uzņēmumā, nodrošinot tā apgrozāmo kapitālu. Šādu analīzi apstiprina Pietiek rīcībā esošie Prudentia konfidenciālie ziņojumi un vairāku aculiecinieku atstāsti par slēgtajā sēdē notikušajām diskusijām.
Lai gan publiski tas netika pateikts, otrdien valdība jau izskatījusi reālāko scenāriju, ka esošie akcionāri finansiāli nepiedalās uzņēmuma glābšanā, un šādā gadījumā naudas līdzekļus, "lai finansētu apgrozāmo kapitālu proporcionāli 35 miljonu latu apmērā", jānodrošina Finanšu ministrijai, valstij piederošajai Citadele bankai, valsts uzņēmumam Latvenergo, kā arī diviem privātajiem kreditoru kluba biedriem SEB bankai un britu Stemcor.
Prudentia jau 16. aprīlī valdībai prezentētajā ziņojumā, atskaitoties par sarunām ar Liepājas metalurga pašreizējiem akcionāriem, atzina, ka "ne Segejs Zaharjins, ne Iļja Segals nesniedza apliecinājumu ieguldīt būtiskas summas uzņēmuma darbības atjaunošanā, kā galveno iemeslu minot brīvas naudas neesamību". Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību ieķīlāt savas akcijas uzņēmumam nepieciešamās naudas plūsmas piesaistei, tomēr, kā konfidenciālā ziņojumā valdībai atzinusi pati Prudentia, "var uzskatīt, ka pie šādas uzņēmuma finansiālās situācijas šīm akcijām komerciālas vērtības nav".
Arī 9. aprīlī Romā tiekoties Finanšu ministrijas un kreditoru kluba pārstāvjiem ar Liepājas metalurgam valsts galvoto kredītu izsniegušo banku Unicredit S.p.A., Latvijas puse bankas pārstāvjus informējusi, ka "esošajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem S. Zaharjinam un I. Segalam nav līdzekļu, kurus viņi varētu ieguldīt uzņēmuma situācijas stabilizēšanā, taču šie akcionāri ir gatavi ieķīlāt sev piederošās akcijas", lasāms atskaitē par tikšanās rezultātiem.
Tikai viens no Liepājas metalurga akcionāriem - Kirovs Lipmans pārrunās ar Prudentia izteicis gatavību ieguldīt naudu uzņēmuma darbības atjaunošanā, bet izvirzot nosacījumu, ja valsts pusē esošie kreditori izmaina uzņēmuma akcionāru struktūru, panākot, ka Zaharjinam un Segalam, ar kuriem Lipmanam norit tiesvedība par akciju sadalījumu, neveidojas kontrole pār uzņēmumu.
Prudentia piedāvātie risinājumi, kuri otrdien slēgtā sēdē tika piedāvāti valdībai, ļauj izdarīt secinājumu, ka faktiski notikusi vienošanās ar Lipmanu, pieņemot viņa nosacījumus. Lai gan publiski paziņots, ka piedāvājums par 10 miljonu iemaksu izteikts visiem trim uzņēmuma akcionāriem, patiesībā šāds scenārijs netiek prognozēts un pieļauts. Piepildoties scenārijam, ja naudu iemaksā visi trīs akcionāri, "nauda un visas akcijas tiek atgrieztas atpakaļ konflikta situācijas nerisināšanas dēļ", lasāms Prudentia sagatavotajā konfidenciālajā piedāvājumā. Savukārt, ja 10 miljonus līdz 31. maijam iemaksā tikai viens no trim akcionāriem, Prudentia piedāvā, ka pārējo divu akcionāru akcijas tiek sadalītas proporcionāli ieguldījumam starp kreditoru klubu un naudu iemaksājušo akcionāru.
Valdības sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm izvērsušās ilgas diskusijas, vai valstij iesaistīties ar budžeta naudu krīzē esošā Liepājas metalurga glābšanā, un vairākkārt piesaukta miljonus izmaksājusī airBaltic pārņemšana, kur valdība līdzīgi kā šoreiz vadās pēc Prudentia ieteikumiem. Vairāki ministri, tostarp, Andris Vilks, Anrijs Matīss, Laimdota Straujuma, uzdevuši kritiskus jautājumus Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam, norādot, ka nav skaidrs, cik turpmākajos mēnešos un gados valstij būs jāiegulda uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Valdības sēdē iezīmējusies nevienprātība starp ministriem, kur uzņēmuma pārņemšanu izteikti atbalstījis premjers Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts.
Neoficiāli politikas kuluāros valda uzskats, ka, paredzot Reformu partijas sabrukumu pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās tai prognozē neveiksmi, vairāki partijas ministri sākuši pozicionēties, domājot par politisko nākotni kādā perspektīvākā varas partijā. Tieši ar šo apsvērumu tiek skaidrota Pavļuta, kurš nav Reformu partijas biedrs, bet ieguva portfeli no tās kvotas, pozicionēšanās Liepājas metalurga krīzē, piekrītot ar Vienotību saistītā konsultanta Prudentia piesaistei un tās piedāvātajiem risinājumiem.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
