Valdība apspriedusi "Liepājas metalurga" glābšanu, kas budžetam izmaksās 70 miljonus; lēmums atlikts uz pēcvēlēšanu rītu
PIETIEK22.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) un valdības algotā konsultanta Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa otrdien publiski apgalvotais, ka valdība cer uz Liepājas metalurga esošo akcionāru naudas ieguldījumiem, neatbilst valdības slēgtajā sēdē vakar faktiski apspriestajam, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti un vairāku oficiālu valdības avotu teiktais par diskusijas gaitu. Slēgtajā valdības sēdē izvēršoties ilgām diskusijām, vai valstij glābt Liepājas metalurgu, kas Prudentia piedāvātajā scenārijā valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu latu, kā pretarguments izvirzīti Prudentia aprēķini, ka, pieļaujot uzņēmuma maksātnespēju, valsts tiešie un netiešie zaudējumi tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt 253,9 miljonus latu, liecina vairāku sēdes dalībnieku atstāstītais un Pietiek rīcībā esošie konfidenciālie dokumenti.Turpretī Prudentia valdībai rekomendētais variants, kad tiek sākts tiesiskās aizsardzības process un valsts sedz Liepājas metalurga kredītu plus iegulda tā darbībai sākotnēji nepieciešamos brīvos līdzekļus, valstij izmaksātu "lētāk" - 70,3 miljonus latu.
Ticamākais Liepājas metalurga krīzes attīstības scenārijs, ko valdība otrdien apspriedusi aiz slēgtām durvīm, ir, ka valsts Finanšu ministrijas personā priekšlaikus no budžeta līdzekļiem atmaksā uzņēmuma 51,7 miljonu latu lielo valsts garantēto kredītu itāļu Unicredit bankai, kopā ar valsts uzņēmumu Latvenergo un valstij piederošo Citadele banka kļūstot par metālapstrādes milža īpašniekiem, kas nozīmē arī miljonu latu brīvas naudas papildus ieguldīšanu uzņēmuma apgrozāmajā kapitālā. Ja var ticēt Prudentia aplēsēm, runa pagaidām ir par 18,6 miljoniem latu, kas valstij būtu jāiemaksā uzņēmumā, bet jau otrdien vairāki ministri valdības sēdē uzdevuši kritiskus jautājumus, prasot prognozes, cik miljonus nāksies ieguldīt turpmākajos mēnešos, uz ko skaidra atbilde no Prudentia neesot saņemta.
Ultimāts Liepājas metalurga trim vecajiem akcionāriem līdz 31. maijam (dienu pirms pašvaldību vēlēšanām) ieguldīt pa 10 miljoniem latu, lai gan Prudentia slepenajā ziņojumā valdībai atzīts, ka divi no tiem to neplāno darīt, uzskatāms par apzinātu laika novilcināšanu, lai nodokļu maksātājiem nepopulāro lēmumu atliktu uz pēcvēlēšanu rītu. To, ka tas ir politiski, ārpus valdības sēžu zāles pieņemts lēmums novilcināt laiku, Pietiek atzina vairāki avoti valdībā, un to netieši apstiprina arī konfidenciālie rīcības scenāriji, kurus otrdien valdībai prezentēja Prudentia un apstiprināšanai virzīja Ekonomikas ministrija.
Ko saprotamā valodā nozīmē Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) otrdien paziņotais, ka Liepājas metalurga kreditori ir nolēmuši daļēji kapitalizēt aptuveni pusi (ziņojumā minēti 69 miljoni latu) no esošajām uzņēmuma parādsaistībām, kas kopumā ir 126,5 miljoni latu, tā kļūstot par šī metālapstrādes uzņēmuma akcionāriem?
Pirmkārt, kā izriet no valdībā otrdien skatītajiem risinājumiem, tas nozīmētu valsts galvotā vairāk nekā 50 miljonu latu kredīta atmaksu no valsts budžeta, kas valsti Finanšu ministrijas personā padarītu par Liepājas metalurga nodrošināto kreditoru un, Prudentia piedāvātajos formulējumos runājot, ļautu kapitalizēt šo parādu, valstij kļūstot par uzņēmuma akcionāru. Prudentia piedāvājumā tiktu kapitalizēti 40% šīs valsts parāda daļas 20,7 miljonu apmērā, ko nākotnē esot iespējams atgūt, piesaistot investorus.
Uzsākot ar kreditoru klubu saskaņotu Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesu, ko kā vēlamāko scenāriju valdībā otrdien virzīja Prudentia, Finanšu ministrijai visticamāk nāksies atmaksāt Unicredit izsniegto un valsts galvoto aizdevumu, kas "ietekmētu valsts budžeta deficītu aizdevuma kopējā atlikuma (LVL 51,7 mlj.) apmērā". Šajā scenārijā valsts, kapitalizējot uzņēmuma parādsaistības pret Finanšu ministriju, Citadele banku un Latvenergo, iegūtu vairāk nekā 65% Liepājas metalurga akciju (attiecīgi 45,73% Finanšu ministrijai, 10,92% Citadele bankai un 8,95% Latvenergo).
Tomēr šie Prudentia piedāvātie aprēķini ir tikai "uz papīra", jo, lai tā notiktu, jāpiepildās vairākiem nosacījumiem - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pārtrauc tiesāšanos ar Kirovu Lipmanu par uzņēmuma akciju sadalījumu (strīds ir par 11,5% akciju, un sagaidāms, ka divi lielākie akcionāri pēc zaudējuma Lipmanam pirmajā instancē iesniegs apelāciju), turklāt šajā scenārijā nav ietverta iespēja, ka viens no akcionāriem - Lipmans finansiāli piedalās Liepājas metalurga glābšanā, proporcionāli saglabājot tā akcijas.
Saskaņā ar Prudentia un Pavļuta otdien oficiāli prezentēto scenāriju, ja visi trīs vecie akcionāri tomēr finansiāli piedalās glābšanā, viņi jaunās akcionāru struktūras situācijā iegūtu kopumā 23,83% akciju, bet valsts neiegūtu kontroli pār uzņēmumu, kura glābšanā iesaistītos - tā iegūtu tikai 47,85% akciju, rāda Pietiek rīcībā esošais Prudentia ziņojums. Tomēr šāds scenārijs valdībā nav izskatīts ne kā reāls, ne kā vēlams. Vairāki slēgtās sēdes dalībnieki Pietiek norādīja, ka šāda prognozētā akciju sadalījuma dēļ šis Prudentia un ekonomikas ministra publiski prezentētais scenārijs būtu valstij neizdevīgs. "Tas pat nav "airBaltic2, tas ir sliktāk, jo mums pat nebūtu 51%", pametot valdības slēgto sēdi, Pietiek neoficiāli izteicās kāds ministrs.
Patiesībā Prudentia un valdība jau šobrīd ir informēti, ka Zaharjins un Segals nepiekrīt ieguldīt Liepājas metalurgā brīvus finanšu līdzekļus, tādēļ šobrīd notiekošais, dodot trim esošajiem akcionāriem laiku līdz 31. maijam naudas darījumu kontā ieskaitīt pa 10 miljoniem latu, vērtējams kā laika novilcināšana, izvirzot ultimātus, par kuriem zināms, ka tie visticamāk netiks pildīti. Vairāki valdības locekļi un augstākā ierēdniecība, kas otrdien piedalījās valdības slēgtajā sēdē, Pietiek neoficiāli notiekošo vērtēja kā apzinātu, premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) raksturīgu rīcību, lai atliktu nodokļu maksātājiem grūti izskaidrojamā lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu rītu, jo paredzams, ka jau 3. vai 4. jūnijā valdībai būs jālemj par Liepājas metalurga 51,7 miljonu kredīta priekšlaicīgu atdošanu no valsts budžeta līdzekļiem un vairāku miljonu ieguldīšanu uzņēmumā, nodrošinot tā apgrozāmo kapitālu. Šādu analīzi apstiprina Pietiek rīcībā esošie Prudentia konfidenciālie ziņojumi un vairāku aculiecinieku atstāsti par slēgtajā sēdē notikušajām diskusijām.
Lai gan publiski tas netika pateikts, otrdien valdība jau izskatījusi reālāko scenāriju, ka esošie akcionāri finansiāli nepiedalās uzņēmuma glābšanā, un šādā gadījumā naudas līdzekļus, "lai finansētu apgrozāmo kapitālu proporcionāli 35 miljonu latu apmērā", jānodrošina Finanšu ministrijai, valstij piederošajai Citadele bankai, valsts uzņēmumam Latvenergo, kā arī diviem privātajiem kreditoru kluba biedriem SEB bankai un britu Stemcor.
Prudentia jau 16. aprīlī valdībai prezentētajā ziņojumā, atskaitoties par sarunām ar Liepājas metalurga pašreizējiem akcionāriem, atzina, ka "ne Segejs Zaharjins, ne Iļja Segals nesniedza apliecinājumu ieguldīt būtiskas summas uzņēmuma darbības atjaunošanā, kā galveno iemeslu minot brīvas naudas neesamību". Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību ieķīlāt savas akcijas uzņēmumam nepieciešamās naudas plūsmas piesaistei, tomēr, kā konfidenciālā ziņojumā valdībai atzinusi pati Prudentia, "var uzskatīt, ka pie šādas uzņēmuma finansiālās situācijas šīm akcijām komerciālas vērtības nav".
Arī 9. aprīlī Romā tiekoties Finanšu ministrijas un kreditoru kluba pārstāvjiem ar Liepājas metalurgam valsts galvoto kredītu izsniegušo banku Unicredit S.p.A., Latvijas puse bankas pārstāvjus informējusi, ka "esošajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem S. Zaharjinam un I. Segalam nav līdzekļu, kurus viņi varētu ieguldīt uzņēmuma situācijas stabilizēšanā, taču šie akcionāri ir gatavi ieķīlāt sev piederošās akcijas", lasāms atskaitē par tikšanās rezultātiem.
Tikai viens no Liepājas metalurga akcionāriem - Kirovs Lipmans pārrunās ar Prudentia izteicis gatavību ieguldīt naudu uzņēmuma darbības atjaunošanā, bet izvirzot nosacījumu, ja valsts pusē esošie kreditori izmaina uzņēmuma akcionāru struktūru, panākot, ka Zaharjinam un Segalam, ar kuriem Lipmanam norit tiesvedība par akciju sadalījumu, neveidojas kontrole pār uzņēmumu.
Prudentia piedāvātie risinājumi, kuri otrdien slēgtā sēdē tika piedāvāti valdībai, ļauj izdarīt secinājumu, ka faktiski notikusi vienošanās ar Lipmanu, pieņemot viņa nosacījumus. Lai gan publiski paziņots, ka piedāvājums par 10 miljonu iemaksu izteikts visiem trim uzņēmuma akcionāriem, patiesībā šāds scenārijs netiek prognozēts un pieļauts. Piepildoties scenārijam, ja naudu iemaksā visi trīs akcionāri, "nauda un visas akcijas tiek atgrieztas atpakaļ konflikta situācijas nerisināšanas dēļ", lasāms Prudentia sagatavotajā konfidenciālajā piedāvājumā. Savukārt, ja 10 miljonus līdz 31. maijam iemaksā tikai viens no trim akcionāriem, Prudentia piedāvā, ka pārējo divu akcionāru akcijas tiek sadalītas proporcionāli ieguldījumam starp kreditoru klubu un naudu iemaksājušo akcionāru.
Valdības sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm izvērsušās ilgas diskusijas, vai valstij iesaistīties ar budžeta naudu krīzē esošā Liepājas metalurga glābšanā, un vairākkārt piesaukta miljonus izmaksājusī airBaltic pārņemšana, kur valdība līdzīgi kā šoreiz vadās pēc Prudentia ieteikumiem. Vairāki ministri, tostarp, Andris Vilks, Anrijs Matīss, Laimdota Straujuma, uzdevuši kritiskus jautājumus Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam, norādot, ka nav skaidrs, cik turpmākajos mēnešos un gados valstij būs jāiegulda uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Valdības sēdē iezīmējusies nevienprātība starp ministriem, kur uzņēmuma pārņemšanu izteikti atbalstījis premjers Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts.
Neoficiāli politikas kuluāros valda uzskats, ka, paredzot Reformu partijas sabrukumu pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās tai prognozē neveiksmi, vairāki partijas ministri sākuši pozicionēties, domājot par politisko nākotni kādā perspektīvākā varas partijā. Tieši ar šo apsvērumu tiek skaidrota Pavļuta, kurš nav Reformu partijas biedrs, bet ieguva portfeli no tās kvotas, pozicionēšanās Liepājas metalurga krīzē, piekrītot ar Vienotību saistītā konsultanta Prudentia piesaistei un tās piedāvātajiem risinājumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
