Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākus gadus sabiedriskajiem medijiem un klikšķu ziņu portāliem modē ir runāt un rakstīt par Kremļa agresiju, hibrīdkaru, propagandu un “žurnālisti” labprāt atražo šīs tēmas. To visu sagremojot, rodas sajūta, ka Kremļa tanki jau ir ieeļļoti un tik vien gaida pavēli doties Latvijas virzienā. Tā vien sāk šķist, ka Latvijā potenciāls Krievijas iebrukums ir iespējams ja ne kuru katru brīdi, tad vismaz kaut kad, un, lai arī “žurnālisti” atklāti neraksta, ka Kremlis te grasītos iebrukt, tāds noskaņojums tiek mērķtiecīgi uzturēts.

Tomēr, ja palūkojas uz Kremļa īstenotajiem agresijas aktiem, tad tos visus vairāk vai mazāk ir piedzīvojušas tikai ģeopolitiski vājas un politiski sadrumstalotas valstis. Ukrainas un Gruzijas notikumiem faktiskais pamatojums bija nepieļaut šo valstu virzīšanos NATO. Turklāt bēdīgi slavenā Krievijas propaganda vairumā gadījumu ir domāta iekšējam, nevis ārējam patēriņam, un reti kurš latviski domājošs cilvēks meklē ziņas Krievijas propagandas resursos.

Latviju vismaz šobrīd negrauj Kremlis. Latviju Kremlis nav grāvis arī pēdējos 27 gadus. Gluži pretēji, turpinās nozīmīga ekonomiskā sadarbība, valstij piederošā aviokompānija airBaltic paplašina maršrutus uz Krievijas tālākajām pilsētām, vēl pavisam nesen darbojās TUA programma, jāsecina, ka pašas valsts oficiālajā ekonomiskajā politikā Krievija netiek uztverts kā apdraudējums.

Protams, tas, ka Krievijā notiek acīmredzama vēlēšanu viltošana, masveidīga smadzeņu skalošana, militārā agresija pret tuvējām ārzemēm, nav pareizi, bet, atskaitot agresiju Ukrainā, tās vispār nav Latvijas problēmas, kur nu vēl lai par tām varētu rakstīt tā, ka nopietnas mūsu pašu problēmas turpina ieņemt aizvien mazāku proporciju klikšķu ziņu portālu slejās.

Par oficiālās Latvijas valdības īstenoto hibrīdkaru

Atgādināšu tikai nedaudzas lietas, ko pašpasludinātā veiksmes stāsta autors Valdis Dombrovskis ir nodarījis latviešu tautai savas ministru prezidentēšanas laikā. Katram pašam ir galva uz pleciem saprast, kas ir patiesie hibrīdkara veicēji pret latviešu tautu.

2009.gadā tiek pieņemts lēmums par pensiju samazināšanu par 10%, strādājošajiem pensionāriem – par 70%. Tikai dažas dienas iepriekš, pirms pašvaldību vēlēšanām tā laika finanšu ministrs Einars Repše kopā ar šo kungu solīja nekādā gadījumā to nedarīt;

2009.gadā tiek pieņemts lēmums samazināt iespējas iegūt AIDS terapiju ar HIV inficētajiem pacientiem. Lai arī sabiedrības attieksme pret šīs infekcijas nēsātājiem joprojām saglabājas negatīva, tomēr aicinu apskatīties uz šo no ekonomiskās puses. ASV zinātnieki ir sarēķinājuši, ka viens ieguldītais dolārs ārstēšanā nes septiņpadsmit dolāru lielu ekonomisko ieguvumu. Latvijas speciālisti 2016.gadā paziņoja, ka viens miljons ieguldīts zālēs vienā gadā atslogos medicīnas aprūpes sistēmu par miljonu katru gadu, turpmākos piecus gadus, tātad ietaupījums kopā – 5 miljoni. Jāpiemin, ka 2016.gadā speciālisti sāka celt trauksmi par šīs infekcijas apmēriem, brīdinot, ka Latvija ir tuvu epidēmijas slieksnim.

Jāuzsver, ka ārstēti pacienti vismaz 50% gadījumos nav spējīgi nodot šo infekciju citiem. Pacients, kura infekcija ir sasniegusi AIDS stadiju, slimo ar ļoti daudzām citām slimībām, kas pat neatkarīgi vairs no AIDS ārstēšanas viņu ar lielu iespējamību noved nāvē, bet AIDS stadija bija toreiz vienīgā iespēja saņemt ārstēšanu. Vienīgais saprātīgais pamatojums nogriezt finansējumu laicīgai AIDS ārstēšanai, manuprāt, bija tā laika valdības vēlme šos cilvēkus fiziski likvidēt, jo finansiālais pamatojums šādai izdarībai nav saprotams nekādi.

2009.gadā valdības delegācija devās uz Maskavu, lai runātu par gāzes cenu samazinājumu, pamatojot to ar valsts un sabiedrības bēdīgo finansiālo stāvokli. Krievi, uzklausīdami šos argumentus, piekrita samazināt gāzes cenu par 10%. Tajā pat laikā valdība palielināja akcīzes nodokli gāzei par identisku summu, un gāzes cena parastajiem pilsoņiem tik pat kā nemainījās. Krievi pēc šī gadījuma esot pateikuši lakoniski – atlaižu jums vairs nebūs.

2012. un 2013.gadu mijā TV jautāja Valdim Dombrovskim, ko viņš darīšot ar nabadzību nākamajā gadā? Viņa atbilde bija, ka GMI (Garantētais minimālais ienākums) saglabāsies vienādā līmenī. Pagāja tikai dažas nedēļas, un GMI tika samazināts no 40 līdz 35 latiem. Tieši tādā pašā līmenī, kādā tas bija 2003.gadā. Lieki piebilst, ka ekonomiskā krīze jau toreiz tika pārvarēta. Žurnālisti, kas staigāja pa Labklājības ministriju un centās noskaidrot šīs iniciatīvus autorus, no ministrijas ierēdņiem saņēma atbildi, ka ierosinātāja bija Latvijas Pašvaldību savienība.

Pašvaldību savienība to noliedza, sakot, ka tieši valsts ir samazinājusi savu maksājuma daļu. Šo pabalstu saņem, piemēram, daudzbērnu ģimenes laukos, kur vecāki nevar nopelnīt vairāk par minimālo algu. Tikai uz 2018.gadu GMI atkal tika paaugstināts, jo Māra Kučinska valdība ar labklājības ministra amatam pilnīgi nepiemēroto Jāni Reiru priekšgalā pieaudzēja to par nožēlojamiem 4 eiro.

Šie ir tikai daži piemēri par to, cik patiesībā neeiropeiski un nelabvēlīgi pret Latvijas sabiedrību bija noskaņota it kā pati eiropeiskākā Latvijas valdība, kas sevi vēl lepni dēvēja par tiesiskuma koalīciju. Cik vēl ir šādu piemēru, bet kas palikuši sabiedrībai nezināmi? Latvijas valdošā elite nereti sūkstās, ka Krievija attēlo Latviju kā neizdevušos valsti, bet man šķiet, ka tai nemaz īpaši nav jāpiepūlas. Piemēram, minimālā pensija Krievijā ir piesaistīta iztika minimumam, kas šobrīd divkārt pārsniedz Latvijas minimālo pensiju. Pat Baltkrievijā ir lielāka minimālā pensija nekā Latvijā, jo arī tā ir piesaistīta iztikas minimumam.

Latvijā iztikas minimuma aprēķināšana ir atcelta un nepastāv jau vairākus gadus, toties dāsni tiek finansēti šīs izdevušās valsts simtgades svētki, anti-propagandas kampaņas klikšķu ziņu portālos, ar ko nodarbojas kaut kāds Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC), kas atspēko krievu valodā izveidotas pseidoziņas tikpat kā nezināmos interneta resursos, par kuriem neviens ikdienišķs latviešu valodā domājošais vispār nenojauš.

Manuprāt, īstie hibrīdkara veicēji pret latviešu tautu atrodas daudz tuvāk nekā Maskava. Tie ir tie paši, kuri jau pēc dažiem mēnešiem no visām pilsētas un interneta malām rādīs savas labi barotās sejas, lūdzot vēl četrus gadus iespēju parazitēt un nīcināt mūsu mazo, strauji izzūdošo tautu.

Gadu mijā Māris Kučinskis solīja Latvijai izcilu gadu. Korupcijas un banku skandālu tornado to ir iesācis izcili, nudien. Nākošajā sērijas rakstā par to, kā ar Māra Kučinska "reformu" Latvija ekonomiski turpina atpalikt no savām Baltijas māsām un kā ar nodokļu "reformas" palīdzību šajā valstī vēl vairāk pieaug plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

P.S. Šis raksts nav nevienas partijas atbalstam. Vienkārši domājiet un neļaujiet sev skalot smadzenes ar tādām pašām metodēm un mērķiem, kā to dara Krievijā.

Novērtē šo rakstu:

224
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...