Vairāk nekā desmitā daļa „pareizo mediju” konkursa naudas tiks „Delfu” sērotājiem par „DTR vadītāja” nāvi

Kā rāda konkursa rezultāti, uzņēmums Delfi no visiem medijiem ir saņēmis individuāli vislielāko summu - 79 283,53 eiro. Par šo summu AS Delfi ir apņēmusies gan latviešu, gan krievu lasītājiem pastāstīt par pareizo balsošanu Saeimas vēlēšanās, - nauda uzņēmumam piešķirta par „multimediālu analītiskās žurnālistikas ciklu „ Par ko balsot?”. Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējā šāda veida konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, tagadējais rīkotājs – Aijas Baueres vadītais Sabiedrības integrācijas fonds nav vēlējies atklāt arī uzvarējušos projektus.

Jau iepriekš ir ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) direktore Aija Bauere un šīs iestādes sekretariāts ir noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras nule jaunā konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem ir sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere ir pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Gan neminot nevienu konkrētu dokumentu, fonda vadība arī apgalvo, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Vienīgais, kas tiek atklāts, ir – „visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli met arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Pašlaik SIF ir paziņojis, ka, „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu, esam uzrunājuši projektu vērtēšanas komisijas locekļus ar lūgumu sniegt Sabiedrības integrācijas fondam rakstisku atļauju publiskot informāciju, kas saistīta ar personas datiem”.

SIF ikdienas vadība arī mēģina novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.

Savā ziņā tā ir taisnība, jo valsts līdzekļu sadalītāju noslepenošana ir notikusi daudzu augstu valsts amatpersonu deguna priekšā un, iespējams, ar viņu piekrišanu.SIF padomes sastāvs pašlaik ir šāds:

Padomes priekšsēdētājs

1. Andris Rāviņš Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis, Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs

Padomes locekļi

2. Edgars Rinkēvičs ārlietu ministrs

3. Dace Melbārde kultūras ministre

4. Kaspars Gerhards vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

5. Dzintars Rasnačs tieslietu ministrs

6. Jānis Reirs labklājības ministrs

7. Kārlis Šadurskis izglītības un zinātnes ministrs

8. Brigita Dreiže Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās

9. Hardijs Vents Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Pārgaujas novada Domes priekšsēdētājs

10. Janīna Jalinska Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāve, Daugavpils novada Domes priekšsēdētāja

11. Raimonds Čudars Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis, Salaspils novada Domes priekšsēdētājs

12. Jolanta Eihentāle biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda"" valdes priekšsēdētāja

13. Kristaps Grasis biedrības "Eiropas latviešu apvienība" prezidija priekšsēdis

14. Renāte Prancāne biedrības "KIM?" valdes priekšsēdētāja

15. Inese Siliņa biedrības "Kurzemes NVO atbalsta centrs" valdes priekšsēdētāja

16. Daiga Zaķe biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore

17. Kristīne Jaunzeme Valsts prezidenta pārstāve, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece

Novērtē šo rakstu: