Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te būs manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem». Paskatoties, ka autore ir komunikācijas zinātnes eksperte un profesore, diskusija latviešu tautas acīs ir diezgan nolemta, bet tāpēc jau klusēt neiešu. Pacīnīsimies par tiem ideāliem, par kuriem tā kā iestājās arī raksta autore. Piedodiet, gabals sanācis garš, īslasītājiem noteikti būs garlaicīgs.

Vispirms divas lietas – jā, tā ir pilnīga taisnība, ka brīva un pietiekami agresīva prese ir demokrātijas ļoti nopietna sastāvdaļa. Tas, kurš iestājas pret brīvu presi, ir cilvēks, kuram nepatīk demokrātija. Spilgtākais piemērs ir PSRS. Iedomājieties, ja visur atklāti rakstītu par nošaušanām, golodomoru, genocīdu, Gulagu un visu pārējo – tiešām šis režīms tik ilgi dzīvotu un jūs pats vēlētos palikt valstī, kur tas viss notiek?

Otra lieta – Donalda Trampa agresija pret presi tiešām ļauj daudziem politiķiem arī pašiem paziņot, ka preses informācija nav nopietna, to visu var ignorēt un dod iespējas veikt dažādas iespējas brīvas žurnālistikas ierobežošanai. Un arī tas ir nopietns demokrātijas drauds.

Bet tagad pieslēgsimies tomēr rakstam. Mani apvainojumi bija par vāju kvalitāti un ka nav vērts ticēt. Manā vērtējumā S. Veinbergas raksts atbilst klasiskai Latvijas partijas programmai – vispirms izvirzām lozungus, kuriem nevar nepiekrist. Un tad sākam spēlēties ar jēdzieniem, ar puspatiesībām un daudzus faktorus vispār izmetam un beigās sanāk kaut kas tāds, kam cilvēki tic, lai arī patiesībā tā arī nesaprot – kāpēc tic, jo ir tā sajūta, ka tā nav taisnība, bet pateikts tik skaisti, ka neticēt it kā nevar.

Ir vesela kaudze savādu citātu, kas patiesībā norāda uz to, kādā informācijas telpā dzīvo S. Veinberga, bet kam patiesībā ir ļoti maz sakara ar to, kāda ir patiesība. Piemēram: «Tagad žurnāli slavē nemotivēti populāras personas un TV neparasti bieži nopeļ politiķus un līderus.» Ko nozīmē nemotivēti populāra persona? Tas nozīmē, ka S. Veinbergas informācijas telpā šī persona ir nepatīkama vai neliekas vērtības cienīga. Tas, ka ārpus šīs telpas šis cilvēks tomēr ir populārs, nezin kāpēc neliekas uzmanības vērts. Otrs – neparasti bieži nopeļ? Nopietni?! Ir saskaitīts? Izņemot Kaimiņu, to nopēlumu ir diezgan maz. Viena ikdienas ziņa Panorāmā, tad daži kašķīgi raidījumi un viss. Nekādas analītikas, izvērtēšanas utt. Un to arī parasti pamana tie, kas vēlas. Mana māmiņa un vēl tūkstoši un tūkstoši ieslēdz seriālus un pasūta jūs visus vienu māju tālāk.

«Vai padomju laika psiholoģiski kontuzētie cilvēki saprot šodienas mediju darbu? Šķiet, ka nesaprot vis.» Ir kāds iemesls, lai viņi saprastu? Visi tie uzsaukumi – apvienojieties, lai glābtu brīvo presi utt., ir diezgan muļķīgi. Vai nu tu esi cilvēkiem interesants, vai neesi. Atliek strādāt, lai tu būtu interesants.

Kopumā ievads ir pilns ar problēmām, kuras tādas nav un ļoti daudzām pašsaprotamām lietām. Var jau katru no tām analizēt un ir daudz punktu, kuros var piekrist. Tikai tas viss ir uzskaitījums, kuram atbilde nav – ko tālāk darīt?

«Vainīgi ir arī masu mediji, kas pēc 90. gadu dziesmotās revolūcijas nav vienmēr atradušies savu pienākumu augstumos. Nav pratuši ievest tautu jaunajā laikā, nav spējuši paskaidrot lietas, kas nav viegli un vienkārši saprotamas. Tātad nav veikuši audzinošo funkciju jeb sekundāro socializāciju.» Nopietni? Cik esmu pamanījis, tad vēl pēcpadomju telpā žurnālisti strādāja pamatīgi, bet tad nāca «Dienas» Ēlertes mode, Lemberga avīzes – un tā protams bija mediju vaina, vai ne? Esmu strādājis gan ar jaunās paaudzes žurnālistiem, gan ar vecās, uz kuru visas problēmas mēģina uzkarināt S. Veinberga. Vecajai paaudzei ir vismaz kaut kāda sirdsapziņa. Jaunajai tādas nav – ne prasmes, ne vēlmes strādāt, ne izpratnes par demokrātiju, preses nozīmi valstī – kas bija jāiemāca Latvijas universitātē un citur, kur šīs prasmes apgūst. Un te vainīgi izrādās mediji, par kuriem vispār visu laiku popularizē viedokli, ka viņi savas domas izplatīt nedrīkst, savu viedokli paust nedrīkst, tikai rakstīt, ko saka citi. Kad mēs tiesājāmies ar Iecavas novadu, pašvaldība savā izdevumā publicēja absolūti nomelnojošu rakstu, pilnu ar puspatiesībām un pat atklātiem meliem. Mūsu avīzes vadība tā arī neuzdrīkstējās uztaisīt nopietnu atbildes rakstu – nu kā tā neatkarīgs medijs tagad par sevi rakstīs! Mēs vēl aizvien klusējam un ļaujam sevi nomelnot. Esmu aprunājies pat ar citu pašvaldību vadītājiem – izrādās, viņi nezina to reālo situāciju Iecavas novadā, bet gan tikai pašas pašvaldības izplatīto un publicēto informāciju. Jo mēs par sevi taču nerakstīsim!

«Kāpēc tā notika? Tāpēc, ka vairums mediju vadītāju jau 90. gados pievērsās vienīgi ASV mediju modelim. Ignorējot Eiropas piemērus. Visvieglāk un lētāk ir spridzināt skandālus un atmaskot neliešus politiķus. Salīdzinājumam ar pārtikas sortimentu, mūsu mediji piedāvā tikai konfektes (izklaidi) ar siļķi (negatīvu tendenču atmaskojums) un viss. Badā neesam, bet neviens nav paēdis.» Šis citāts vēl vairāk parāda, ka S. Veinberga dzīvo savā informācijas telpā. Piemēram minēšu vienu stāstu – mums uz redakciju piezvana cilvēks un nolamā, ka esam izdevuši šausmīgi negatīvu avīzi. Izmeklējamies un atrodam, ka avīzē uz 16 lapām ir tikai viens negatīvs teksts – divas 10 centimetru slejas 7. lapas kreisajā stūrī. Šajā gadījumā ir tieši tas pats – cilvēks redz to, ko pats vēlas. Ja tā būtu, tad «Ievas stāsti» nevarētu eksistēt. Un daudzi līdzīgi žurnāli un avīzes, kas dominē Latvijas preses telpā – es pat teiktu, ka vismaz 80 vai pat 90 procenti izdevumu. Un tas par politiķi skandāliem un atmaskošanu – tas ir sasodīti grūts un nepateicīgs darbs, ko viegli var veikt tikai tie mediji, kurus atbalsta kādi politiskie spēki, kas ir ieinteresēti konkrētas informācijas nopludināšanā. Tas nozīmē, ka brīvajā presē tas diez vai kļūtu par galveno rakstu tēmu un attiecīgi uzreiz iezīmē galveno problēmu – Latvijas prese lielākajā daļā gadījumu ir no kāda atkarīga.

Turklāt negatīvais cilvēkiem patīk. Divas rindkopas par to, kas nozagts, vai, vēl labāks, par to, ka kādas ir piekauts, vienmēr būs daudz populārākas par žurnālista veselas dienas darbu, kur stāstīts par pašvaldības vai kādas personas veiktajiem labajiem darbiem. Tur izstiepies vai saraujies – tādi ir fakti.

«Vai situāciju var labot? Protams, var, taču šim nolūkam nepieciešama mediju tiesībsarga institūcijas ieviešana un sabiedrisko mediju kvalitātes latiņas pacelšana. Vienkārši tāpēc, ka mediji nav tikai bizness tā īpašniekam, bet arī informēšanas un izglītošanas līdzeklis tautai.» Šim vispār nav nekāda sakara ar demokrātiju. Pareizais medijs, pareizā informācija, pareizā izglītība. Ja tas lasītājam neko neatgādina, tad jūs noteikti esat no postpadomju paaudzes. Palasiet vairāk par tiem laikiem. Jebkurš sabiedriskais medijs ir un paliek valdības rupors, lai arī ko kādam mēģinātu iestāstīt.

Tad no savas informācijas telpas autore mēģina pārmesties uz globālām problēmām. Pie D. Trampa. Ierasti ignorē daudzu D.Trampa paziņojumu iemeslus, runājot tikai par noteiktiem momentiem. Automātiski veido absolūti negatīvu tēlu, tai pat laikā pati ignorējot savu aicinājumu: «...nepieciešami visi attīstītā žurnālisma lauki...». Kur viņi radīsies, ja pati strādā ļoti parasti.

«Viņa 2016. gada uzbrēciens CNN reportieriem kā „viltus ziņu izplatītājiem“, jau sen iegājis vēsturē un kļuvis par klasisku politiķa nesavaldības paraugu.» Tramps ir pirmais, kurš to vienkārši pateica tik skaļi un sabiedrība to nevarēja nepamanīt. CNN par to kritizē jau vairāk nekā desmit gadus un viņi nav vienīgie, kurus par to kritizē. Jā, D. Tramps to izmantoja kā pakāpienu, lai uzceltu nereālu apvainojumu piramīdu, bet arī kritizētie mediji neko neizmainīja savā darbībā.

«Rezultātā pamazām tika izveidots dezinformācijas „miglas aizkars“, kas radīja negatīvu auru mediju darbam un devalvēja žurnālistu pienesumu sabiedrības vajadzību nodrošinājumam.» Es pat neprasīšu, kā D. Tramps viens pats to izdarīja. Kā jau teicu, mediji secinājumus neizdarīja. Un kas tie par medijiem, ja viens pats D. Tramps viņus tā var nokautēt?

«Tāpēc arī Latvijā pēdējo dekāžu laikā tika «nopirktas» vadošās avīzes, radio un TV stacijas, ar mērķi tās turēt paklausībā pēc padomju laika modeļa. Diemžēl šis vietējo oligarhu projekts ir izgāzies un trampisma ideju izmantojums mediju vadībā cietis fiasko.» Cik saprotu, autorei par šiem notikumiem nav nekādas saprašanas. Tā varētu būt vēl viena raksta tēma, bet īsumā pateikšu vienkārši – pircēji ātri pārliecināja, ka saprāta to visu pārvaldīt pietrūkst un atgriezās pie vecajiem ietekmes modeļiem. Kas vēl aizvien strādā ļoti labi. Vienīgais piemērs, kad tiešām agresīvi strādā vienam spēkam, ir pašreizējais «Dienas bizness» un tas vēl vairāk pierāda, ka Latvijas politiskajām aprindām nav izpratnes, kā veidot savu presi. «Trampisms» te ir kārtējais tukšais jēdziens, vienkārši iemests tāpat vien. Uzskatei.

«Mums reāli (ar retiem izņēmumiem) gandrīz vairs nav masu mediju, kas veic sev uzticēto misiju - cīnās pret varas un naudas alkatību publiskajā telpā.» Hm? Vai jums ir kāds piemērs, ka kaut kur tiešām reāli ir bijis tāds medijs? Vienkārši interesanti – nosauciet šo laikrakstu vai citu izdevumu, kas nebija finansiāli ietekmēts, interesējās par politiku un «cīnījās par varas un naudas alkatību publiskajā telpā». Ja nekļūdos, pēdējā laikam bija «Iskra». Lai gan arī tur tie stāsti ir dažādi.

«Preses brīvība ir konstitūcijas fundamenta elements, un tā anulēšana nav pieļaujama nedz ASV, nedz arī kādā citā demokrātiskā valstī.» Precizēsim – lai arī brīva prese ir demokrātiskas valsts sastāvdaļa, patiesi demokrātisku valstu pašlaik nav. Ir vairāk vai mazāk demokrātiskas un ASV nav ļoti demokrātisko valstu skaitā. Tur lielāka nozīme ir dažāda veida tiesībām, nevis demokrātijai. S. Veinberga vienkārši runā to, ko viņai ir pateikuši citi, bet neiedomājas, vai tā ir realitātē. Ir viens jautājums un viens piemērs no pēdējām ASV vēlēšanām, kas to ļoti labi raksturo.

1. Ja ASV ir demokrātija, kā tas sanāca, ka par prezidenta amatu pēdējās vēlēšanās cīnījās reāli divi no tā brīža nemīlētākajiem politiķiem ASV?

2. ASV laikraksti, atšķirībā no mūsu «brīvās preses», nekautrējas skaidri paust savu politisko nostāju, kas ir atkarīga gan no pašu žurnālistu pārliecības, gan no laikrakstu īpašnieku uzskatiem. Lamāt vai slavēt Klintoni vai Trampu tur bija ierasta lieta. Mums tas vienkārši ir neierasti – piemēram, tā strādā pašlaik tikai «Dienas bizness» un tas visdrīzāk šo avīzi Latvijā arī noraks. Mēs nevēlamies atšķirt avīzes nepolitisko un politisko saturu, kamēr ASV ir liela cilvēku grupa, kas aizšķir politiskās lapas prom un lasa tālāko. Tāpēc arī mums centīgi slēpj avīžu reālos politiskos īpašniekus un cenšas rakstus veidot tā, lai vismaz radītu kādu neatkarības sajūtu.

Vārdu sakot – šis citāts ir tīra vārdu spēle bez jēgas un satura. Paredzēt Satversmē var visu ko, bet, vai tas strādās, ir atkarīgs no sabiedrības.

«Žurnālistu uzdevums nav būt laipniem un sirsnīgiem pret varu un varas pārstāvjiem. Tiem jāieņem analītiska un kritiska pozīcija pret varu, lai tauta saprot, kas valstī notiek. Šo kritisko nostāju valdniekiem nav tiesību dēvēt par nepatiesu vai negodīgu tikai tāpēc, ka atmaskojums nerunā viņiem par labu.» Dažas rindkopas augstāk kritizēja Latvijas presi par šo, tagad apgalvo, ka tas ir uzdevums, kas jāpilda. Nu taču būtu jāizdomā galu galā – vai tas ir labi, vai slikti. Nevis vienā vārdā – tas ir slikti, bet pēc brīža – tas ir labi.

«44% aptaujāto republikāņu vēlētāju šodien uzskata, ka Trampam vajadzētu piešķirt visas despotam pienākošās varas sviras, lai slēgtu masu medijus». Tas ir diktatūras priekšvēstnesis. Hitlers sāka ar mazāku atbalstu. Un tas liecina par to, ka ASV ir problēmas. Tikai nezin kāpēc «brīvā prese» nevis runā par šīm problēmām, bet gan karo pret «Trampu». Atkal šis jautājums par kvalitāti – ja jau žurnālisti redz, ka nāk diktatūra, ir jāmeklē iemesli, jāizvērtē, kāpēc tas notiek, kuras problēmas valdība ignorē, kuras ir jārisina. Tā vietā notiek cīņa pret «Trampu». Diezgan smieklīgs pasākums brīdī, kad kļūst skaidri manāms, ka valstī ir milzīgas problēmas.

Tālāk S. Veinberga pamana, ka cilvēki ilgojas pēc stipras rokas. Atkal – nekādas analīzes, tikai tādi savādi secinājumi. «Tas nozīmē, ka nekur tālu no PSRS laika „lopu kūts“ neesam pa šiem valsts brīvības gadiem aizgājuši, ja „ļoti lielai daļai“ mūsu valsts iedzīvotāju gribas atgriezties totalitāras valsts dzīvnieku fermā.» Diez, kurā fermā itāļi gribēja atgriezties pēc 1. pasaules kara? Un latvieši 1934. gadā?

«Viņš apzināti kūda vienu amerikāņu grupu pret otru.» Sasodīts, tas nu gan ir jaunums. Mums Latvijā valdošās partijas visu laiku kūda latviešus pret krieviem, bagātos pret nabagiem, pilsētas pret laukiem, uzņēmējus pret darbiniekiem – galvenais sašķelt visus pēc iespējas vairāk. Un te pēkšņi un negaidīti – Tramps. Kāpēc nepaņemt un nepaskatīties uz mūsu pašu «demokrātiskajām» partijām?

Vārdu sakot – stāsta otrā daļa ir liels «bla, bla, bla». Pati autore saviem aicinājumiem neseko. Kāpēc cilvēki aizvien vairāk izvēlas diktatūru un ko brīvā prese šajā jomā var darīt? Šajā tekstā nekādu normālu padomu nav, lai arī nav noslēpums, kas varētu situāciju uzlabot un ko ar šīm organizācijām, kas to varētu darīt, ir izdarījuši mūsu valsts «mediju eksperti». Nav reālas analīzes – kāpēc esam tik tālu nonākuši? Notiek nepārtraukta spēlēšanās ar jēdzieniem, pat nemēģinot saprast, vai tie atbilst realitātei.

Kā jau teicu – kā Latvijas partijas programma. Skaists, tukšs un bezjēdzīgs raksts. Te drīzāk tāpat kā KPV.LV jāprasa – vai žurnālisti ir gatavi sākt ar sevi?

Pārpublicēts no http://uldisvarnevichs.blogspot.com/

Novērtē šo rakstu:

58
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politkorektuma terors: „Facebook” cenzoru izdzēstais viedoklis

FotoPēdējo dienu jandāliņš sakarā ar manis publiskotajiem Jaunā Rīgas teātra uzvedības noteikumiem ir radījis kaudzi interpretāciju šim tekstam. Daudzi prasa, lai es tos komentētu un paskaidrotu sīkāk. Te būs:
Lasīt visu...

12

Politkorektums, jeb kur palicis mans "revolveris"?

FotoVisticamāk, to izgudroja mūsu senči laikos, kad visi vēl dzīvojām ciltīs. Ar vienu mērķi - lai mēs viens otru nenogalinātu tikai tāpēc, ka neprotam savaldīt savu muti un/vai savas emocijas. Ziedu laikus politkorektums (jeb, vienkārši sakot, labas manieres) piedzīvoja mežonīgajos Rietumos, kur katram pie sāniem bija revolveris, ar kuru aizstāvēt savu pašcieņu, tiesības un citas būtiskas vērtības. No kurienes radusies pārspīlētā amerikāņu pieklājība, viss šis "labdien, ser; ko vēlaties, ser; vai viss kārtībā, ser?" un smaids līdz ausīm? Varbūt liela daļa atbildes ir tajā, ka par nevērību, nemaz nerunājot par tīšu rupjību, pret nepazīstamu džentlmeni varēja mierīgi dabūt lodi starp acīm?
Lasīt visu...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

Visi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos...

Foto

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

Vakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot...

Foto

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

Es kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības...

Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...