Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK būs jaunajā valdībā, piektdien izšķirs divi faktori – pirmkārt, VL jauno politiķu retorika un uzvedība, kad viņi apsēdīsies pie galda pretī Vienotības spicei, otrkārt, premjera Valda Dombrovska lēmums un sajūtas. Premjers, kurš ir neitrāli labvēlīgs Nacionālās apvienības aicināšanai valdībā, ceturtdienas vakarā pusotru stundu uzklausīja pret to visai skeptiskās Vienotības valdes argumentus.

Vienotība gaida, lai VL pieklusina retoriku

Ceturtdienas vakarā Nacionālās apvienības valde vairākas stundas strādāja pie atbildes formulējuma premjeram, un gala dokuments, visticamākais, pragmatisko tēvzemiešu ietekmē atstāja kompromisa iespaidu, jo saturēja piekrišanu radikālus nacionālās politikas jautājumus virzīt tikai ar pilnīgi visu valdības partneru piekrišanu.

Tomēr, kā atzina kāds Nacionālās apvienības valdes loceklis no TB/LNNK, „visu izšķirs mutiskais vēstījums, nevis tas, kas būs uzlikts uz papīra”, proti, tas, kā savu pozīciju pasniegs VL politiķi. Arī Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups Pietiek uzsvēra, ka piektdien no VL tiks gaidīta premjera nosacījumu pieņemšana „pēc būtības, nevis tikai formāli, un tas attiecas arī uz publiskajiem izteikumiem”. Tikmēr avoti premjera partijā Pietiek atstāstīja, ka Dombrovskis pats trešdien atzinis: pēdējās sarunas ar VL viņam radījušas „nospiedošu” iespaidu.

Lai gan ceturtdienas vakarā VL līderis Raivis Dzintars, stāvot blakus savam pieredzējušajam kolēģim no TB/LNNK Gaidim Bērziņam, kurš vairākkārt uz zemūdens akmeņus saturošiem jautājumiem pasteidzās atbildēt Dzintara vietā, lietoja ļoti diplomātiskus formulējumus, viņš vairākkārt izvairījās nepārprotami atbildēt, ka pildīs premjera nosacījumu koalīcijā nenākt ar iniciatīvām, kas skar cittautiešu repatriācijas jautājumu.

Dzintars arī uzsvēra, ka publiskajā telpā un caur sabiedriskajām organizācijām šis un līdzīgi nacionālie jautājumi tiks cilāti tāpat kā iepriekš. Politikas kuluāros tiek runāts, ka VL pat nevēlas būt valdībā, jo ir skaidrs, ka vienīgais ministra amats tiks tēvzemiešiem, bet tas savas pozīcijas jau atdodošajai TB/LNNK ļautu saglabāt politisko resursu un kaut kādas cerības uz nenonīkšanu VL ēnā. Otrs VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Pietiek uz šīm runām atbildēja: „Nav taisnība!”

Portfeļu sadales formulā bez VL-TB/LNNK

Faktiski Vienotībā jau panākta vienošanās par ministru portfeļu sadales proporciju koalīcijas modelī, kur tai būtu tikai viens partneris – ZZS. Vienotība tad iegūtu astoņus amatus, kur iekļauts arī Saeimas spīkera amats, kas tiktu Jaunā laika (JL) līderei Solvitai Āboltiņai. Vienotība stingri pretendē uz finansēm, iekšlietām, tieslietām, ārlietām un aizsardzību. ZZS tad divu politisko spēku valdībā iegūtu sešas ministrijas, un Aivara Lemberga kontrolē esošajiem zaļajiem zemniekiem prioritāte ir Satiksmes ministrija, kā arī tradicionālā zemkopība un vide.

Gaidis Bērziņš tiek minēts kā reālākais Nacionālās apvienības kandidāts darbam valdībā tieslietu ministra amatā, ko jau ieņēmis. Tomēr ar to var būt problēmas, jo, Bērziņam noliekot Saeimas deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, viņa vietā mandātu uz šo laiku iegūtu nākamais aiz svītras Kurzemē palikušais – VL pārstāvis Jānis Iesalnieks.

Trešdien konsultācijās ar Nacionālo apvienību Vienotības pārstāvji atklāti esot norādījuši, ka nebūtu vēlams, lai Iesalnieks nonāk Saeimā. Neoficiālos izteikumos par Iesalnieku ir dzirdēti vērtējumi, ka viņa uzskati varētu būt „uz robežas ar antisemītismu”. Tādēļ partneri no Nacionālās apvienības sagaidītu, ka Bērziņš saglabā mandātu, apvienojot deputāta un ministra darbu, vai darbam valdībā tiek deleģēts kāds cits.

Gadījumā, ja Nacionālā apvienība valdībā nebūs pārstāvēta vai tā darbam valdībā izvirzītu nevis Bērziņu tieslietām, bet citu kandidātu uz kādu citu ministra amatu, pieļauts, ka TM var nonākt Vienotībā esošās Sabiedrības citai politikai (SCP) pārziņā. Kandidāte šim amatam tad būtu SCP valdes locekle, juriste Karina Korna, kura palika otrā aiz svītras Vienotības sarakstā Kurzemē.

SCP līderis Aigars Štokenbergs gan Pietiek šādu iespēju neapstiprināja. SCP noteikta salikuma apstākļos var iegūt vēl vienu ministriju valdībā, un tā varētu būt viena no „problēmu ministrijām” – Veselības ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija. Kontekstā ar pēdējo neoficiāli minēts ekonomists un Lattelecom padomes priekšsēdis Gatis Kokins, par kuru gan ir šaubas, vai viņš izšķirsies pamest labi apmaksāto pašreizējo darbu.

Visiem līderiem amatu valdībā var nepietikt

Tiek gaidīta Vienotības valdes priekšsēdētāja un Pilsoniskās savienības (PS) līdera Ģirta Valda Kristovska izšķiršanās, kurā no atbildības jomām viņš sevi redz. Kristovskim esot interese vadīt Ekonomikas ministriju, kas būtu svarīga pieredze saimnieciskā amatā, ja nākotnē viņš sevi redz premjera krēslā. Arī pats Kristovskis Pietiek ir apstiprinājis, ka ekonomikas portfelis ir viņa partijas interešu lokā.

Bet PS iekšienē lēmums vēl nav pieņemts, un Kristovska vārds ticis minēts arī kontekstā ar ārlietu vai iekšlietu ministra amatu, tādēļ viņa lēmums var viest korekcijas pašreizējā redzējumā, kas Vienotībā izkristalizējies attiecībā uz ārlietu un iekšlietu ministru amatiem.

Pirmajam kā reālākais kandidāts tiek minēts Artis Pabriks (SCP), otram – Linda Mūrniece (JL). „Ja JL pārziņā būs Iekšlietu ministrija, tad Linda būs ministre,” teica kāds informēts avots. Iespēja, ka SCP iegūtu gan ārlietas, gan tieslietas, netiek vērtēta kā reāla.

Ekonomikas ministra amatam tiek apspriests arī Arvils Ašeradens (PS), Pietiek noskaidroja no vairākiem avotiem Vienotībā. Pašreizējam ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) ir lielas izredzes kļūt par finanšu ministru, jo tas ir rezervēts premjera partijai. Ja Kampars, kurš par šo iespēju vēl neesot izšķīries, to nepieņems, viņam var neatrasties cits amats valdībā. Bet Kampars ir ievēlēts 10. Saeimā, un iepriekš minēts, ka viņš varētu darboties parlamenta Tautsaimniecības komisijā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...