Vai vispār kaut ko vairs izmeklēs, jo nauda ir jau konfiscēta un… “visi gali ūdenī”: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK18.05.2023.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kārtējais absurdais tiesas lēmums par bankas kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Kārtējo reizi nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā uz “aizdomu pamata” pilnīgi bez jebkādu pierādījumu esamības. Tas vairs nepārsteidz. Bet pārsteidz kaut kas cits – ātrums, kādā process notika. Bet par visu pēc kārtas.
Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā Temīda ir ne tikai akla, bet arī lēna kā gliemezis. Tikai ne šoreiz. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada janvārī sacer ziņojumu par aizdomīgām darbībām viena komersanta bankas kontos. Pēc mēneša tiek ierosināts attiecīgs kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kura varbūt ir, varbūt nav notikusi desmit gadus senā pagātnē. Un nav nozīmes, vai ir notikusi… Tāpat nav nozīmes, vai ir iestājies noilgums šādām iespējamām prettiesiskām darbībām.
Tā paša gada septembrī no atmazgāšanas krimināllietas tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Un vēl pēc nepilna mēneša (oktobrī) šo izdalīto lietu Ekonomisko lietu tiesa jau ir izskatījusi pirmajā instancē līdz galam, taisot attiecīgu lēmumu par Latvijas valsts budžeta papildināšanu ar citām personām piederošiem naudas līdzekļiem. Protams, šis tiesas lēmums tiek pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un apgabaltiesa sūdzību izskata vēl pēc dažiem mēnešiem (2023. gada maijā).
Rezultātā nepilna pusotra gada laikā likumsargiem ir “radušās aizdomas” par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek ierosināts attiecīgs process policijā, policija šo lietu rūpīgi un detalizēti izmeklē, pabeidz izmeklēšanu un nodod to tiesai, bet tiesa lietu izskata un pabeidz izskatīšanu divās tiesu instancēs. Un tas viss notiek nepilna pusotra gada laikā… bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem par to, ka bankas kontā esošā nauda tiešām ir noziedzīgā ceļā iegūta, un bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgas mantas legalizāciju. Tikai uz aizdomu pamata, ka kaut kas tur nav īsti caurspīdīgi…
Latvijas tiesu sistēmai pavisam neraksturīgs ātrums, vai ne? Bet ne tikai šis ātrums ir interesants un netipisks. Daudz grūtāk ir saprast, kādā veidā Latvijas Valsts policija plāno izmeklēt krimināllietas “pamatlietu” par naudas mazgāšanu, ja nav zināms, vai tāda mazgāšana vispār ir notikusi, bet ir zināms, ka “aizdomas” par naudas mazgāšanu attiecas uz ārvalstu komersantu, kurš varbūt ir kaut ko kukuļojis no Latvijas visai attālā valstī? Varbūt šīs lietas izskatīšana vispār nav Latvijas tiesībsargu kompetencē un tā nav Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm piekritīga? Varbūt tā saucamā pamatlieta ir jau aizvērta, un to neviens nemaz negrasās izmeklēt, jo nauda ir jau konfiscēta, un… “visi gali ūdenī”?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
