Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskajos kambaros šobrīd notiekošā ministru amatu pārdale jau kaitinoši ieilgusi. Partijas izvēlējušās kārdinošākos amatus. Taču dažas nopietnas nozares paliek bārabērna statusā. Piemēram, veselības ministra postenis, kas, šķiet, apzināti padarīts par visneiekārojamāko.

Pēc vairākiem neveiksmīgiem ministriem (Viņķele, Pavļuts) šai ministrijai līdzi velkas pakļautības iestāžu atrofijas, depresijas, PR otkatu (atcerieties, kā Viņķele COVID laikā lobēja Norda rīkotā maratona norisi?) un politisko līķu smaka.

Kurš gatavs uzņemties ministriju, kur tik daudz neatrisinātu, hronisku kaišu? Un tai pašā laikā tas ir krēsls, kur tiek apgrozīta liela nauda, kas „nez kāpēc” visu laiku tiek veltīta par maz ārstēšanai, bet par daudz citiem izdevumiem, kur var piesūkties un piesūkties bez KNAB un policijas intereses. 

Kaut kā sanācis tā, ka tie piemērotākie kandidāti – kā Kučinskis, Mozgis vai Circene - pazuduši no kandidātu sarakstiem. Čakša savukārt laikam pati sapratusi, ka pēc izgāšanās ar E-veselību prātīgāk ir izmēģināt neveiksmi vēl kādā citā jomā.

Kad visi esošie un zinošie kandidāti izvētīti un apzelēti, un atzīti par nederīgiem, tad tiek vilkti ārā vārdi no saraksta beigu gala. Viens no tiem – Renārs Putniņš, kuru, visticamākais, šim amatam lobē un finansiāli bīda saskaņietis Emīls Jakrins, izveidojot tādu kā Putniņbrāļu un Jakrina saskanīgu politisko saspēli. 

Renāram ir “izdevīgs brālis” (kā savulaik rakstījuši mediji) – Oskars Putniņš, kas Rīgas domē vadījis deputātu bloku “Rīgai”, kurš roku rokā ar “Saskaņu” organizējis dažādas politiskās spēlītes. Par brāļu draudzību ar Jakrinu liecina arī tvitera vietne, kur neslēpti notiek īpaši tuva vārdu apmaiņa.

Taču maiga un saskanīga politiskā saspēle starp brāļiem Putniņiem un Emīlu Jakrinu notiek ne tikai tvitera laukumā. Viens otram viņi snieguši palīdzīgu roku politiskajās cīņās Rīgas domes sastāvā. Piemēram, brālis Oskars mobilizējis Rīgas domes deputātu bloku “Rīgai” kopā ar “Saskaņu”, lai rosinātu mēra Oļega Burova atlaišanu, kad tas bija no amata atstādinājis draugu Jakrinu (kurš tolaik veica Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumus).  

Vai tagad ir tā, ka enerģētikas krīzē nevienam vairs neinteresē, ko ieliek par veselības ministru? Kāda ir reputācija, cik saskanīga ir noskaņa, kādas vispār ir spējas būt par ministru?  

Varbūt šis pa partijām migrējošā Putniņa un viņa virzienrādītāju izrāviens uz veselības ministra posteni ir zaudējušās „Saskaņas” uzvaras projekts? To, kāda vara īstenībā ir veselības ministram, mēs redzējām pandēmijā un vēl redzēsim nebeidzamā kara apstākļos. 

Putniņš ir cilvēks, kas ne pārāk ilgā laika posmā pagūst savērpt lērumu skandalozu lietu, ātri vien atstājot amatus. 2019.gadā publiski parādījās informācija, ka bijušais Ministru prezidenta ārštata padomnieks un nu arī bijušais Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis  Renārs Putniņš amatu Jēkabpils slimnīcā saņēmis, iespējams, kā atlīdzību par brāļa tolaik sniegto politisko atbalstu Oļegam Burovam (tas bija pirms Burova politiskās izrēķināšanās ar Jakrinu).

Tāpat arī notikušas iespējamas sarunas par Renāra iebīdīšanu Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā. Lieki piebilst, ka Jēkabpilī varas taurē tobrīd pūta partija „Gods kalpot mūsu Latvijai”, kuras valdes loceklis bija Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Savukārt šī partija savulaik esot izveidota kā Burova partijas „Gods kalpot Rīgai” satelīts.  

Brālis Renārs nav ne lielas, ne mazas komandas spēlētājs. Publiski ir izskanējis, ka arī premjera padomnieka amatu Renāram nācies atstāt, jo „Vienotība” nav bijusi mierā ar viņa darbību, kas ne vienmēr saskanējusi ar partijas viedokli, tai skaitā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanu sakarā. Viņa “pašdarbības jautājums” piesaistījis arī partijas Ētikas komisijas uzmanību. 

Protams, Renāram Putniņam patīk augsti lidojumi, un tad, kad no Ministru kabineta un Jēkabpils slimnīcas valdes viņš pēc īsa laika ir izmēzts, brālis kopā ar Emīlu sāk piemeklēt viņam augstāku amatu – šoreiz Veselības ministrijā.  

Kam tieši ir izdevīgi, lai šis saskanīgais Putniņš kūrētu Veselības ministriju? Vai sugas brāļiem pīlēniem? Diez vai. Drīzāk „Saskaņai”, kurai nekāda īstā sagrāve vēlēšanās nav bijusi. Bet vai mums vajag jaunu Pavļutu – iedomīgu narcisu, meitu ģēģeri, kurš šļūkā pa visām partijām vienlaikus, domā tikai par sevi un savu atbalstītāju maku (lasot valdības deklarācijas projektu, tā atblāzmā nozares zinātāji saredz mirguļojošu „Roche” kompānijas logo). Arī Tu, Renār?

Novērtē šo rakstu:

66
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi