Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks gads, ko noteikti ilgi atcerēsies gan pacienti, gan mediķi. Pērnā gada pēdējā Ministru kabineta (MK) sēdē ar steigu tika burtiski izgrūsts cauri Eiropas Komisijas akceptētais deficīta atkāpes naudas sadalījuma plāns un tam sekojošie MK Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumi Nr. 1529.

Lieki piebilst, ka MK noteikumiem Nr.1529 oktobrī notika sabiedriskā apspriešana, kur tika iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kas principiāli netika ņemti vērā, - pat Saeimas Sociālo lietu apakškomisijā izteiktie viedokļi un vēlmes nav respektētas. Par deficīta atkāpi vispār nav bijušas nekādas apspriedes, kur mediķu biedrības vai pacienti varētu izteikt kādus viedokļus, kaut nauda tiek paņemta no mūsu ikviena maka.

MK sēdes laikā diezgan interesanta bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas piebilde ģimenes ārstu iebildumiem, kuras būtība – naudu drīkst dalīt reformām, un tādēļ saprotiet, ka kaut kas ir jāieraksta, jo vienkārši kapitācijas naudu palielināt nevar.

Protams, rodas jautājums, vai šāda FM attieksme ir arī vēl pret citiem punktiem, jo pēc būtības naudas sadalē nav redzamas nekādas reformas un pamatojumi ziņojumā ir vairāk nekā formāli, bez aprēķiniem, izvērtējuma un nozīmīguma kopīgā kontekstā

Jāsaka, Veselības ministrijai (VM) nav vispārēja plāna par nozares attīstību, jo slavenais Reformu konceptuālais ziņojums ir vienpusīgs un faktiski bija nepieciešams ES struktūrfondu sadalei, jo līdz šim brīdim slimnīcu sadarbības teritorijās nekāda organizēta vai juridiska sadarbība nenotiek, tieši otrādi.

Premjeram Mārim Kučinskim likās dīvaini, ka it kā formālās prasības ģimenes ārstus neapmierina, bet būtiski traucē darbu lielas noslodzes, piemēram, gripas epidēmijas laikā. Premjers ironiski noteica - ka tik nepārstrādājieties! Ļoti adekvāta piezīme no premjera puses, žēl, ka tikpat skrupulozi netiek sekots līdzi arī citiem, kas tiešām savā darba laikā nepārstrādājas un no kuriem nav atkarīga cilvēka dzīvība un veselība.

Par e-veselību ģimenes ārstiem vispār tika aizliegts uzsākt diskusiju, jo tur visi līgumi ir noslēgti un sistēma pēc ministres A.Čakšas apgalvojuma strādājot, - to nelietojot tikai neprašas, kam nav pat uz galda datora.

Jauki, to, kā sistēma strādā, nu izbaudīt varēsim mēs visi. Daudzi ārsti gan silti ieteica saviem pacientiem iegādāties zāles un saņemt receptes, pirms sāk darboties izcilā e-veselības sistēma, jo dažiem pacientiem veselības stāvoklis bez zālēm var būtiski pasliktināties un neviens nevar garantēt, cik ilgā laikā un vai vispār caur jauno sistēmu ārsti varēs izrakstīt zāles un tās varēs saņemt kādā aptiekā, jo jau šobrīd sistēma regulāri nestrādā un, saņemot medikamentus, stundām ilgi jāgaida rindā.

VM uzspieda savu gribu lietot e-veselību, bet, kā mēs zinām, ar varu mīlēts nekļūsi. Ģimenes ārsti noteikti negribēs būs tie, kuru dēļ pasliktinās vai netiek pie ārstēšanās pacienti, tai skaitā bērni. Iespējams, juristiem jau jāsāk gatavot tipveida prasības pret valsti ar kompensācijām par Satversmes neievērošanu un iedzīvotāju tiesību uz veselības aprūpi neievērošanu, jo A.Čakšas virzītās "reformas" ir vērtas uz pretējo likumdošanas noteiktajam – uz pieejamības un savlaicīgas veselības aprūpes ierobežošanu, uzspiežot lietot brāķa sistēmu, pieņemot MK noteikumus īsi pirms to stāšanās spēkā bez seku izvērtēšanas .

Ļoti žēl, ka valsts neslēdz ar iedzīvotājiem saprotamu līgumu, kur būtu skaidri pateikts, kas un kādā laikā katram pienāks, jo ir skaidri zināms, ka pat bērniem netiek garantēta savlaicīga bezmaksas kvalitatīva veselības aprūpe, nerunājot par maksātspējīgajiem.

Ir pārsteidzoši, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir pieņemts ne jau tādēļ, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, bet, kā teica deputāts Romualds Ražuks, no kaut kā tā nauda ir jāpaņem, jo veselības aprūpei un mediķiem vajag naudu, un te, lūk, esam mēs - iedzīvotāji, no kā var paņemt visu un jebkurā laikā - tad veselībai, tad ierēdņu algām, tad plūdiem un vēl nezin kam.

Vai varam cerēt Jaunajā gadā, ka saņemsim ko vairāk arī pretī? Vai prezidents Raimonds Vējonis nopietni domāja gadumijas runā teikto, ka iedzīvotājiem ir aktīvi jāiesaistās procesos un nav jābūt tik iecietīgiem pret varas cinismu? Un, ja tas notiks?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...