Vai varētu būt, ka miljonārs Ramoliņš sācis “piestaigāt” pie jaunās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres?
Pietiek lasītājs10.12.2023.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
Būtu interesanti, ja mediji noskaidrotu – vai taisnība tas, ka odiozais miljonārs, uzņēmuma Stiga RM īpašnieks un saistīto kompāniju faktiskais saimnieks Andris Ramoliņš ir sācis „piestaigāt” pie jaunās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas.
Neoficiāla informācija liecina, ka ar savu „novadnieci” – agrāk Inga Bērziņa bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja – A. Ramoliņu saista jau iepriekšējas tuvas saites, kurām viens no rezultātiem varētu būt I. Bērziņas deklarētais iespaidīgais nekustamo īpašumu uzskaitījums.
Taču tagad I. Bērziņai apsviedīga uzņēmēja acīs ir jau pilnīgi cita vērtība, - viņa ir ne tikai viena novada pašvaldības vadītāja, bet arī partijas Vienotība valdes locekle un vēl saimnieciskiem cilvēkiem nozīmīga ministra amata īpašniece.
Miljonāram, kas darbojas meža nozarē, kur regulāri jāsaskaras ar dažādām kaitinošām un traucējošām vides aizsardzības prasībām, šādi tuvi kontakti un ministres „izpratne” var būt ārkārtīgi noderīga un biznesam par labu nākoša.
Taču A. Ramoliņam ir arī kāda personiska sāpe, kas vistiešākajā veidā saistība ar vides aizsardzības jautājumiem: kā zināms, pateicoties Lato Lapsas iesniegumiem un uzstājībai, miljonāra ģimenei līdz pat šim brīdim nav izdevies piepildīt savu kvēlo, kaut arī likumiem īsti neatbilstošo vēlmi, un uzsliet māju kāpu zonā, kur „parastajiem cilvēkiem” tas ir liegts. Cieša „draudzība” ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri varētu palīdzēt arī šai sāpei.
Miljonārs ir labi zināms kā ne visai gudrs cilvēks, kurš vispirms dara un tikai tad domā. Tāpēc jo interesantāk būtu, ja kāds medijs painteresētos – cik bieži un kādā sakarā Andris Ramoliņš kopš Ingas Bērziņas apstiprināšanas ministra amatā ir viesojies ministrijas ēkā Vecrīgā, Peldu ielā. Pieļauju, ka mums varētu atklāties interesanti fakti...
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
