Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildot Viņķeles kundzes ierakstam, mums katram ir sava taisnība, pie kā arī paliksim. Ir gan atklāts jautājums, kad ar visiem jaunievēlētajiem padomes un valdes locekļiem mēs sagaidīsim reālas pārmaiņas, jo pagaidām kolektīvs nav ne viņus, ne pārmaiņas redzējuši. Tālāk seko komentāri Viņķeles kundzes versijām.

Ar visiem Endokrinoloģijas nodaļas ārstiem esmu gadiem pazīstams, liela daļa pie manis stažējušies ASV (lielai daļai to mūsu ģimene vai LĀZA - Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība - arī apmaksājusi, jo slimnīcai naudas nebija). Kopā apskatīti daudzi sarežģīti pacienti, un nolasītas daudzas lekcijas (nekad nevienai Latvijas organizācijai par to neesmu prasījis atlīdzību).

Par konkursu Endokrinoloģijas centra vadībā ar mani runāja visi centra ārsti jau no brīža, kad atgriezos 2019. gada aprīlī. Augustā devos uz NVD, lai uzzinātu, kas būtu jādara, lai varētu Stradiņos attīstīt telemedicīnu un grupas terapijas plānus pacientu aprūpē, aprēķināju, cik tas viss varētu maksāt, vairākkārt detalizētu plānu nosūtīju profesoram Pīrāgam, kas ar to iepazīstināja kolektīvu un slimnīcas vadību.

Plānā demonstrēju, kā endokrinoloģijas centrs var slimnīcai kļūt pelnošāks un ar lielāku akadēmisku izcilību. Arī slimnīcas vadībai tos nosūtīju pats. Konkursu neizsludināja. Tā kā nebiju saņēmis Latvijas endokrinologa sertifikātu un, protams, visiem gan publiski, gan privāti pateicu, ka piedalīšos padomes un valdes konkursos Stradiņa slimnīcā, līdz ar to tika nogaidīts.

Jau novembrī padomes konkursā komisijai prasīju, vai ir iespējama varbūtība, ka varētu apvienot padomes locekļa amatu (stratēģisko vīzijas amatu, alga 3000 eiro) ar praktisku darbu, skatot pacientus un vadot centru (alga par to nebūtu jāmaksā), ja mani apstiprinātu, un visi teica, ka jā. Konkursā kā nevērtējošais loceklis piedalījās valsts sekretāre Umbraško Mūrmane, kas arī to visu dzirdēja un ir Stradiņu slimnīcas kapitāldaļu turētāja.

Janvārī saņēmu endokrinologa sertifikātu. Slimnīcas vadība zināja, un par to tika runāts mēnešiem, ka būtu jāorganizē konkurss uz Endokrinoloģijas centra vadītāja amatu.

Tad, kad bija skaidrs, ka nebūšu ne padomes, ne valdes loceklis, "februāra sākumā" tika slēgta Endokrinoloģijas centra vadītāja pozīcija un konkurss nenotika. Jaunais valdes vadītājs, bijušais Šķēles partijas biedrs un valsts sekretārs, kurš neko nespēja uzlabot universitāšu slimnīcu darbā 10 gadus, uzsāka darbu 9. februārī... Jocīgi, ka endokrinologu kolektīvs par to netika informēts, gatavoja vēstuli jau no janvāra vidus un turpināja pilnveidot to, iesniedza to 27. februārī. Cik liela ir iespēja, ka tā ir sagadīšanās, jāizlemj katram lasītājam.

Vēstulē Vinķeles kundze minēja, ka ar mani tikusies četras reizes, tā ir taisnība.

2019. gada jūnijā ministrei uzrakstīju, ka Stradiņu [slimnīcas] ārsti, kas no viņas tiešām sagaida reformas, bija apjukumā, jo ministre Dr. Ērgļa organizētā un farmācijas un stentu kompāniju apmaksātā pasākumā ne vien teica apsveikuma runu, bet "nometa kurpes un metās dejot vilcieniņā". Tas mediķos reformatoros radīja apjukumu un neticību pārmaiņām. Es ministrei lūdzu tikties ar viņiem, ko viņa arī izdarīja 28. jūlijā, uzklausīja un atzina par vērtīgu tikšanos, taču nekādas praktiskas darbības nesekoja.

Pirms tam, 19. jūlijā ministre man piedāvāja tikties un apsvērt pagaidu valdes locekļa vietu uz vienu gadu Austrumu slimnīcā. Tam, ko ministre raksta par tikšanos ar Austrumu slimnīcas vadību, pilnībā piekrītu, nebija ne dzirksteles, ne sapratnes, kā veikt aprūpes kvalitātes mērījumus, pacientu apmierinātības mērījumus un katra darba apjoma uzskaiti.

Zem tāda vadītāja nebiju gatavs strādāt. Esmu to teicis vienmēr, ka slimnīcas vadītajam nebūt ārstam ir milzu kļūda (protams, jābūt arī papildu prasmēm), kā to demonstrējušas Hārvardas, Maijo un citas vadošās klīnikas. Ministre vairākas reizes uzsvērusi, ka kandidātu izvēlē nepiedalās, taču viņas pašas vēstule to apgāž. "Mēs ar valsts sekretāri vienojāmies,” - tas parāda neapstrīdamu iesaisti, jo man šo amatu piedāvāja nevis valsts sekretāre, bet gan ministre. Uzskatu arī, ka ir svarīgi piedalīties konkursā un nevis tikt ieceltam no partiju cilvēka (Vinķeles kundzes), jo esmu ziedojis šai partijai, un tas būtu pret to, par ko esmu rakstījis jau 10 gadus, - nepotismu valsts pārvaldē.

Valdes vadītāja izvēlē piedalījās 3 ministrijas pārstāvji, profesors Jānis Vētra un Valsts kancelejas pārstāve, kuri tad izvēlējās savu iepriekšējo priekšnieku par uzvarētāju: ja tas nav interešu konflikts, tad es nezinu, kas ir. Piekrītu, ka ministrei nav jāpiedalās personāliju izvēlē, bet ir jānosprauž šī laktiņa pēc iespējas augstāk, kas var izvērtēt, maksimāli iesaistot līdzīga kalibra kolēģus no ārzemēm vai diasporas.

Komisijas locekļi man latviski prasīja, lai parunāju angliski, un – jā, uzskatu to par birokrātismu, jo cilvēkam, kurš 17 gadus mācījis ASV, droši varēja likt ķeksīti, ka runā labi. Kas mani satrauca vairāk, - ka par vīziju kā tādu nebija neviena jautājuma. Trīsdesmit minūtēs, jo tieši tik ilga bija intervija, nevar izvēlēties slimnīcas vadītāju, kas pārvalda 100 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas, un šo vadītāju izvēlas cilvēki, kas nekad nav strādājuši universitātes slimnīca ne Latvijā, ne ārzemēs.

Taču te ir divas būtiskas papildu lietas. Ļoti labi sapratu, ka, pieņemot šo pagaidu Austrumu slimnīcas piedāvājumu, es nedrīkstētu padomes vai valdes konkursam pieteikties Stradiņos. Uz to brīdi nebija nekādu indikāciju, ka Stradiņos Endokrinoloģijas centra vadībā mani varētu nepieņemt, gribēju to visu apvienot vienā slimnīcā – slimnīcā, kur tik daudzi mediķi pie manis bijuši (vēlas izmaiņas arī daudzi no tiem, kas pie manis nav bijuši), grib izmaiņas un ir kritiskā masa, lai izmaiņas arī veiktu.

Par padomes konkursu atkal pievienošu savu izvērtējumu: tajā piedalījās no mediķiem Ilze Aizsilniece, kas no balsojuma atturējās, gan Dr.Rēvalds, kuru cienu par lielo ieguldīto darbu privātās medicīnas izveidošanā, taču manis piedāvātais Stradiņu modelis ieteica ieviest sistēmu, kur visi ārsti strādā 100% darba laika universitātes slimnīcā, kas, protams, lielu daļu ārstu, kas pieņem pie Rēvalda kunga, novirzītu valsts slimnīcas virzienā.

Nezinu, vai tas kādā veidā kaut ko ietekmēja, bet tā ir ministra atbildība – nospraust šo augsto ētikas, caurspīdības latiņu un maksimāli samazināt šādus interešu konfliktus. Mani uzvarēja slimnīcas vadītājs no Lietuvas, kura slimnīca pasaules reitingā atrodas ap 2100. vietu, kurš nekad nav ne mācījies, ne strādājis ārzemēs un par kuru Lietuvas pētnieciskie žurnālisti un Lietuvas bijušais prezidents izteikuši aizdomas korupcijā (bija pieprasīta nevainojama reputācija).

Par pieredzes trūkumu. Esmu 17 gadus bijis pasaules pirmā desmitnieka universitātes slimnīcas profesors, ārsts, klīnikas vadītājs, 10 gadus no tiem esmu vadījis rezidentūru. Rezidentūra ir otrā lielākā ASV, ar 186 ārstiem un 7 ofisa darbiniekiem. Esmu 5 gadus vadījis LĀZA (kas apvieno ārpus Latvijas izbraukušos mediķus). Esmu strādājis neskaitāmās komitejās par kvalitātes uzlabošanu, apmācības uzlabošanu, intervējis simtiem censoņu dažādās pozīcijās.

Esmu vadījis būtisku kvalitātes projektu ieviešanu, kas uzlabojis pacientu dzīves, samazinājis izmaksas, šis projekts Teksasas universitāte (3 miljardu institūcija) tika atzīts par labāko, un ieviešanas rezultāti ir publicēti. Tas ir - kādai būtu jābūt akadēmiskai slimnīcai, kur pieredzi aprobē, ievieš un rezultātus publicē. Četras reizes esmu atzīts universitātē par labāko pasniedzēju. Vairāk par desmit gadiem esmu Latvijas presē rakstījis par medicīnas un augstākās izglītības sistēmas problēmām un to risinājumiem.

Pēc konkursu rezultātiem ar ministres kundzi apmainījāmies īsziņām, kur cita starpā viņa minēja, ka neesmu ticis, jo "teorētiskie koncepti, jā ir labi, laist kopā ar cilvēkiem un tos vadīt nē". Šeit gan jāpiemin, ka neviens no komisijas locekļiem pat nepiezvanīja uz manu bijušo darba vietu vai LĀZA valdei un neuzprasīja, kā tad ir ar mani strādāt kopā daudzu gadu garumā.

Ministrei pašai ir svarīgi rādīt labu piemēru un atbildēt, kāda pieredze bija viņai, ieņemot parlamentārā sekretāra amatu Finanšu ministrijā, tad Saeimā kā Izglītības komisijas vadītājai, kāda pieredze ir bijusi pārējo universitāšu slimnīcu vadībai, pirms viņus pieņēma par valdes vadītājiem, kurus ielika uzreiz un pārbaude nebija nepieciešama. Viens standarts visiem, tas ir ļoti svarīgi.

Gribu ministri iedrošināt publicēt intervijas gan padomes, gan valdes konkursos, - tās visas tika ierakstītas. Tad katrs varēs dzirdēt, kas tika prasīts un kas tika teikts. Un pats svarīgākais, kā šīs vīzijas tiek reāli ieviestas dzīvē. Citādāk nav jēgas vispār runāt ne par padomēm un ne par valdēm. Mērķis nevar būt to izveidošana, bet gan reālu pārmaiņu ieviešana universitātes slimnīcā. Gan padomes, gan valdes konkursos uzsvēru nepieciešamību darba kultūras maiņai, no vertikālas uz horizontālu un iekļaujošu, teicu, ka slimnīcas vadītājs nedrīkst saņemt vairāk par ministru un prezidentu, ieteicu to samazināt. Taču pats šokējošākais, uzskatu, ir nodokļu maksātāju naudas mērķtiecīga izsaimniekošana.

No Latvijas ir izbraukuši simtiem ārstu, atgriezušies, šķiet, ir trīs. Pie likumu veidošanas neviens no diasporas arī nekad nav piesaistīts. Mums ir neskaitāmi pasniedzēji, profesori ārvalstīs, kas ir daudz sasnieguši un varētu sniegt būtisku pienesumu Latvijas medicīnā, bet neviens neatgriežas. Jautājums - kāpēc? Bieži vien finansiālam aspektam nav tik liela nozīme kā tam, cik netīri lietas tiek kārtotas universitātes slimnīcās. Neviens ministrs vai slimnīcas valdes vadītājs nekad nav spējis medicīnas oligarham Ērglim un Co. (te nav runa par daudziem vai par visu medicīnas sistēmu, te ir runa par dažiem, kas absolūti uzurpējuši varu šinī slimnīcā, un to man ir apstiprinājuši vairāki veselības ministri un slimnīcas vadītāji).

Šis cilvēks un daži viņam pietuvinātie savā kontā un fondos no valsts slimnīcas sev iemaksā vairākus miljonus eiro gadā, otrs oligarhs valsts iestādēs kopā ar šiem pētījumiem nopelna 280 000 eiro gadā, kamēr liela daļa māsu un jauno ārstu zem viena tūkstoša mēnesī. Ministres kundze, iepriekšējie ministri to visu vismaz daļēji zina un man ir apstiprinājuši, ka viņi tur neko nevar izmainīt, ir ērtāk nemainīt... tas ir, kā izpaužas varas, naudas saplūšana desmitiem gadu... oligarhija. Es lūdzu premjerministru iesaistīties, jo ministre to nevēlas risināt.

Pat padomes intervijas laikā man komisijas loceklis M.Rēvalds uzprasīja konkrētu jautājumu - kā es tikšot galā ar Stradiņu oligarhiem?

Tam jābūt sistēmiskam risinājumam.

1. Ar mūsu valstī prevalējušo postpadomisko domāšanu būtu svarīgi ieviest, lai valsts amatos universitātēs un slimnīcās ieviestu valsts amatpersonu statusu, kur visi ienākumi būtu publiski pieejami.

2. Jaunajā augstskolu likumā ir kritiski svarīgi ieviest normu, lai katedru, centru, klīniku vadībā būtu ieviesti termiņi līdzīgi kā Maijo klīnikā (pasaules labākā universitātes slimnīca), 5 gadi, ja uzrādīta izcilība, tad vēlreiz 5, kopā 10 gadi. Tas spējīgiem ārstiem un akadēmiskiem spēkiem dos cerības, ka tie spēs nonākt šinī pozīcijā un īstenot savas idejas, tagad šie kolēģi izbrauc.

Es pats septembrī uzsākšu profesora darbu vienā no ASV un pasaules izcilākajām universitātēm Dartmouth, kur kopā ar studentiem un rezidentiem aprūpēsim pacientus, piedalīšos apmācības procesā,un zinātnē https://home.dartmouth.edu/dartmouth-glance

No sirds pateicos visiem pacientiem, ko attālināti konsultēju no marta līdz augustam portālā doconline.lv. Es ceru, ka varēju kaut nedaudz palīdzēt.

Paldies vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas mani ir atbalstījuši šajā sarežģītajā procesā un sūtījuši atbalsta vārdus. Tas nozīmē ļoti daudz. Lai visiem laba veselība.

Novērtē šo rakstu:

115
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...