
Vai var krist vēl zemāk – divi zilzemnieku ministri viesojas ražotnē, par kuru notiek reiderisma kriminālprocess
Pietiek lasītājs28.04.2025.
Komentāri (35)
Vai mangāna koalīcijā ietilpstošā Aivara Lemberga ZZS – pēdējos gados biežāk zināma kā „zilzemnieki” – var krist vēl zemāk? Tā varētu padomāt, raugoties uz publiskotajiem fotoattēliem, kuros redzams, kā ZZS zemkopības ministrs Armands Krauze un visus savus komunikācijas padomniekus pazaudējušais Viktors Valainis Kudīgā ciemojas bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa uzņēmuma „Stiga RM” ražotnē, par kuru... notiek skandalozs reiderisma kriminālprocess, kurā acīmredzama ir arī „mentu zaņķa” iejaukšanās.
Drīz būs pagājis jau gads kopš laika, kad Valsts policijai pēc prokuratūras iejaukšanās nācās atjaunot kriminālprocesu uzņēmuma „Kurzemes finieris” pārņemšanas lietā, kurā A. Ramoliņš tiek apsūdzēts reiderismā, un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknim atkal nācās ķerties pie izmeklēšanas darbībām.
Apliecinot „mentu zaņķa” metožu efektivitāti, pirmoreiz šis kriminālprocess tika „sakārtots” pirms gada – 2023. gada novembrī, kad, kā izrādījās, izmeklēšana reiderisma un valsts līdzekļu izsaimniekošanas kriminālprocesā tikusi tikai imitēta, lai būtu iespējams kriminālprocesu vienkārši izbeigt, kas arī tika izdarīts.
Turklāt izrādījās, ka, visticamākais, miljonāra rokas bija aizstiepušās ne tikai līdz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa izmeklētājai Līgai Zemei, bet arī līdz prokuroram Edgaram Kristovskim.
Prokurors bijušajam „Kurzemes finiera” bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam bija paziņojis, ka viņam nemaz nepienākas saņemt informāciju par iemesliem, kādēļ kriminālprocess izbeigts, un ka lēmums par procesa izbeigšanu vairs nav pārsūdzams.
Tomēr izrādījās, ka līdz tiesu apgabala prokuratūrai koruptīvie sakari nebija aizsniegušies, un tā „nepārsūdzamo” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla, - jauno lēmumu pieņēma prokurore Elīna Nelma, nododot izmeklēšanu atpakaļ policijai.
Taču miljonāram – kurš, kā zināms, grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” ir lielījies par savām iespējām „sakārtot lietas, piemēram, Konkurences padomē – viss vēl nebija zaudēts.
Lieta tika nodota nevis kādai citai Valsts policijas struktūrai, bet gan... tam pašam Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknim, vienīgi izmeklētāja L. Zeme tika nomainīta pret citu.
Pašlaik rodas iespaids, ka koruptīvās saites un ietekme varēt būt nevis vienkāršo policijas izmeklētāju, bet gan iecirkņa vai pat augstākā Valsts policijas līmenī, jo apritējis jau gads kopš kriminālprocesa atjaunošanas, taču nekādas izmeklēšanas darbības nav manāmas. Visticamākais, tiek gaidīts izdevīgs brīdis, lai procesu izbeigtu vēlreiz, un tieši ar šādu apsvērumu tiek piesaistīti arī „visēdāji” no „zilzemnieku” partijas.
Kā Dz. Odiņš stāstījis izdevumam „Dienas Bizness”, „Latvijas lepnums” A. Ramoliņš viņu ir primitīvi piekrāpis, lai iegūtu vērtīgo uzņēmumu:
„Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt „Kurzemes finiera” daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis.
„Stiga RM” „Kurzemes finierim” arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma.
Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu „Stiga RM”, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu...”
Jāpiebilst, ka, vēršoties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu, tika lūgts izmeklēt ne tikai reiderisma gadījumu, bet arī publisko līdzekļu izsaimniekošanu, uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas:
„Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka „Altum” ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret „Kurzemes finieri” ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā.
Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.
Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka „Stiga RM”, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš.
Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka „Altum” vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret „Kurzemes finieri”, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. (..)
Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā.”





Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.