Vai Valsts policijas priekšnieka amata konkursa oficiālos kandidātus iegāza melu detektors?
Pietiek lasītājs06.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iemesls, kāpēc partijas KPV LV iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens pirmdien koalīcijas sadarbības padomē piedāvāja negaidītu Valsts policijas (VP) priekšnieka amata kandidātu, kura nebija starp konkursa komisijas izraudzītajiem, varētu būt visai triviāls. Esošo Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, kura nebija iepriekš publiski minēto trīs VP šefa amata pretendentu vidū, ministrs izvirzījis kā kompromisa personu, jo neviens no trim konkursa komisijas izraudzītajiem šī augstā amata pretendentiem nav izgājuši melu detektora pārbaudi.
Augustā VP priekšnieka amata konkursa komisija noslēdza darbu un iekšlietu ministram S. Ģirģenam ieteica trīs kandidātus - VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieku, pulkvedi Normundu Grūbi, VP priekšnieka pienākumu izpildītāju, ģenerāli Andreju Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Juri Šulti.
Kandidātiem pirms ministra galīgā lēmuma bija jāiziet kompleksā psiholoģiskā poligrāfa jeb tā sauktā melu detektora pārbaude. Tajā S. Ģirģens, pēc publiski pieejamās informācijas, bija iecerējis pārbaudīt, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu nav konstatējami apstākļi, kas norāda uz personas atrašanos interešu konflikta situācijā, vai citi apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi.
Kā izriet no neoficiālas informācijas, patiesībā neviens no konkursa komisijas izraudzītajiem kandidātiem ministra noteikto melu detektora pārbaudi nav izgājis un no tās izvairījies ar tādu vai citādu attaisnojumu. Lai neatstātu VP bez vadības, nācies meklēt kompromisu – A. Ruks bijis ministram un arī koalīcijai pieņemama kompromisa kandidatūra, tāpēc arī parādījies kā VP šefa kandidāts. Savukārt visi S. Ģirģena publiskie paziņojumi šajā sakarā vērtējami tikai kā ne pārāk veikli mēģinājumi sacerēt skaidrojumu sabiedrībai.
Kā zināms, vakanta VP šefa vieta ir, jo pērnā gada beigās VP priekšnieka amatu atstāja ģenerālis Ints Ķuzis, kurš vēlāk iestājas partijā Jaunā Vienotība un nu ir Rīgas domes deputāts.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
