Vai Valsts policijas priekšnieka amata konkursa oficiālos kandidātus iegāza melu detektors?
Pietiek lasītājs06.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iemesls, kāpēc partijas KPV LV iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens pirmdien koalīcijas sadarbības padomē piedāvāja negaidītu Valsts policijas (VP) priekšnieka amata kandidātu, kura nebija starp konkursa komisijas izraudzītajiem, varētu būt visai triviāls. Esošo Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, kura nebija iepriekš publiski minēto trīs VP šefa amata pretendentu vidū, ministrs izvirzījis kā kompromisa personu, jo neviens no trim konkursa komisijas izraudzītajiem šī augstā amata pretendentiem nav izgājuši melu detektora pārbaudi.
Augustā VP priekšnieka amata konkursa komisija noslēdza darbu un iekšlietu ministram S. Ģirģenam ieteica trīs kandidātus - VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieku, pulkvedi Normundu Grūbi, VP priekšnieka pienākumu izpildītāju, ģenerāli Andreju Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Juri Šulti.
Kandidātiem pirms ministra galīgā lēmuma bija jāiziet kompleksā psiholoģiskā poligrāfa jeb tā sauktā melu detektora pārbaude. Tajā S. Ģirģens, pēc publiski pieejamās informācijas, bija iecerējis pārbaudīt, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu nav konstatējami apstākļi, kas norāda uz personas atrašanos interešu konflikta situācijā, vai citi apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi.
Kā izriet no neoficiālas informācijas, patiesībā neviens no konkursa komisijas izraudzītajiem kandidātiem ministra noteikto melu detektora pārbaudi nav izgājis un no tās izvairījies ar tādu vai citādu attaisnojumu. Lai neatstātu VP bez vadības, nācies meklēt kompromisu – A. Ruks bijis ministram un arī koalīcijai pieņemama kompromisa kandidatūra, tāpēc arī parādījies kā VP šefa kandidāts. Savukārt visi S. Ģirģena publiskie paziņojumi šajā sakarā vērtējami tikai kā ne pārāk veikli mēģinājumi sacerēt skaidrojumu sabiedrībai.
Kā zināms, vakanta VP šefa vieta ir, jo pērnā gada beigās VP priekšnieka amatu atstāja ģenerālis Ints Ķuzis, kurš vēlāk iestājas partijā Jaunā Vienotība un nu ir Rīgas domes deputāts.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
