Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviju mēs uzskatām par tiesisku valsti. Latvija LR Satversmē ir deklarēta par demokrātisku un tiesisku valsti. Ieskatoties Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā „Cilvēka pamattiesības”, rodas virkne jautājumu, un viens no būtiskākajiem: vai tiek realizēts princips - vienlīdzība likuma un tiesas priekšā?

Lai turpmāk teiktajā nav pārpratumu, es vēlos publikācijās atsaukties uz Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu un paskaidrot, ka paudīšu savu personīgo viedokli, to apstiprinot ar manā rīcībā esošajiem dokumentiem, kuri iegūti, balstoties uz publisku pieejamību, vai saistīti tieši ar mani personīgi. Tie nav saistīti ar komercnoslēpumu, ar kuru manipulējot tiek noslēpta informācija tautai par patiesajiem notikumiem, iespējams, pat lai slēptu Satversmē noteikto tiesību aizskārumus, jo par šāda statusa uzlikšanu manis sniegtajai informācijai man nav zināms, kā arī nav ar manu parakstu apliecināta dokumenta par minētās informācijas neizpaušanu.

Izlasīju rakstu “Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori” un sapratu, ka cilvēkiem jābūt informētiem par daudzām sliktām lietām, jo tās nodara kaitējumu mūsu tautas interesēm.

Patiesībā jau runa ir par paklausīgu pakalpiņu armiju un sistēmu, kur gali nāk no banku un juristu izveidotā kopprodukta, ko varam nosaukt par shēmu – TIESĀŠANĀS KĀ BIZNESS.

Idejas pamats – radīt shēmotāju grupām ar banku starpniecību labvēlīgus nosacījumus naudas „taisīšanai” uz parādsaistību rēķina, to realizējot un piesedzot ar kreditoriem labvēlīgiem un pārāk vienkāršotiem, bez objektīvas iedziļināšanās un tiesību principu piemērošanas, spriedumiem. Kādēļ gan rēķināt santīmus, kas pārvēršas miljonos, un iedziļināties, ja vienkāršāk ir piedzīt visu, ko prasa. Tā par miljonāriem uz tautas rēķina pārvēršas kredītiestādes, māju apsaimniekotāji, tiesu izpildītāji un administratori. To sauc par negodīgu komercpraksi.

Līdz ar to tiek dota zaļā gaisma daļas tiesnešu, tiesu izpildītāju un administratoru brīvai un nesodāmai rīcībai.

Kur slēpjas patiesā labuma guvēji? Kā tos saskatīt? Un vai kāds augšā to ir ieinteresēts saskatīt? Vai tiesneši nav kļuvuši par automātiskiem naudas piedzinējiem un aizmirsuši par Satversmē noteiktām cilvēktiesībām, tai skaitā tiesībām uz īpašumu, ko ietver arī naudas līdzekļi kā īpašums, kas novedis tautu līdz nabadzībai un pat piespiedis atstāt valsti.

To arī mēģināsim izprast no konkrētiem piemēriem.

Astoņus gadus esmu pacietīgi vienatnē cīnījies ar „vējdzirnavām” tiesu sistēmā un tagad esmu nolēmis publiskot šī perioda notikumus. Der atcerēties kaut vai tikai dažus no demokrātijas pamatprincipiem, tādus kā tiesiskums, atklātība, vienlīdzība, tiesības uz īpašumu, cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem, kam jāpievieno dzīvība un veselība, ko daudzi ir zaudējuši šo represiju rezultātā. Var piedot cilvēcīgu kļūdīšanos, bet nav piedodama vienaldzība, pavirša attieksme un pat tīša ļauna rīcība, redzot un saprotot, ka tas nodara kaitējumu cilvēka pamattiesībām, ko mums garantē Satversme.

Tad rodas jautājums, ar ko šis laiks un Satversme atšķiras no LPSR Konstitūcijas, ja tā ir tikai uzrakstīta uz papīra, bet nav realizēta dzīvē? Kāpēc mēs izliekamies neredzam, ka tiek pārkāpta LR Satversme?

Liels paldies tiem, kas man centušies tiešā vai netiešā veida palīdzēt. Kas atklāti pateikuši patiesību un uz kuru lūgumu pamata šajā rakstā viņus neidentificēšu. Paturu tiesības publiskot to personu vārdus un uzvārdus, kuri figurēs manā rīcībā esošajos dokumentos, jo tie uzskatāmi par pierādījumiem vistiešākajā loģiskajā izpratnē.

Jau iepriekš atvainojos, ja tā ir sanācis, bet tiešām gadus desmit atpakaļ nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds Latvijā ir iespējams, iespējams zemē, par kuras neatkarību un brīvību tauta vienoti atradās pie barikādēm, un ka saukli – KAUT BASĀM KĀJĀM, BET BRĪVĀ LATVIJĀ – kādi citi izmantos savtīgos nolūkos, piespiežot tautu klusēt ar iebaidīšanas līdzekļiem, manipulējot pat ar likumu.

Var jau melot, kam un kā grib, bet sev un dievam nav iespējams samelot. Tāpēc esmu nolēmis sākt ar atklātu vēstuli tieši vienai no amatpersonām un tieši par viņa publisku paziņojumu nepieļaujot turpmāk atrunu – “piedodiet, bet es jau neko nezināju”.

Provēsim saprast, kas patiesībā notiek Latvijā un kam ir izdevīga Latvijas tautas atkarība no naudas. Kāpēc tauta ir spiesta slēpt patiesos ienākumus, un kāpēc tiesās var norēķināties tikai ar banku kartēm un nepieņem ES oficiālos maksāšanas līdzekļus – eiro banknotes. Kāpēc jāizpilda privātu institūciju – banku – anketas, kurās Tev jānorāda personīgie politiskie uzskati un citi dati. Vai tas patiesībā nav saprotams kā – kas Tu esi un ko Tev var atņemt?

Vai Latvijas veiksmes stāsta zemteksts nav saprotams sekojoši – ja kas nepatīk, var iet, kur acis rāda. Ar varu Tevi neviens te netur un uz Sibīriju arī nesūta. Diez vai tagad varētu uzdrošināties sūtīt lopu vagonos uz Sibīriju, tādēļ tiek pielietotas smalkākas metodes, radot cilvēkiem neciešamus apstākļus Dzimtenē. Tautā pat mēdz smieties – Īrija nav Sib-Īrija.

Var cilvēkus sodīt par neeksistējošiem pārkāpumiem, var kādam krimināllietu par patiesības paušanu uztaisīt, nosaucot cilvēku par pretvalstisku nodevēju, un var pavisam vienkārši – radīt atkarību no naudas, lobējot banku biznesu. Tādēļ liela daļa izvēlas paši bēgt no šīs valsts, kas pazemo cilvēka pašcieņu un padarījusi lielu tautas daļu par baltajiem vergiem vai nabaga klejotājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...