Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šo trīs burtu savienojumu – OIK (obligātā iepirkuma komponente, kuru apmaksājam ar saviem elektroenerģijas rēķiniem) – nu zina gandrīz katrs. Diemžēl. Bet vai varēja būt citādāk? Kādēļ tā ir sanācis, un galvenais - kas mūs sagaida tālāk? Patiesībā tie visi ir savstarpēji pat ļoti saistīti jautājumi.

Tas, ko tagad nevarīgi cenšas (bet varbūt - necenšas?) novērst Arvila Ašeradena (attēlā) vadītā Ekonomikas ministrija (EM), varēja arī nenotikt, un tas bija atkarīgs no pašas EM. Turklāt tā labi zināja par savas rīcības sagaidāmām sekām (dalot šīs atļaujas uz subsidētās enerģijas ražošanu) - Regulators par to bija brīdinājis ne reizi vien, turklāt ne tikai EM, bet arī vēršoties pie sabiedrības caur plašsaziņas līdzekļiem, kad EM tomēr turpināja veidot OIK par tautsaimniecības nākotnes kapraci.

EM varēja to novērst, bet rīkojās tieši pretēji. Un, tieši Vienotības politiskajā pārraudzībā esot, tika īstenota viena no visdāsnākajām šī subsidētā biznesa sadalēm. Varbūt tāpēc EM, kura atkal ir Vienotības paspārnē, pašlaik tā “neveicas” ar OIK seku iegrožošanu?

Ja kāds vēlētos izpētīt, kas ir patiesie labuma guvēji šajā nenobeidzamajā (nez kāpēc?) OIK sāgā, atklātos daudzu ar valdošajām politiskajām partijām saistītu cilvēku maciņi.

Pēc būtības OIK ir tāda kā politmafijas biznesa nodeva, kuru ir uzlikts maksāt visai sabiedrībai. Protams, kā jau tas ierasts šādos gadījumos, noslēpjot tās pamatotību aiz cēliem argumentiem – nepieciešamības attīstīt vietējo vai videi draudzīgo enerģētiku.

Kurš gan spēs pret to iebilst? (Tas tūdaļ varas elites retorikā tiks apzīmogots kā Kremļa vai Gazprom ietekmes aģents, lai būtu attaisnojums turpmākas diskusijas neesamībai par šo.) Nenoliedzami, ir jārūpējas par attīstību arī šajās enerģētikas jomās, tur ir perspektīvas, bet tas būtu jādara samērojami un maksimāli atbilstoši Latvijas sabiedrības interesēm.

Un te nu mēs nonākam pie pamatiemesla, kāpēc sabiedrībai var iebarot visdažādākās idejas, kas var būt izdevīgas tikai politiskajai elitei pietuvinātai šaurai sabiedrības grupai, bet uzlikt par to maksāt var mierīgi visai sabiedrībai. Un tie ir miljardos mērāmi izdevumi, kuru varētu arī nebūt, ja varas turētāji spētu (vēlētos?) nodefinēt kopējo ietvaru, kas būtu jāievēro, uzstādot un īstenojot konkrētus uzdevumus.

Dotajā gadījumā šis ietvars ir enerģētikas stratēģija – kas skaidri pasaka, ko vēlamies sasniegt un kas enerģētikā ir darāms, lai to īstenotu. Līdz ar to būtu arī skaidri saprotams, kas neiekļaujas tajā - un līdz ar to nav pamata tā īstenošanai. Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijai (atšķirībā no kaimiņiem) joprojām nav savas enerģētikas stratēģijas, jo šādā gadījumā varai nebūtu iespējams pieņemt kārtējo nepārdomāto vai angažēto lēmumu, pamatojot to tikai no atsevišķiem aspektiem (bet ignorējot citus, varbūt vēl būtiskākus), vai šaurām biznesa interesēm, un pārdot to tālāk sabiedrībai kā kārtējo “veiksmes stāstu” vai nepieciešamo risinājumu kādam ģeopolitiskam izaicinājumam, lai sabiedrība to paklausīgi pieņemtu un būtu gatava apmaksāt. Diemžēl tieši tāda līdz šim ir bijusi valdošās elites stratēģija attiecībā uz enerģētiku (un ne tikai).

Arī šoreiz EM piedāvātais OIK pārdales risinājums tiek sabiedrībai pasniegts kā kārtējais “veiksmes stāsts” – kā risinājums Latvijas apstrādes rūpniecības atdzimšanai un attīstībai. Tik tiešām, atsevišķiem apstrādes uzņēmumiem (tiem, kuri strādā ar pilnu jaudu) elektroenerģijas izmaksas samazināsies (un tas ir apsveicami), taču tas tiks panākts uz citu uzņēmumu rēķina – to, kuri atrodas sākotnējās izaugsmes stadijā un vēl nespēj pilnībā izmantot savas jaudas.

Tādejādi ir ļoti apšaubāmi, vai šāds risinājums tiešām ir ticis radīts, domājot par Latvijas apstrādājošās rūpniecības attīstību vai rūpējoties tikai par atsevišķu uzņēmumu interesēm.

Šīs bažas vēl jo vairāk apstiprina EM izmisīgā uzstājība likt Saeimai pieņemt šo priekšlikumu steidzamības kārtībā, izvairoties no pilnasinīgām diskusijām ar sabiedrību - iekļaujot to 2017.gada budžeta paketē (tādejādi jau nodrošinot tam koalīcijas garantētu atbalstu), lai gan šim priekšlikumam nav un nevar būt nekāda sakara ar 2017.gada budžetu kaut vai tāpēc vien, ka tas sāks darboties tikai 2018.gadā - līdz ar to nav nekāda pamata arī steidzamībai (jo laika pietiktu to virzīt arī normālā likumdošanas kārtībā) kā vienīgi, lai šī priekšlikuma pieņemšanu īstenotu pēc iespējas slēptākā veidā, nedodot iespēju to objektīvi izvērtēt un uzlabot.

Tas, ka šis EM priekšlikums ir tālu no pilnības un būtu uzlabojams – ir acīmredzami (ja nu vienīgi pašai EM ne), jo vienīgais, ko tas piedāvā – vienkārši pārdalīt pašas EM radīto OIK slogu no vienu elektroenerģijas patērētāju pleciem uz citiem. Šajā EM piedāvātajā priekšlikumā nav neviena risinājuma, kā varētu tikt samazināts dāsnais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas rada šo nepanesamo OIK slogu. Lai gan tas būtu reāli iespējams, taču EM pat neļaujas diskutēt par to. Nez, kāpēc tā?

Ņemot vērā šādu EM darbošanos un nespēju (vai nevēlēšanos?) sagatavot pārdomātus ilgtspējīgus lēmumus enerģētikas nozarē (un ne tikai… ), ir pamats jau laicīgi sākt rūpēties par to, lai arī dabas gāzes tirgū netiktu sastrādātas tādas pašas nejēdzības. Jo diemžēl notiekošais rada pamatotas bažas, ka arī šeit EM rosīšanās var novest pie līdzīga rezultāta.

Proti, pašlaik tiek īstenota dabas gāzes tirgus liberalizācija - izvēloties īstenot sarežģītu (līdz ar to – Latvijas patērētājiem dārgu), juridiski apšaubāmu un no sistēmas drošuma aspekta – sabiedrības interesēm neatbilstošu tirgus modeli (kuru par modeli pagaidām pat grūti ir nosaukt), EM ir nostādījusi sevi ievainojamā pozīcijā attiecībā pret AS Latvijas gāzes (LG) akcionāriem. Un tie noteikti centīsies izmantot šo situāciju sev par labu, piespiežot EM virzīt LG akcionāriem izdevīgus risinājumus, piemēram – attiecībā uz LG akciju atsavināšanu, lai uz Latvijas patērētāju rēķina varētu kompensēt investoriem sagaidāmās “neērtības” - piedabūt EM virzīt priekšlikumu, kurš paredz Latvijas valstij pašai izpirkt pārdodamās gāzes kompānijas akcijas, lai tādejādi esošie akcionāri tiktu glābti no sarūkošā biznesa.

Un ministrs jau ne reizi vien ir paguvis publiski paziņot, ka Latvijas valstij to vajadzētu izdarīt. Diemžēl EM nav spējusi nekādi pamatot, pat demonstrēt vismazāko sajēgu par to, kādai tad vajadzētu būt adekvātai cenai par šādu darījumu - iesaistīšanos biznesā, kurš jau tā ir sarūkošs un arī saskaņā ar pašas EM uzstādījumu – jāmazina (gāzes patēriņš), cik vien ir iespējams. Bet, neskatoties uz to - pirkt šo biznesu valstij vajag!

Jāatzīst, ka tas izskatās šizofrēniski. Un pamatojums tam, kā parasti šādās situācijās – ģeopolitisks (un tāpēc pārējie apsvērumi vairs nav svarīgi?!). Proti, valstij ir svarīgi spēt kontrolēt stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru (maģistrālos gāzes vadus un pazemes gāzes krātuvi).

Nenoliedzami, tā tas ir – bet vai tiešām par jebkuru cenu un tādā veidā? Vai tiešām, lai spētu nodrošināt šīs infrastruktūras izmantošanu atbilstoši valsts interesēm, vienīgais veids, kā to panākt, ir samaksāt kādus simt miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas kādai ārvalstu kompānijai? (Un protams, vēl arī kādu miljonu visādiem konsultantiem par dažādiem pakalpojumiem.)

Vai tiešām EM uzskata, ka tādejādi tiks nodrošināta efektīva un droša šīs infrastruktūras izmantošana, ja valsts savā īpašumā iegūs Latvijas zemē ieraktu infrastruktūru, kura tur atradīsies neatkarīgi no tā, kam tā piederēs? Varbūt tomēr daudz saprātīgāks risinājums būtu nevis steigt glābt esošos LG akcionārus, kļūstot pašiem par tādiem, bet tā vietā nodrošināt šīs infrastruktūras ilgtspējīgu darbību un izmantošanu atbilstoši valsts interesēm neatkarīgi no tā, kam tā pieder - veidojot skaidru sakārtotu normatīvo vidi, kas reglamentē šīs infrastruktūras darbību, un spēcīgu neatkarīgu Regulatoru, kas to pārrauga?

Tas sabiedrībai izmaksātu tūkstošiem reižu lētāk un būtu arī pārskatāmāk un drošāk. Un, kas ir svarīgi - paglābtu sabiedrību no vēl vienas slaucamas govs veidošanās, par kādu tagad ir padarīta VAS Latvenergo, pateicoties EM nespējai nodefinēt, kāds tad ir Latvenergo stratēģiskais uzdevums – nodrošināt tautsaimniecību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju vai gūt no tās pēc iespējas lielāku peļņu, lai caur uzņēmuma dividendēm nodrošinātu lielākus valdības budžeta tēriņus?

Situācijā, kad valsts būs nopirkusi gāzes kompānijas akcijas par nesamērīgi augstu cenu (kā to pierāda līdzšinējā pieredze: valdība prot lēti pārdot un dārgi pirkt), sarūkoša gāzes patēriņa apstākļos (līdz ar to – aizvien mazāk noslogotas infrastruktūras, un sarūkošiem ieņēmumiem no tās izmantošanas) valdībai nāksies meklēt risinājumus, kā panākt “vajadzīgo” atdevi no veiktajām “investīcijām” (tāpēc valsts līdzdalību šajā biznesā tik ļoti vēlas redzēt jaunie LG akcionāri, kuri tādejādi nodrošinās arī savām investīcijām “vajadzīgo” atdevi). Rezultātā - vispirms tas novedīs pie objektīva infrastruktūras tarifu pieauguma.

Ir acīmredzams, ka EM piedāvātā “gāzes tirgus modeļa” – kurš vairs neparedz nepieciešamību tirgotājam glabāt Latvijai ziemas sezonai nepieciešamās gāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē – gadījumā visvairāk šis tarifu pieaugums skars Inčukalna gāzes pazemes krātuvi, kas var izraisīt tālāku lavīnveida efektu – aizvien mazāku tirgotāju vēlmi izmantot Inčukalnu (kas jau notiek), un aizvien augstākiem gāzes uzglabāšanas tarifiem.

Lai to nepieļautu un nodrošinātu vajadzīgo investīciju atdevi un dotu iespēju gāzes tirgus spēlētājiem pelnīt, valdībai nāksies ieviest obligāto gāzes infrastruktūras maksājumu, kas tiks uzlikts visiem dabas gāzes patērētājiem, un šāda nepieciešamība pamatota tiks, kā jau tas ierasts šādos gadījumos - ar kaut ko cēlu un globālu, piemēram – enerģētisko drošību. Līdzīgi kā tas savulaik tika izdarīts ar “savējo” elektroenerģijas ražošanu, kas aizsāka šo visiem zināmo OIK epopeju.

Taču, ja tik tiešām valdībai rūpētu Latvijas enerģētiskā drošība un iespēja nodrošināt sabiedrību ar pēc iespējas lētāku elektroenerģiju – kā tas tik karstasinīgi tiek piesaukts pie katras iespējas, tad pirmais veicamais uzdevums būtu beidzot izstrādāt enerģētikas stratēģiju Latvijai, to izdebatēt un apstiprināt Saeimā vai vismaz Ministru kabinetā, lai radītu skaidru pamatu tālākiem (savstarpēji salāgotiem) lēmumiem enerģētikas nozarē, tas būtu drošs ceļvedis arī investoriem, kuri vēlas ieguldīt Latvijas enerģētikas attīstībā. Kamēr nekā tāda nav (un neviens arī netaisās ko mainīt), neviens neuzdrošinās investēt Latvijas enerģētikā, nenodrošinot sev politisko piesegu.

Kam tas ir izdevīgi?... Ne jau nu sabiedrībai, kurai tas viss ir jāapmaksā caur saviem aizvien pieaugošajiem enerģijas rēķiniem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...