Iesaki rakstu: 
Miljonārs, ar nekustamo īpašumu un alkohola biznesu saistītais Donats Vaitaitis jau tuvākā laikā varētu kļūt par kādas Latvijas komercbankas līdzīpašnieku. Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, Vaitaitis gatavojas iegādāties daļu Norvik banka akciju, tādējādi piesakot savas ambīcijas arī banku biznesā.
Kā zināms, 1.martā Vaitaitis iesaistījās vairāku miljonāru un ekspremjera Einara Repšes un polittehnologa Dana Titava izveidotajā biedrībā Latvijas attīstībai, kas pieteikusi ambīcijas arī uz jauna politiska spēka veidošanu.
Vaitaitis ar preses pārstāves Unas Ulmes–Silas starpniecību Pietiek nenoliedza, ka ir interesējies par ieguldījumiem banku biznesā, taču pagaidām vēl neapstiprināja, ka kļūs par Norvik banka līdzīpašnieku. Uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka Vaitaitis veicis ieguldījumus banku biznesā un kļuvis par kādas komercbankas līdzīpašnieku, Ulme–Sila sniedza atbildi: „Nē. Donats Vaitaitis nav veicis ieguldījumus banku biznesā. Vienlaicīgi viņš nenoliedz, ka būtu ieinteresēts darboties finanšu sektorā. Taču, kamēr tas nav noticis, komentēt jautājumus, kas skar iespējamas pārrunas par šādu varbūtību, būtu tikai spekulācijas.”
Tomēr pēc vairāku Pietiek avotu sacītā darījumu par daļu Norvik bankas akciju iegādi Vaitaitis jau nokārtojis, atlikušas tikai juridiskas formalitātes un paziņojuma sniegšana tirgus uzraugiem.
Pēc aktīvu apmēra pērnā gada beigās Norvik banka bija 11. lielākā starp visām Latvijas bankām. Kā liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati, Norvik bankas tirgus daļa veido 3%. Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006.gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam. Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka.
Norvik bankas vārds pēdējā laikā izskanējis saistībā ar lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas pieprasītāju SIA Veriko, aiz kuras, iespējams, tiek slēptas ekspremjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles intereses. Portāls Delfi ziņoja, ka Veriko, kam pieder arī 14,19 miljoni airBaltic konvertējamo obligāciju, šā gada sākumā saņēmusi no Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā uzņēmuma SIA INPO 13 74 tūkstošu eiro aizdevumu, kas Veriko līdzējis samaksāt Norvik bankai iespaidīgus procentus. Delfi rīcībā esošais Veriko piederošo Norvik bankas kontu izraksts par šā gada janvāri liecina, ka 2.janvārī uzņēmums saņēmis 74 000 eiro aizdevumu no INPO 13 saskaņā ar pērnā gada 28.septembra aizdevuma līgumu. Ar Šķēles ģimeni saistītās INPO 13 aizdevums, palīdzēja Veriko, kuras kontā mēneša sākumā bija 241,3 tūkstoši eiro, tai pašā datumā samaksāt Norvik bankai 313,3 tūkstošus eiro. Šķēle nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem ne par INPO uzņēmuma saistību ar Veriko, ne savu, iespējams, pastarpināto saistību ar BAS patiesajiem īpašniekiem.
Vaitaiša vārds atrodams Baltic Screen veidotajā Latvijas miljonāru sarakstā. Viņa īpašuma vērtība 2010.gadā tika lēsta ap 10 miljoniem latu, parādsaistības – ap 11 miljoniem latu.
Vaitaitis ir lielākais (54,5%) bioetanola un biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus īpašnieks. Viņam pilnībā pieder SIA Krēmeri investīcijas un SIA Augšvoleri investīcijas. Tāpat Vaitaitim pieder arī 81,6% kapitāldaļu uzņēmumā Bizness, atpūta, sports, Carnikava, 80% - SIA Saluto, 50% - SIA AD Namu projekti, kā arī 25% kapitāldaļu SIA East - West Transit.
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū kopā ar Vaitaiti ir arī miljonāri Olafs Berķis, Uldis Mierkalns, Valērijs Belokoņs. Tāpat arī par partijas Vienotība pelēko kardinālu dēvētais Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, Vienotība priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis un aģentūras LETA valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Strautnieks, kā arī tiesību eksperte, bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
