Vai trolejbusu iepirkums ir Ušakova/Amerika vēlēšanu kampaņas finansējums?
Pēteris Apinis, ārsts26.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts un pašvaldību budžets kopā saucas konsolidētais budžets. Nav atsevišķa nabagā valsts un bagātā Rīgas budžeta. Naudas valstij un pašvaldībām kopā ir tieši tik, cik tiek savākts no nodokļiem un nodevām. Vēl var aizņemties, bet tas ir uz nākotnes nodokļu rēķina. Rīgai iepērkot divkārt pārmaksātus trolejbusus, pensijas būs mazākas, un nebūs algu pielikumu policistiem, medicīnas māsām un skolotājām.
Kāds Sēlijas puisis pārdeva visu no senčiem mantoto mežu un par sagādāto naudu nopirka Hummer automašīnu. Tiesa, viņam nepietika naudas benzīnam, lai aizdzītu dārgo pirkumu mājās, kur nu vēl, lai to ekspluatētu.
Līdzīga situācija mums šodien Rīgā – mums nepietiek naudas pensiju indeksācijai, skolotāju algām, medicīnas māsas saņem algu zem iztikas minimuma, mums nav naudas ugunsdzēsības tehnikai un Rīgas pils muzeju dārgumu evakuācijai.
Toties mums vajag trolejbusus kā Hummer – kondicionierus un pasažieru skaitītājus, monitorus un video novērošanu, ģeneratoru – ja nu šis 18 metru garais trolejbuss nolems braukt kaut kur bez elektrības, vienkārši ar dīzeļdegvielu.
Šāds trolejbuss maksā tieši divkārt dārgāk par bāzes modeli un četrreiz dārgāk par līdzīgu Baltkrievijas trolejbusu (tiesa, baltkrievi nespēj piedāvāt ģeneratoru, monitorus un citas fīčas).
Nu labi – ja ticam Rīgas domnieka Pētera Viņķeļa rakstītam, varbūt te jāierēķina „Saskaņas centra” leģendārie nekaunīgie 20% otkati?”. Kaut arī nav norādīta procentu skaitīšanas metodika, jādomā, ka te domāti 20% virs summas, nevis 20% iekļauti summā.
Rēķinot, ka viena trolejbusa cena ir 568 tūkstoši latu, šādi „leģendārie nekaunīgie 20% otkati” ar dažādām metodikām būtu 94,6 tūkstoši vai 113,6 tūkstoši. Bet, ja te mēs runājam par 125 trolejbusiem, tad summa attiecīgi ir 11,8 miljoni vai 14,2 miljoni?
Es, protams, neticu, ka mūsu Rīgas saimnieki ir tik zaglīgi, bet tad nu viņi jāsalīdzina ar Sēlijas puisi un viņa Hummer – valstij un budžetam ir reālas grūtības, bet mums, lūk, gribas trolejbusus ar elektronisko pasažieru skaitīšanu un kondicionieri.
Jautājums ir – kāpēc vispār Rīgai visu laiku jāiegādājas jauni transporta līdzekļi, ja nedaudz nobrauktie pēc tam jāpārdod Tallinai (iepriekšējie trolejbusi tika pārdoti Tallinai par salīdzinoši ļoti lētu cenu) vai privātpersonām, kas tos par dārgu cenu izīrē Rēzeknei?
Latvija ir izveidota nevis par valsts centralizētas varas valsti, bet par pašvaldību valsti. Paskatieties – premjers saņēmis gadā 23 tūkstoši latu, bet Nils Ušakovs kā Rīgas mērs (kopā ar ienākumiem no Rīgas brīvostas) - 54 tūkstošus latu. Premjers taupa katru latu, bet Rīgas pilsēta iepērk jaunus trolejbusus par miljoniem.
Cilvēkiem patīk jaunie tramvaji un trolejbusi, bet skaidrs, ka tie nopirkti par neadekvāti lielu naudu, par nodokļu maksātāju naudu brīdī, kad vienkāršām zālēm bērniem līdzekļu nepietiek.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
