Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis tiesu telpā droši vien būs svarīgs pēc gadiem 10, bet pagaidām saņēmos uzrakstīt par to, ko pētīju pavasarī studiju darba ietvaros, – karteļa popsīgo fenomenu, kas sadrupis tāpat kā Barona ielas bruģis.
Iepriekšējo gadu skandalozie notikumi būvniecības nozarē saistībā ar kriminālprocesiem par iespējamajām nelikumībām publisko iepirkumu jomā sākās ar milzīgu ažiotāžu medijos un labas detektīvfilmas cienīgiem aizturēšanas gadījumiem. Latvijas auditorija naski sekoja līdzi notikumu attīstībai gluži kā Amerikas sabiedrība 90. gadu Odžeja Simpsona lietai, kas tika plaši televizēta un kļuva teju vai par realitātes šovu. Tomēr arī tepat Latvijā „Netflix” varētu smelties idejas tiesu seriāliem. “Suits” un “Money heist” autori varētu noelsties no pavērsienu pārpilnības.
Latvijas gadījumā izmeklēšanas un juridiskās akrobātikas šovs būvnieku karteļu lietā (kas saistīta ar lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem Latvijā), šķiet, tika turpināts, līdz kamēr norima plaša publiskā interese. Azarts un “iekāriens” to turpināt vairs diemžēl nav jūtams no tiesībsargājošo institūciju puses, iespējams, politiska (vai biznesa vides) spiediena rezultātā.
2017. gadā publiski parādījās ziņa, ka prokuratūra sadalījusi Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas sākto tā dēvēto būvnieku lietu, kurā centrāli figurē arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš atzīts arī par aizdomās turēto kriminālprocesā par organizētas grupas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kā ziņoja mediji, kriminālprocess tika sākts saistībā vairākām būvfirmām, tai skaitā - SIA "Velve", SIA "ModulsRīga" un SIA "Moduls interjers".
Tomēr pēc pāris gadiem šīs lietas nav pavirzījušās īpaši tālāk, jo sākušās nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem, kas neļāvušas pabeigt izmeklēšanas pret vairākiem uzņēmumiem “būvnieku lietā” un lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem. Šāds pavērsiens var nozīmēt, ka izmeklēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadi un nav izslēgts, ka rezultātā var iestāties noilgums un realitātes šovam nākamās sezonas nebūs – liela brēka maza vilna.
Lietas noilgums – tas būtu scenārijs, kas ļautu lietā iesaistītajiem apelēt pie nevainīguma prezumpcijas un turpināt uzvaras gaitas multimiljonu publisko iepirkumu karalaukos.
Taču bēdīgāka scenārija gadījumā būvniekiem (šajā gadījumā jāuzsver ar Martinsonu saistīto izmeklēšanu) viens no iespējamiem soda mēriem varētu būt pat uzņēmumu likvidācija, balstoties uz Krimināllikuma pantu 70.1 un 70.2.
Bēdīgais scenārijs būtu interesants precedents Latvijas skandalozo lietu vēsturē, īpaši no šo notikumu fanātisko vērotāju (juridisko zinātņu cienītāju) prizmas. Taču ar Martinsonu saistītie uzņēmumi nav vienīgi, kuriem iespējams var tikt piemērots šāds soda mērs.
Arī uzņēmumam SIA “Binders”, kas ir viens no publisko iepirkumu flagmaņiem ceļa būves jomā, biznesa prognozes nomācis tiesībsargājošo institūciju ciklons un tas ierauts skandalozās lietās. Izskatās, ka šīs lietas norisinās paralēli “būvnieku kartelim”, plešas plašumā un jau kļūst par “Bindergeitu”.
Nupat pavasarī medijus pāršalca ziņa, ka VID, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta apkopotās informācijas, sācis izmeklēšanu saistībā ar “Binders” veiktajiem maksājumiem kādai Lietuvas firmai “Keltesa” (ko mūsu tiesībsargājošās institūcijas uzskata par aizdomīgiem darījumiem).
Savukārt pagājušā gadā oktobrī Latvijas tiesībsargājošās institūcijas lepojās ar “Latvijas valsts ceļu” valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšanu, kurš, iespējams, par uzņēmuma iepirkumiem ziņojis būvuzņēmēja Armanda Garkāna firmām (Garkāns saistīts ar vairākām firmām, tai skaitā “A7 Betons” un “Binders”).
Taču juridiski aizraujoši ir sekot Barona ielas lietas attīstībai, kuras rezultātā iespējami visai līdzīgi scenāriji kā Martinsona gadījumā.
Lietas būtība un atšķirība – uzņēmumu “Binders” un “Bild” iespējamās manipulatīvās korporatīvās izdarības saistībā ar ceļa seguma atjaunošanu Barona ielā jau novedušas līdz tiesai. Līdz ar to noilguma scenārijs šeit vairs nav piemērojams.
Balstoties uz izmeklētāju pausto, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti šajā projektā esot viltoti un sastādīti jau pēc tam, kad būvniecības darbi tikuši pabeigti - gada garumā, iespējams, tikuši viltoti apmēram 700 dokumenti. Tādējādi tiesai šajā lietā nāksies lemt par bēdīgo scenāriju - piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu gan uzņēmumam “Binders”, gan “Bild”.
Vai līdz šādam rezultātam nonāks abi minētie gadījumi – tas ir jautājums, kas raisa juridisku interesi un varētu radīt nebijušu precedentu Latvijas augstākajās būvniecības aprindās. Taču parastajam vērotājam no malas, bez juridiskās izglītības vienkārši gribētos uzzināt, vai šīs personas arī tiks sodītas par manipulācijām publiskajos iepirkumos, nekvalitatīvi veiktajiem ceļa remontiem un izkrāptajiem publiskajiem līdzekļiem? Vai arī “izšmauks pa zaķi” ar politisko brīvbiļeti?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
