Vai tiesnese Jansone paaugstinājumu saņēma par Lemberga apcietināšanu? Balsojums šajā jautājumā noslepenots

Tieslietu padomes sekretariāts skaidro, ka atlases kārtība un kritēriji kandidātiem uz šo amatu noteikti Tieslietu padomes 2019. gada 15. martā apstiprinātā dokumentā “Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtība”.

Tajā noteikts, ka, vērtējot kandidāta piemērotību amatam, komisija ņem vērā viņa izglītību un darba pieredzi; reputāciju un autoritāti tiesu sistēmā; profesionālās kompetences (komunikācijas prasmes, vadības prasmes u.c.); izpratni par tiesu sistēmas darbību un redzējumu par tiesas turpmāko attīstību (kandidāta sagatavoto koncepciju); iesaistīšanos tiesas darba organizēšanā, dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kā arī aktivitātes ārpus tiesas darba, kas ir saistītas ar izpratnes par tiesu darbu celšanu (piemēram, lekciju sagatavošana un vadīšana, publikācijas u.c.).

Novērtējot kandidāta piemērotību amatam, komisija saskaņā ar apstiprināto kārtību izmanto arī attiecīgās tiesas tiesnešu un darbinieku aptauju par kandidāta reputāciju un autoritāti, ko uzdod veikt Tiesu administrācijai (īpaši norādīts, ka „aptauju veic pēc iespējas anonīmi”), informāciju no kandidāta personas lietas, ko pieprasa no Tiesu administrācijas, un „kompetenču interviju atbilstoši komisijas izstrādātajam kompetenču modulim”.

Kā izriet no Tieslietu padomes sekretariāta sniegtās informācijas, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija šā gada 14. janvārī sniegusi amata kandidātu vērtējuma kopsavilkumu, un vērtējums abiem kandidātiem bijis gandrīz identisks.

Komisijas vērtējums atbilstoši noteiktajiem kritērijiem par kandidāti I.Jansoni ir bijis 31 punkts, bet par otru kandidātu Guntaru Stūri - 30 punkti: atšķirību ir radījis vērtējums pēc kritērija „reputācija un autoritāte tiesu sistēmā”. Taču noteicošais ir bijis Tieslietu padomes lēmums, un šajā balsojumā vērtējums negaidīti ir izrādījis pilnīgi citādāks.

2021.gada 8.februārī Tieslietu padome saņēmusi komisijas vērtējuma kopsavilkumu tālākai lēmuma pieņemšanai, un jautājums izlemts, padomes locekļiem nevis klātesot, atklātā balsojumā, bet gan rakstveida procedūrā, kas tiek organizēta saskaņā ar Tieslietu padomes reglamentu.

Pretēji komisijas gandrīz vienādajam vērtējumam abiem kandidātiem Tieslietu padomes balsojums, kā izrādās, ir bijis G. Stūrim satriecošs: pret viņu nobalsojuši 13 no 14 balsojušajiem Tieslietu padomes locekļiem (viens nav piedalījies), un tikpat vienprātīgs bijis balsojums par labu I. Jansonei – 13 no 14 balsojušajiem padomes locekļiem.

Lai gan likuma “Par tiesu varu” 89.⁹ panta sestajā daļā ir noteikts, ka „Tieslietu padomes sēdes ir atklātas, ja Tieslietu padome nav nolēmusi citādi”, sabiedrībai ir liegts uzzināt, kuri tieši padomes locekļi ir tik vienprātīgi nobalsojuši par I. Jansoni. „Balsojumi par personāla jautājumiem ir slēgti,” lakoniski paskaidro Tieslietu padomes sekretariāts.

Savukārt atbilde uz jautājumu, kāda ir bijusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna loma šīs kandidātes izvēlē, padomes sekretariāts skaidro, ka tā ir bijusi mazāka nekā iepriekš tieslietu minstram: „2018. gada 12. februārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas palielina Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras gaitā, samazinot šajos jautājumos izpildvaras un likumdevēja ietekmi. Saskaņā ar likuma grozījumiem rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ, kā arī var no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas bija līdz šim. Tieslietu padome lēmumus pieņem koleģiāli ar balsu vairākumu. Tieslietu ministrs ir viens no 15 Tieslietu padomes locekļiem ar vienu balsi.”

„Līdz ar to tieslietu ministrs kā Tieslietu padomes kā koleģiālas institūcijas loceklis ir piedalījies lēmuma par tiesneses Irīnas Jansones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas amatā pieņemšanā,” lakoniski piebilst Tieslietu ministrija.

Savukārt A. Lemberga advokāts Māris Grudulis jautājumā par to, vai I. Jansones paaugstinājums amatā varētu būt „apbalvojums” par „pareizu” lēmumu, no jebkādiem komentāriem atturas.

„Vaicāts, vai 22. februāra tiesas lēmums piemērot A. Lembergam drošības līdzekli apcietinājumu varētu būt saistīts ar tiesneses Irīnas Jansones 16. februārī saņemto paaugstinājumu amatā, M. Grudulis teica: “To es nevaru komentēt.”,” – tā advokāta viedokli apraksta izdevums Neatkarīgā.

Novērtē šo rakstu: