Vai tiešām Latvijas miljonāru saraksts pilns ar "žīdiem, krieviem un kompartijas sekretāriem"?
PIETIEK28.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Saprotu, ka mēs ar Gunāru Astru u.c., atdevām savas dzīves, lai tagad pārdesmit žīdi, krievi un Kompartijas sekretāri kļūtu multimiljonāri," - šādi kādreizējais disidents Jānis Rožkalns publiski komentējis jauno Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100, kas nule publicēts žurnālā Kapitāls.
TOP 100 pirmais desmitnieks no Rožkalna viedokļa patiešām varētu šķist diezgan briesmīgs - tajā patiešām ir veseli divi vispārzināmi ebreju un vēl arī divi cilvēki ar nelatviskiem uzvārdiem. Taču pārējie seši gan ir latvieši ar latviskiem (vai latgaliskiem) uzvārdiem, turklāt neviens no viņiem nekad nav bijis kompartijas funkcionārs.
Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā simtniekā kopā ir ne vairāk kā desmit cilvēki ar "ebrejiskiem" uzvārdiem - neskaitot pirmā desmitnieka Esterkinu un Suharenko vēl arī Šturms, Kaca, Gluhmans, Rapoports, Telica, Uļmans, Gurevičs un Apts.
Savukārt cilvēku ar "pārliecinoši latviskiem" uzvārdiem (turklāt neviens no viņiem, kā zināms Pietiek, nav bijis kompartijas funkcionārs) TOP 100 ir veseli 23 - Bērziņš, Garkāns, Pīlēns, Drīksne, Lejnieks, Rāvis, Mierkalns, Vītols, Bumbiers, divi Apsīši, Kursītis, Vējš, Mednis, Putāns, Strods, Žagars, Treija, Grūtups, Kaimiņš, Kannenieks, Sausnītis un Šķenderis,
Par vienu vairāk ir cilvēku, kuru latviskums ir acīmredzams un neapšaubāms, kaut gan uzvārdi varētu piederēt arī dažas citas nācijas pārstāvjiem, - kopā tādu arī ir 24: Zonne, Butka, Mors, Šīns, Tankelsons, Vaļko, Karols
Viškints, Zausajevs, Bormanis, Bursakovskis, Piteronoka, Sadauska, Vinters, Zukuls, Bruss, Elsts, Kugra, Šķerbergs, Janovskis, Kokts, Pilveris, Samburs un Štrodahs.
Tas nozīmē, ka kopā TOP 100 Latvijas miljonāru sarakstā latviešu (no kuriem gandrīz neviens, cik zināms Pietiek, nav bijis redzams kompartijas vai VDK funkcionārs) ir vismaz 53 - acīmredzams vairākums. Viens ir lietuvietis (Vaļkuns), desmit - cilvēki ar "ebrejiskiem" uzvārdiem.
Tas nozīmē, ka cilvēku ar "krieviskiem" un "nelatviskiem" uzvārdiem (kuru vidū noteikti ir arī ukraiņi, baltkrievi u.c. nāciju pārstāvji) Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā ir 36 - tātad nedaudz vairāk par trešo daļu.
Līdz ar diviem pirmā desmitnieka pārstāvjiem tie ir Gaņevs, Čmihovs, divi Belokoņi, Buimisters, Poplavska, Kuzņecovs, Zaļizko, Govorovs, Mamedovs, Moroza, Muhins, Sagateljana, Ždans, Kopilkovs, Teterevs, Basins, Carkovs, Homutovs, Vaļkuns, Karjukovs, Kologrejevs, Krasjukovs, Para, Popovs, Safronovs, Aņikins, Gridņevs, Kļimovs, Korņijenko, Meļņiks, Podberjozkins, Polosuhina un Sasko.
Par to, cik tas viss gan ir ļoti nosacīti, kāds Pietiek lasītājs gan norāda: ""Latvietis" Drīksne neprot nevienu vārdu latviski. Bijušā grupējuma Pārdaugava darbonis. Samburs bija Daugavpils rajona komjaunatnes sekretārs, biznesu sāka ar rajona kompartijas 1.sekretāru..."
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
