Vai tiešām jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki, kā to apgalvo bijušais regulatora pārstāvis Zariņš?
Aleksandrs Lielmežs15.08.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Tāds apgalvojums ir izskanējis. To paudis Ivars Zariņš savā rakstā "„Sadales tīkla” tarifi, sašutums un patiesība – quo vadis?”. Izlasot šo rakstu un zinot, kādu amatu tagad ieņem I. Zariņš, nāk prātā paruna “kā maizi ēd, tādu dziesmu dzied”. AS “Sadales tīkls”(turpmāk ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk SPRK) taču ir labie, jo no sākotnējiem papildus nepieciešamajiem 183 miljoniem eiro samazinājuši prasību līdz “tikai” 65 miljoniem eiro. Viss ir pamatots, tarifi ir taisnīgi un objektīvi. Pārējie, kuri to nesaprot, pamatā politiķi, ir tikai populisti. Mājsaimniecības – paši vainīgi, ka pieslēguši tik lielu jaudu, kuru neizmanto.
Vai jādomā, ka līdz šim tarifi nav bijuši objektīvi un taisnīgi? Vai tam ir pierādījumi, un kā to var pārbaudīt? Vai vienkārši jānotic? Iespējams, ka tādi ir. Tad tos vajadzētu publicēt, lai sabiedrība un politiķi to zina.
Kā to izdarīt? Ļoti vienkārši. Visi - aptuveni 1,1 miljons - elektroenerģijas lietotāji - līdz 01.07.2023. maksāja ST par elektroenerģijas piegādi un tā saucamo maksu "par jaudas uzturēšanu". ST ir pilnīgi precīzi dati par visiem lietotājiem. Tos visus vajadzētu sagrupēt pēc pieslēguma jaudas, kāda ir apstiprinātajā tarifā, un salīdzināt, cik maksāja konkrētās grupas jaudas lietotāji līdz 01.07.2023. un cik maksā tagad. Tad būs pilnīga skaidrība par naudas plūsmu ieņēmumu daļā.
Bet kā ar izdevumu daļu? Vai ST ir tāda izdevumu uzskaites struktūra pēc pazīmes "par jaudas uzturēšanu"?
Ja ir, tad atliek tikai salīdzināt attiecīgo grupu ieņēmumus ar izdevumiem. Tiem jābūt identiskiem vai aptuveni vienādiem, jo šķērssubsīdijas taču nav pieļaujamas, kā daži domā.
Ja nav, tad kā SPRK varēja apstiprināt tik diferencētus un atšķirīgus tarifus "pēc jaudas uzturēšanas"? Tad visas runas par objektivitāti un taisnīgumu ir tikai ticības jautājums.
Ja uzskaite ir, tad sabiedrībai tas ir jāzina, un politiķiem jāizvērtē, vai par visas tautas īpašuma izmantošanu elektroenerģijas lietotājiem jāmaksā vienāda cena vai atšķirīga. Ja atšķirīga, tad kāpēc un pēc kādiem parametriem.
Tas, ko ir piedāvājis ST un apstiprinājis SPRK ir izsaucis, manuprāt, pamatotu sabiedrības un atsevišķu politiķu sašutumu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka nav doti izsmeļoši paskaidrojumi katram lietotājam (īpaši mājsaimniecībām), kāda iemesla dēļ tagad par ST pakalpojumiem ir jāmaksā ievērojami lielāka summa nekā līdz 01.07.2023. Tā kā tas nav izdarīts, tad to nav par vēlu izdarīt. Ja ir objektīvs pamats, sabiedrība sapratīs.
Nepamet sajūta, ka precīzi aprēķini vienkārši nav veikti. Rakstā "Cik pamatoti ir jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi", (publicēts 03.07.2023. žurnālā "Ir") ir tabula ar skaitļiem, kurā redzams, ka mājsaimniecības "par jaudas uzturēšanu" līdz 01.07. ST ir maksājušas aptuveni 25 miljonus eiro/ gadā, bet pēc 01.07. jāmaksā aptuveni 122 miljoni eiro/gadā, t.i., par 488% vairāk.
Mājsaimniecības par "elektroenerģijas piegādi", kas patērē nedaudz mazāk nekā trešo daļu, t.i., ~ 2,0 TWh no visa elektroenerģijas patēriņa Latvijā ~ 6,3 TWh, ST ir samaksājušas ~ 80 miljonus eiro. Tagad jāmaksā aptuveni tikpat, t.i. 80 miljoni eiro, jo, lai gan tarifs "par piegādi" ir nedaudz samazināts no 4,076 centi/KWh uz 3,985 centi/KWh, bet ir atcelts dienas 5,138 centi/KWh un nakts un nedēļas nogales 2,65 KWh tarifs, kuru daudzi izmantoja, jo tas bija viņu elektroenerģijas lietošanas paradumiem izdevīgāks.
Tātad mājsaimniecības ST kopumā līdz 01.07. 2023. ir maksājušas aptuveni 105 miljonus eiro jeb aptuveni 34% no visiem ST ieņēmumiem. Pēc 01.07. mājsaimniecības maksās aptuveni 200 miljonus eiro jeb aptuveni 55% no visiem ST ieņēmumiem. Vai tas ir objektīvi un taisnīgi, ja lietotājs, kas patērē aptuveni 32% preces (elektroenerģiju), par iepakojumu maksā 55% (piegāde un jaudas uzturēšana)? Uz to lai atbild politiķi, jo viņi rada šos noteikumus. Manuprāt, tas nav pamatoti.
Lai būtu objektīvi un taisnīgi ST tarifi, ir jābūt pilnīgi precīziem aprēķiniem par ieņēmumu un izdevumu struktūru un jādefinē mērķi, ko ar tarifiem vēlamies sasniegt. Tam nolūkam jābūt skaidrai elektroenerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa stratēģijai. Arī tarifiem ir jābūt ar stratēģisku nozīmi, un jādefinē, ko ar tarifiem cenšamies panākt. Vai elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, tā veicinot komfortu un attīstību - gan mājsaimniecību, gan valsts, - vai tieši otrādi, bremzēšanu?
Pašreizējie tarifi ir orientēti diemžēl uz atpalicību, jo pat atbildīgas amatpersonas aicina lietotājus atteikties no uzstādītām jaudām, pāriet uz mazākām un taupīt, taupīt, taupīt, un, ja netērē nemaz, tāpat jāmaksā.
Tas ir nepareizs ceļš. Tā nav attīstība. Nākotnē elektroenerģijas patēriņam un līdz ar to uzstādītās jaudas lielumam būs arvien lielāka nozīme. Varbūt tomēr arī ST tarifu politikai būtu jāievēro universālais tirgus princips – jo vairāk pērc, jo mazāk maksā?
Cerams, ka sabiedrības sašutums tiks sadzirdēts un atbildīgās amatpersonas no Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, VARAM ministrijām, SPRK reaģēs, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un komisijas deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un pieņems sabiedrības interesēm vislabākos risinājumus!
Un tas ir jādara nekavējoties un daudz plašākā nozīmē, jo ļoti atpaliekam, lai precīzi ieviestu Eiropas Savienības regulu 2019/943 "Par elektroenerģijas iekšējo tirgu" un Eiropas Savienības direktīvu 2019/944 "Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu".
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
