Vai tiešām glumais kampējs Ilmārs Dūrītis izslīdēs sveikā?
Pietiek lasītājs16.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada aprīlī veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par) ar patosu paziņoja, ka esot atradis vainīgos vakcīnu trūkumam Latvijā. Tie bija divi augsta līmeņa ierēdņi – Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens. Taču atbildība netika un joprojām netiek prasīta no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša (attēlā), kas ir D. Pavļuta partijas biedrs. Ilze Viņķele un I. Dūrītis bija patiesie šeptmaņi un lietu bīdītāji Veselības ministrijā, - un I. Dūrītis tāds joprojām ir.
Kad Daniels Pavļuts pagājušā gada pavasarī publiski sodīja ierēdņus (tauta taču prasa asinis), tikmēr ēnā palika VM patiesie “lietu bīdītāji” un šeptmaņi. D. Pavļuts sev neierasti kusli izteicās par paša partijas biedrenes I. Viņķeles atbildību, lai gan viņa ministriju vadīja trīs gadus. Atbildība netika prasīta arī no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša, un, ja I. Viņķele tagad ir apsūdzēta vakcīnu neiegādes kriminālprocesā, tad I. Dūrītis vismaz pagaidām ir izsprucis sveikā.
Tieši I. Viņķele un I. Dūrītis bija patiesie šeptmaņi un lietu bīdītāji Veselības ministrijā. Tieši no viņiem būtu jāprasa galvenā atbildība par vakcīnu trūkumu un kritisko stāvokli veselības aprūpes sistēmā. Tieši politiskie šeptmaņi izperināja ideju par Vakcinācijas biroju ar grandiozajām algām. Birojā amatus ieguva partijai Attīstībai/Par pietuvināti cilvēki.
Ja I. Viņķeles politiskā karjera ir beigusies, tad I. Dūrītis joprojām glumi slīd ministrijas gaiteņos, bīdot sev izdevīgas lietas. Turklāt I. Dūrītis visu šo laiku ir turpinājis I. Viņķeles aizsākto “vadības stilu” – organizēt neformālas un slepenas sanāksmes. Tajās var izbīdīt sev izdevīgas lietas bez jebkādas politiskās atbildības.
Mēs I. Dūrīša izdarības esam redzējuši jau iepriekš, piemēram, ielobējot 500 000 eiro lielu naudu kaķu Covida pētīšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pusmiljons eiro tika izklakarēti LLU pseidopētījumos. LLU ir īpaši pietuvināta I. Dūrītim. I. Dūrītis tur ieņem dažādus amatus, neskatoties uz KNAB iebildumiem. Ilgus gadus bijis arī LLU dekāns. Veca mīlestība nerūs, jo nauda nesmird.
Raugoties uz šo jampampiņu cirku ap vainīgo meklēšanu un sodīšanu, ir skaidri redzams, ka ierēdņi nav vainīgi. Viņi piesedza politiskos šeptmaņus, jo baidījās zaudēt darbu. Tāpēc rodas jautājums – kad par vakcīnu trūkumu un kritisko stāvokli slimnīcās atbildēs arī Ilmārs Dūrītis?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
