Vai tiešām domājat, ka jūsu plāns ar miroņu skaitīšanu, cilvēku biedēšanu un uzņēmumu gremdēšanu nesīs panākumus?
Ainārs Ērglis17.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā vien šķiet, ka situācija ir skaidra nu jau visiem, izņemot demisijas pieprasījumu izturējušajam veselības ministram, valdības vadītājam un pils sargam.
Ja tas viss nebūtu tik nopietni (jo patiešām rudenī, ziemā visdrīzāk mūs gaidīs gan fiziskas nāves, gan uzņēmumu nāves kārtējo lokdaunu, ierobežojumu utt. dēļ) , varētu pat ar interesi skatīties, cik ilgi valdība šādi turpinās.
Stāstot veco pasaku, ka pie visa vainīgi nolāpītie antivakseri, Šlesers, Gobzems, Girģens, Stepaņenko, Dombrovskis un nu jau vēl, vēl un vēl vairāk cilvēku, sakiet, mīļie kungi valdībā - kas tad vainīgs, ja ar visu valsts naudu, kopā nu jau 4 miljardiem, jūs nevarat pārliecināt vakcinēties vismaz 70 procentus iedzīvotāju, kas būtu pilnīgi pietiekami, lai krīze nebūtu tāda, kādu jūs te tūlīt atkal mālēsiet?
Varbūt ir pienācis laiks godīgi pateikt - atvainojiet, gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr? Nu kā, kā var tik stulbi komunicēt ar savu valsts sabiedrību, nesaprotot, ka demokrātijā vara NEDRĪKST vainot tautu stulbumā, jo šī pati stulbā tauta (vairākums tautas ir nevakcinētie, tātad stulbie) jūs taču ievēlēja?
Ko darīt? Paejiet malā, mainiet spēlētājus, uz rezerves soliņiem ir jauni spēlētāji jūsu pašu partiju rindās. Lai Kariņš ar Pavļutu dodas kalpot uz Eiropu vai ASV, lieciet jaunus, ar uguntiņu acīs, gan Vienotībai, gan Aparistiem tādu ir ne mazums. Bet nedrīkst. Jo jādala jaunie 2 miljardi, un visiem jāturas pie saviem krēsliem.
Krīze? Jā, pamatīga krīze. Menedžmentā.
Zviedrija, Dānija, aizvien vairāk Eiropas valstu likvidē ierobežojumus, atsakās no nevakcinēto segregācijas un piedzīvo sabiedrības vienotību un valsts uzplaukumu. Vai jūs tiešām domājat, ka jūsu plāns ar miroņu skaitīšanu, cilvēku biedēšanu un uzņēmumu gremdēšanu nesīs panākumus?
Neļaujiet nevakcinētajiem (PUSEI SABIEDRĪBAS!) iepirkties lielveikalos, apmeklēt teātrus, koncertus un restorānus. Droši. Šī sabiedrības daļa bez tā iztiks. Arī mēs, vakcinētie, kas ir pret segregāciju, principā neuzrādām savus QR kodus nekur Latvijā un dzīvojam nosacītā kultūras pašizolācijā, vismaz tādējādi protestējot pret jūsu izpratni par pasākumiem tautas vienotības stiprināšanā. Bet ko lai dara tie uzņēmēji, kuru bizness asiņo no jūsu lēmumu projektiem?
Vēl vienu ziemu jūsu ierobežojumu luksoforu ēnā šie uzņēmēji nepārdzīvos. Un vainīgi tur būsiet jūs, nevis nevakcinētie. Tieši jūs nolaižat asinis mūsu pašu uzņēmējiem. Kāpēc jūs domājat, ka viņi vēl vispār gribēs šeit strādāt un maksāt nodokļus?
Turpināsiet audzēt valsts ārējo parādu? Kas un kad to atdos? Jums ir kaut viens plāns - kā?
Nāk rudentiņis, būs barga ziema. Bet vainu uz stulbo tautu vairs novelt neizdosies. Arī vakcinētie cieš no jūsu stulbajiem lēmumiem, no šaušanas Rīgas centrā, no stabiņu epopejas, no nebeidzamajiem sastrēgumiem Rīgas ielās.
Lai jums veicas, mīļie, varbūt tomēr saprāts piemeklēs. Ja ne, - nu neko, gaidīsim gadu un cerēsim, ka visi līdz tam nebūs aizbraukuši. Ja kas, pēdējais, lūdzu, izslēdziet gaismu.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
