Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?
Ivars Jakovels*06.09.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai, tā ir viena no biežāk cilvēku minētajām saslimšanām. Vidēji gada laikā cilvēks saaukstējas trīs reizes. Tā kā slimība parasti ilgst septiņas dienas, strādājošajiem nākas ņemt slimības lapu. Ja īstenosies Labklājības ministrijas ierosinājums – nemaksāt par pirmajām trīs dienām, daudzi noteikti aizdomāsies, vai tiešām palikt mājās un ārstēties.
Par pirmajām trīs dienām maksāt nevēlas
Labklājības ministrija ir rosinājusi noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no 4. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai. Domāju, ka daudzi darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un dosies uz darbu, neraugoties uz veselības stāvokli.
Uz darbu pašā vīrusa aktīvākajā periodā
Ņemsim par piemēru to pašu izplatīto saaukstēšanos - lielākais vīrusu daudzums organismā un to maksimālā izpausme ir 2. un 3. infekcijas dienā. Labklājības ministrijas rosinājums, kas spiež cilvēkus doties uz darbu, lai nezaudētu atalgojuma daļu, nozīmē, ka cilvēki strādās arī pašā akūtākajā vīrusa periodā. Loģiski secinot, vīruss izplatīsies arī citu kolēģu vidū, kuri to nodos aizvien tālāk, un mūsu valsts iegūs kārtīgu epidēmiju, nemaz nerunājot par darbspējām un darba kvalitāti šajā laikā.
Radīs nopietnas saslimšanas
Gribētos cerēt, ka Labklājības ministrijas vadībā ir kāds kompetents cilvēks, kurš ir dzirdējis, ka, lai ārstētu saaukstēšanos, nepieciešams miers un atpūta, nevis trīs aktīvas darba dienas pašā slimības karstumā. Un saaukstēšanās ir tikai viens no piemēriem, - jebkuras slimības ārstēšana prasa mieru un atslodzi. Šis ministrijas rosinājums faktiski nozīmē, ka cilvēki slimības laikā zaudēs sociālo aizsardzību. Tas ne tikai mudinās cilvēkus nākt uz darbu slimiem, bet arī veicinās slimības “ielaišanu”, kas attiecīgi novedīs pie daudz nopietnākām veselības problēmām.
Iesaka ārstēties “pa daļām”
Ministrija šoreiz izvēlējusies ļoti nepiemērotu veidu, kā cīnīties ar fiktīvajām slimības lapām ar nepamatoti ilgiem slimības termiņiem. Vēl interesantāks šķiet ministrijas piedāvājums, ka darba ņēmējs var neierasties darbā trīs dienas gadā, informējot par to darba devēju. Šīs dienas darbinieks var izmantot vienā reizē vai pa daļām. Neesmu mediķis, taču domāju, ka to pašu saaukstēšanos nevar ārstēt pa daļām, izmantojot trīs atsevišķas dienas gada laikā. Tad jau vidējam darba ņēmējam būtu jādomā: “Mazliet paārstēšos tagad, tad vēl vienu dienu nākamajā mēnesī un vēl vienu pirms Jāņiem un būšu labs darbinieks Labklājības ministrijas izpratnē.”
Citviet Eiropā slimības lapas apmaksā no pirmās dienas
Vai tiešām esam nonākuši līdz situācijai, kad budžeta izdevumus samazināsim uz mūsu cilvēku veselības rēķina? Paaugstināt pensijas vecumu, bērnus ātrāk sūtīt skolā, lai ātrāk absolvē un dodas strādāt, nemaksāt par slimošanas laiku – šādu politiku grūti nosaukt par tādu, kas orientēta uz valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību. Acīmredzot politika tiek veidota tā, lai tie iedzīvotāji, kuri vēl nav aizbraukuši no Latvijas, vēlreiz apdomātu šādu iespēju. Latvijā jau tā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem Eiropas Savienībā, piemēram, Nīderlandē, Portugālē un Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk. Lielā daļā ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtība ir Ungārijā, Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā u.c. valstīs[1].
Darbs dara veselu
Mēs visi zinām bēdīgi slaveno teicienu – darbs dara brīvu, kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā, izskatās, ka mūsu pašu Labklājības ministrija ir lēmusi, ka darbs dara arī veselu. Atliek vien piebilst, ka ministriju, kura vēlas atņemt vienu no būtiskākajiem sociālajām garantijām, ir apšaubāmi saukt par “labklājības”.
* Jelgavas domes deputāts
[1] http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/phoebe/ministrija_sabiedribas_lidzdaliba_ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/6pielikums.pdf
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
