Vai tiešām bēdīgi slavenās kompānijas „Homburg” bijušajiem darboņiem izdosies iznīcināt Ziepniekkalna kokus?
A.A.Siliņš15.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rakstu saistībā ar jau iepriekš pausto sašutumu par vairāk nekā 150 koku iespējamo izciršanu Ziepniekkalnā. Šai vietā bēdīgi slavenās kompānijas Homburg bijušie darboņi plāno attīstīt kārtējo lielveikalu, iespējams, pat divus uzreiz! Ja jau cirtīs kokus jeb, kā paši teikuši 4.studijas sižetā, “novāks”, tad lai tiek kārtīgi – viens veikals nocirstajiem ozoliem, otrs – vītoliem un dižkokiem.
Ziepniekkalna iedzīvotāji jau iepriekš vērsās gan būvvaldē, gan pie medijiem par šo jautājumu. No ierēdņiem pagaidām par šo tēmu ir klusums. Iespējams, cer, ka noklusīs sašutums un koku ciršanas atļauja tiks paklusām izsniegta. Sirsnīgs lūgums visiem - palīdzēt nosargāt šos kokus, sekojot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam.
Var jau būt, ka ar šo lielveikalu celšanu un koku izciršanu sapelnīs naudu Zolitūdes traģēdijas upuru kompensācijām, bet tomēr ekshomburgiešu sāga ar Zolitūdi turpinās arī Ziepniekkalnā un Pļavniekos. Bēdīgi!
Kā zināms, plānots izcirst teju pusotru simtu koku – 7 ozolus, 3 ievas, 34 kļavas, 26 bērzus, 21 apsi, 29 blīgznas, 26 vītolus, 2 melnalkšņus. Šie koki ir bijuši Ziepniekkalna plaušas. Tagad uz mūsu gaisa kvalitātes rēķina izcirstajā klajumā mums tiks “dāvāti” divi tirdzniecības centri, iespējams, LIDL.
Koku ciršanas ierosinātājs ir SIA Valdeku properties, zemes īpašnieks – Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze – atbilstoši informācijai Rīgas pilsētas būvvaldē. Atbilstoši informācijai Uzņēmumu reģistrā Valdeku properties valdes priekšsēdētājs ir Džeimss Gerijs Torpijs (James Gerry Torpey), kura vārds ir bijis saistīts ar Zolitūdes traģēdiju un uzņēmumu Homburg.
Mēs gribam cerēt, ka Rīgas dome rīkosies atbildīgi un koku iznīcināšanu nepieļaus, īpaši tāpēc, ka apkaimē ir daudz dzīvojamo ēku, izglītības iestāžu. Šī būtībā ir Ziepniekkalna koku traģēdija!
Lūk, saite par publisko apspriešanu:
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
