Vai tiešām atkal kāpsim uz vecajiem grābekļiem, lai dabūtu pa pieri?
Juris Bočs, Rīgas pašvaldības vēlētājs17.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu kampaņa iet “pilnās burās”. Deputātu kandidāti masu informācijas līdzekļos cītīgi gāna iepriekšējo domju vadību – it sevišķi iepriekšpēdējo divu. Šajā sakarā amizanti izceļas Jaunās konservatīvās partijas, Jaunās Vienotības un Attīstībai/Par pārstāvji – izskatās, ka viņi nav pamanījuši, ka kopš 2020.gada februāra Rīgu pārvalda tieši šo partiju ielikteņi. Kas šajā laikā ir mainījies uz labo pusi? Tikai nevajag aizbildināties ar vīrusu!
Visi deputātu kandidāti sacenšas solījumu bārstīšanā. Var redzēt, ka liela daļa šo kandidātu pat nesaprot, par ko ir runa – skaidrs, ka viņi nav iepazinušies ar likumu “Par pašvaldībām”, ka arī ar citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz valsts pārvaldes orgānu un pašvaldību darbību.
Šajā sakarā “izceļas“ ZZS ar Viktoru Valaini priekšgalā – viņi par pašvaldības līdzekļiem renovēšot 3 000 daudzdzīvokļu ēku Rīgā. Vai solījums attiecas arī uz slaveno graustu Marijas ielā 6? Laikam jau solījums ir no tās pašas kategorijas, kuras ietvaros cienījamais tagadējās Saeimas deputāts V.Valainis pirms 13. Saeimas vēlēšanām ziņoja, ka ar viņa gādību esot uzcelta Skaistkalnes vidusskolas sporta zāle. Šīs sporta zāles potenciālajā būvbedrē vēl šodien lāpsta nav iedurta zemē.
Visi kandidātu saraksti sola investīciju piesaisti, ekonomisko uzplaukumu, izglītības līmeņa kāpumu un medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanos, kā arī visa veida sociālo jautājumu atrisināšanu, šim nolūkam palielinot pašvaldības finansējumu. Interesanti kā, kaut vai teorētiski, to var panākt, velkot “sarkanās līnijas” sadarbībai ar citām partijām un to deputātu kandidātu sarakstiem.
Protams, sadarbība ar Krievu savienību un tai ideoloģiski tuvām partijām jautājumā par mācību valodu bērnudārzā nav iespējama, bet kāpēc nesadarboties jautājumā par bērnudārza jumta remontu un tam piebraucamā ceļa salabošanu? Saeimas valdošās koalīcijas partijas kritizē Saskaņu un Gods kalpot Rīgai par nesadarbošanos ar valdību. Vai tad Saskaņa un Gods kalpot Rīgai bija tās, kuras novilka ”sarkanās līnijas”? Nesadarbošanās “sarkano līniju” vilcējas, taču bija tagadējās Saeimas koalīcijas partijas. Neapšaubāmi, Saskaņai un GKR ir krietns pašām savu grēku saraksts.
Investīciju piesaistes un ekonomiskā uzplaukuma solījumu izpildes ziņā interesanti ir Jaunās konservatīvās partijas “panākumi”. Pateicoties viņu pūlēm, Rīgas un Ventspils pašvaldībām vairs nav “teikšanas” ostu pārvaldēs. Rezultāti ir acīmredzamai – abās minētajās ostās kopš tā laika ir būtisks pārkrauto kravu apjoma kritums, Latvijas Dzelzceļš “optimizē” savu darbību un atlaiž darbiniekus. Vērojamas jukas arī izglītības jomā. Vai tiešām šāda stila darbība un tai atbilstošie rezultāti ir nepieciešami Rīgai kā pilsētai?
Nevajadzētu aizmirst arī medicīnas darbinieku algu “palielinājumu” atbilstoši pašas Saeimas pieņemtajam likumam, kā arī papildu finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām. Varētu domāt, ka vēlētāji negrib palielināt medicīnas darbinieku atalgojumu, bet vēlas ar saviem nodokļiem finansēt “panākumiem bagātās” politiskās partijas. Ja vēlas, tad par valdošās koalīcijas partijām ir jābalso!
Kandidātu sarakstu pareizā izvēle šajās ārkārtas vēlēšanās tiešām ir grūta, tomēr tā ir noteikti nepieciešama, lai kārtējo reizi atkal nedabūtu ar veco grābekli pa pieri – it sevišķi tāpēc, ka, šoreiz ievēlētajiem deputātiem jākalpo Rīgas iedzīvotājiem turpmākos piecus gadus. Vismaz ir jācenšas ievēlēt pareizākos, bet tiem rīdziniekiem, kuri uz vēlēšanām neies, turpmākos piecus gadus vajadzētu paklusēt – vismaz Rīgas pārvaldības sakarā.
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
