Vai tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas
Guntars Vītols21.08.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Vai situācija ar budžetu ir tik ļoti „slikta”? Nu nē - situācija ar budžetu ir pat ļoti laba - ja skatās ekonomikas kontekstā, nevis mākoņos. Ja ekonomika mīņājas uz vietas, budžets dzīvo pat ļoti labi.
2022. gadā mūsu ekonomikas kopapjoms bija 39,2 miljardi eiro. 2023. gadā tas bija 40,3 miljardi. Pieaugums par aptuveni vienu miljardu.
Zināt, kurš ieguva visvairāk? Budžets! 2023. gadā budžeta ieņēmumu pieaugums pamatīgi apsteidza ekonomikas izaugsmi, ienāca papildus 1,2 miljardi. Praktiski visa ekonomikas „izaugsme” bija uz to, valsts pagrāba vairāk (arī kredītus) un vairāk arī iztērēja.
Vairums pārējo zelēja apsūkāto ledeni: jau pagājušogad bija vērojams kritums ekonomikas mugurkaulā - ražošanā, nedaudz kritās arī pirkumi rimīšos. Ekonomika stāv uz vietas, vairāk tērēt visi kopumā nevar, uzdzīvoja tikai ierēdņi.
Nu, un kas notiek tagad? Ak, šausmas, briesmas. Lielais uzdzīvotājs saņemšot bišķi mazāk par plānoto. Bet! Tas nenozīmē, ka mazāk nekā iepriekš! 7 mēnešos saņemts par 500 miljoniem vairāk nekā pērn. Bet mazāk par 200 miljoniem, nekā viņi plānoja. Bija plānots šogad iekasēt papildus miljards+ pļekarēšanai (valsts pamatā tērē, ne iegulda). Bija plānots no stagnējošas ekonomikas pārdalīt uz savu kabatu vairāk, nekā aug ekonomika, un vairāk par inflāciju.
Tikmēr no pārdalīšanas noliesējusī govs (mēs pārējie) bēdīgi nopūšas. Sāk taupīt, mazāk iepērkoties veikalā (būtiski nepildās PVN prognoze), mazāk pērk degvielu (būtiski nepildās akcīze). Ierēdņus priecē tikai socnodoklis - tur pieaugums pamatā tāpēc, ka pacēla algas: uzminējāt - visvairāk ministriem, protams. Kopbudžets ir pieaudzis pusgada laikā, vienkārši mazāk, nekā ierēdņi bija sasapņojušies. Tā ir „traģēdija” tikai no viena aspekta - narkomāns varēs nopirkt mazāk dozu.
Vai tas nozīmē, ka tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas. Nē, draugi mīļie. Nevar turpināt dzīvot ilūzijās, audzēt nodokļus uz stagnējošas ekonomikas fona. Pat tad, ja pacels PVN, neko daudz tas nedos, ja vispār dos. Kritumi patēriņā norāda, ka tauta tāpat savelk jostas - ko tu taisies no tās vēl paņemt papildus?
Noliesējušu govi nav vērts sist vēl vairāk - tā nedos vairāk piena. Vienkārši jārēķinās, ka balle beigusies. Jāpriecājas, ka budžets turas, - var pienākt brīdis, ka saņems mazāk arī absolūtā izteiksmē, ne tikai mazāk par plānoto. Un tas ir normāli, lai arī ne patīkami šūpoļu ražotājiem, rupjmaizes pētniekiem, klimata vājprātekļiem un Rail Baltica būvniekiem. Rail Baltica vien vajag atrast simtiem miljonus papildu tēriņiem - špricēt iekšā, bet to nav, no kurienes paņemt.
Izņemot bankas. Tās pelna vairāk ne jau tāpēc, ka labi strādā, bet tāpēc, ka valstis ECB personā pacēla % likmi un iedeva bankām miljardus papildu peļņā. Pilnīgi godīgi ir paprasīt padalīties - tu man, es tev. Citādi tā ir dāvana, nevis tirgus likumi. Sliktākais ar to banku peļņu ir tas, ka tā tiek izņemta no ekonomikas un samazina IKP potenciālu. Ja tu naudu pārdali nodokļu veidā no strādājošā uz ierēdņu algām, tā nauda tāpat nonāk atpakaļ rimīšos un uztur PVN. Banku superpeļņa gan netiek iztērēta šeit, bet nonāk ārvalstu koferos. Pusmiljards eiro, kas ir pietiekoši būtisks lielums uz mūsu ekonomikas kopapjoma fona.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
