Iesaki rakstu: 
Kamēr valsts budžetā nepietiek līdzekļu veselības aprūpei un slimnīcu darbības nodrošināšanai, bet valsts apmaksātie medicīnas darbinieki gatavi streikot, atsevišķi ar medicīnas biznesu saistīti privātuzņēmumi uz valsts rēķina iekārtojušies tik ērti, ka īpašniekiem var nodrošināt ievērojumu peļņu. Pētot, kas notiek veselības aprūpē, Pietiek uzmanību pievērsa SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs - uzņēmumam, kura kapitāla atdeve (peļņa pret ieguldījumiem kapitālā) pērn bijusi viena no lielākajām valstī. Taču, kā izrādās, tā nav privātuzņēmēju veiksme, - šis septiņām privātpersonām piederošais medicīnas uzņēmums lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem gūst no valsts, turklāt gandrīz par velti izmantojot valstij piederošās Gaiļezera slimnīcas (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca) telpas un aparatūru.
Pietiek uzmanību pievērsa fakts, ka Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs ar 2002 latu pamatkapitālu, kuru izveidojuši septiņi īpašnieki, iegūstot katrs daļas 200 līdz 333 latu vērtībā, pērn guvis gandrīz 300 tūkstošu (Ls 287 979) latu lielu peļņu. Šī tīrā peļņa ir 22% apmērā no centra gada apgrozījuma, kas pērn veidojis 1,316 miljonus latu. Savulaik ekonomiskās krīzes sākumā tieši šis uzņēmums kā pozitīvs piemērs tika demonstrēts raidījumā Latvija var, un centra vadītājs norādīja, ka veiksmīgais bizness izveidots, pateicoties centra privatizācijai.
Pētot, kas veido uzņēmuma ienākumus, Pietiek secināja, ka pēc nonākšanas privātās rokās šis Gaiļezera slimnīcā strādājošais mikroķirurģijas centrs lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem saņem no valsts, nevis no komerciāliem pakalpojumiem - skaistuma operāciju alkstošiem pacientiem.
Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāres Daces Kārkliņas sniegtā informācija, 2011.gadā Gaiļezera slimnīca Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centram par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu samaksājusi 907 tūkstošus latu. Vēl 71 tūkstoti latu centrs saņēmis no Nacionālā veselības dienesta par ambulatoro pacientu ārstēšanu. Līdz ar to no privātajiem pacientiem iekasētās summas apmērs ir tikai nedaudz lielāks par to, ko savā peļņā norāda uzņēmums, un likumsakarīgi sanāk, ka galvu reibinošo peļņu centrs gūst tieši no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas.
Sākotnēji Gaiļezera slimnīca bija ļoti negribīga atklāt informāciju par norēķiniem ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru. Kārkliņa paskaidroja, ka centrs darbojas Gaiļezera slimnīcas telpās un maksā par to nomas maksu, īrējot operāciju zāles un anesteziologa pakalpojumus. Bet gadījumos, kad centrs sniedz neatliekamo palīdzību, kad nepieciešami mikroķirurga vai rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumi, piemēram, gadījumos, kad neatliekami tiek stacionēts pacients ar norautu kādu ķermeņa daļu – pirkstu, plaukstu utt., operāciju zāle ir bez maksas, bet par pašu operāciju centram maksā Gaiļezera slimnīca.
Taujāta par precīzām summām, cik centrs maksā slimnīcai un cik slimnīca centram, Kārkliņa atbildēja, ka šo informāciju var atrast slimnīcas mājas lapā, aicinot aplūkot slimnīcas pakalpojumu cenrādi, kurā redzams, cik pacientam jāmaksā par gultas dienu un cik par paaugstināta servisa palātu. Uz lūgumu tomēr sniegt precīzas summas, cik un kurā virzienā gada laikā tiek pārskaitīta nauda, Kārkliņa aizbildinājās, ka šo informāciju nepieciešams saskaņot ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru.
Tikai tad, kad šie paši jautājumi tika uzdoti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Viesturam Bokam, uz tiem tika saņemtas atbildes. Izrādās, ka centrs slimnīcai par operāciju zāles īri, anesteziologa pakalpojumiem, biroja telpām un ar to apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem pērn samaksājis vien 53,9 tūkstošus latu.
Izpētot SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs bilanci, ir skaidrs, ka pašam uzņēmumam nekāda vērtīga aparatūra nepieder. Tās pamatlīdzekļi ir vien 104 tūkstošu latu vērtībā. Arī nekādi ieguldījumi mikroķirurģijas aparatūras iegādē un modernizācijā pēdējos gados nav veikti. Kā ilgtermiņa ieguldījumi norādīta summa 113,9 tūkstoši latu.
Līdz ar to šis centrs faktiski bez maksas izmanto Gaiļezera slimnīcas aparatūru, bet visu valsts samaksu par pakalpojumu „ieliek” īpašnieku kabatās, arvien audzējot peļņu. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kas ir juridiskais pamats Gaiļezera slimnīcas sadarbībai tieši ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs un kāpēc tikai šis uzņēmums izpilda valsts pasūtījumus.
Interesanti, ka tik lielus ieņēmumus neizdodas gūt nevienam citam plastiskās ķirurģijas centram Latvijā, arī tiem, kuri sākuši pievilināt ārvalstniekus medicīnas tūrisma pakalpojumu izmantošanai. Piemēram, Plastikas ķirurģijas klīnika, kas zināma kā Jāņa Ģīļa klīnika, kā rāda Lursoft dati, pērn strādājusi ar 671 tūkstoša latu lieliem ieņēmumiem un 29 tūkstošu latu peļņu (4% no apgrozījuma), bet Zaržecka privātprakse – ar 124 tūkstošu latu apgrozījumu un 6,7 tūkstošu latu peļņu. Jāatzīmē, ka šīs abas klīnikas nepilda valsts pasūtījumu un ienākumus gūst tikai no privātiem klientiem un darbojas brīvas konkurences apstākļos, kamēr Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki smeļ peļņu no valsts kabatas par pusvelti darbojoties Gaiļezera slimnīcas telpās, turklāt laikā, kad lielākajai daļai valsts slimnīcu ir ļoti smaga finansiālā situācija.
Kā rāda Lursoft dati, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki ir Haralds Adovičs, Mārtiņš Kapickis, Gundars Krauklis, Jānis Krustiņš, Kalvis Pastars, Aivars Tihonovs un Olafs Libermanis.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
