Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Griezēju” un “konsolidatoru” politika, kuras mērķis ir samazināt Latvijas ekonomiku un kas var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ir atpakaļ. Tikai šoreiz tai priekšgalā nav pat ne Valdis Dombrovskis kā “vīģes lapa”, ar ko piesegties.

Laikā pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, kad bija jau iezīmējies koalīcijas sastāvs, izteicu šādu viedokli: “Kariņa (Ašeradena, Rinkēviča, Reira...) OIK shēmotāju valdība — precīzi tas, PRET ko vēlētāji nobalsoja Saeimas vēlēšanās. OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem — šī ir tā politika, pret kuru aizvadītā gada 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs.

Politologs Filips Rajevskis to raksturoja šādi: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastē. [...] Kariņa valdības stādīšanas laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi.” Jā, katrs Saeimas vēlētājs, aizvadītajā oktobrī balsojot par populistiem, liberāļiem utt., cerēja uz citu, jaunu politiku, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.”

Tā es rakstīju pirms pusgada, un man visu lasītāju priekšā jāatzīst, ka es kļūdījos. Īstenībā ir vēl sliktāk.

Skola brūk, bet naudu nav iespējams aizņemties — pat ne uz kādiem procentiem

Alojas novada dome tika nostādīta katastrofas priekšā: novadā vienīgajai palikušajai vidusskolai pienācis laiks veikt kārtīgu remontu, projekts gatavs, konkurss izsludināts, būvnieki atrasti, bet Valsts kase nedod aizdevumu! Skolnieki septembrī mācīsies dušās un gaiteņos, skolotāju istaba tiks pārcelta uz pirti!

Ielāgojiet: Aloja neprasīja naudu IEDOT no valsts budžeta (kas būtu loģiski, jo nodokļu maksātāju nauda taču domāta izglītībai un citiem tādiem pašiem sabiedriskiem mērķiem), bet gan AIZDOT to no Valsts kases — tas ir, aizdot uz procentiem. Tikai pēc publiskas skandalēšanas valsts atļāva aizņemties.

Valsts kasē visu laiku guļ vairāki miljardi, bet tos pašvaldībām... neaizdod!

To pašu ziņoja Sigulda: “Valsts kasē pašvaldībām nav iespējams pieprasīt un saņemt aizņēmumus. Pašvaldība turpina šajā situācijā meklēt risinājumus. Patlaban kā viena no prioritātēm ir pabeigt pagājušajā gadā iesāktos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus — Siguldas Valsts ģimnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbūvi u.c. [...] Siguldas novada pašvaldības aizņēmumi ir pieļaujami līdz 20% apmērā no pašu ieņēmumiem, aizņēmumu apjoms pašlaik ir tikai 9,07%.”

Tukums piebalso: nav pārliecība, ka izdosies pabeigt pusizbūvēto Kurzemes ielu, jo gluži vienkārši nav iespējams aizņemties naudu, lai darbus pabeigtu. Būvnieki strādā uz godavārda.

Lasītāji teiks: “Ja neaizdod Valsts kase, tad komercbankas taču vienmēr gatavas aizdot! Tās priecājas slēgt līgumus ar tādiem stabiliem, uzticamiem klientiem kā pašvaldības!”

Diemžēl Latvijā realitāte ir cita: valdība nosaka pašvaldībām aizņemšanās griestus. Izrādās, ka valdība var noteikt, kuras pašvaldības drīkst aizņemties, cik un kāpēc. Ne tikai aizņēmumi Valsts kasē jāsaskaņo ar Ministru kabinetu — arī kredītam komercbankā neizdosies saņemt saskaņojumu.

Reģionālās reformas debašu gaitā publiskajā apspriešanā Ventspilī kā viens no argumentiem (un konkrētais arguments nemirst jau kopš deviņdesmito beigām, kad Kandavas novads pirmais sāka uzsūkt sevī apkārtējos pagastus) bija šāds: jo lielāka pašvaldība, jo lielākas tai esot iespējas aizņemties.

Diemžēl tūlīt pat izrādījās, ka pašvaldība te pati nelemj neko: lai cik liela vai maza tā būtu, valdība nosaka pašvaldību aizņemšanās limitus, pie kam tos uzliek ne vien izšķērdīgām domēm, bet jo īpaši tādus uzliek sekmīgi strādājošajām pašvaldībām.

Tātad naudu pašvaldībām ne vien nedod no valsts budžeta, bet pat aizņemties uz maziem procentiem vairs neļauj!

Jautājums: vai ir izdarīts kāds ekonomiskais aprēķins, cik valstij un sabiedrībā kopumā izmaksā šāda pašvaldību ierobežošana to pamatfunkciju veikšanā, un cik valsts zaudē no attiecīgās naudas NEIEPLŪŠANAS ekonomikā?

Premjers satraucas par algu... PIEAUGUMU?

Kādā intervijā Kariņš spriedis šādi: “Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. [...] Latvijā ir arī diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tā nav laba tendence.” Attiecībā uz algu palielināšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem premjers komentējis šādi: “Nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas.”

Produktivitātes palikšana iepakaļ algu kāpumam ir nevēlama, taču jājautā — kāpēc algām ir tendence kāpt? Vai ne tāpēc, ka Latvijā tās visu laiku bijušas pārāk zemas un tām jāsteidz panākt Rietumeiropas līmeni? Ja reiz cenas pie mums vairākām produktu grupām jau pārsniegušas ES vidējās?

“Negatīva fiskālā telpa”

Gada sākumā, kad tika runāts par nākamo trīsgadu valsts budžeta plānošanas periodu, tika uzdots šāds rēbuss: “Nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa ir negatīva.” Tika minēti dažādi skaitļi: sākot no 45,2 negatīviem miljoniem šogad, mīnus 37,8 miljoniem nākamgad, citviet izskanēja pat 143 negatīvi miljoni.

Aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. — 2022. g. Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020. gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. 2021.gadā varētu būt mīnus 81,1 miljons eiro, bet pozitīva šī te “fiskālā telpa” varētu būt tikai 2022. gadā, sasniedzot plus 176,3 miljonus eiro.

Tulkojumā no politfinansistu pīļrunas tas nozīmē: valsts budžetam uz 2020. gadu var draudēt samazinājums, ne pieaugums!

Šo domu tālāk attīsta vienas visiem labi zināmas pilsētas mērs, kurš pēc izglītības ir ekonomists: triju gadu valsts budžeta plānošanas periodā tas varētu nozīmēt, ka no valsts ekonomikas aprites tiek izņemts kopumā aptuveni pusmiljards eiro, kas neieplūst ekonomikā, netiek samaksāts algās un valsts pasūtījumos.

Šobrīd Ministru kabinets vismaz šajā jautājumā ir mainījis viedokli, plānojot, ka samazinājums tomēr nenotikšot: nākamā gada valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegšot desmit miljardus eiro.

Griešana un konsolidēšana kā pie Dombrovska, tikai bez Dombrovska

Ekonomika ir dzīvs un elpojošs sabiedriskais organisms, kurā asinsriti nodrošina naudas aprite. Paziņojiet, ka “rītdien cilvēka organismā būs negatīva koagulatīvā telpa”, izsūciet viņam litru ar asinīm, un šis cilvēks saslims. Paziņojiet, ka “sarkanās kaulu smadzenes saņem pārāk lielus resursus un barības vielas, tāpēc sarkanās kaulu smadzenes ir jāsamazina un jākonsolidē!”, un organismam vairs nebūs iespēja atjaunot notecinātās asinis. Paziņojiet, ka “muskuļi saņem pārāk daudz!”, nogrieziet tiem barības vielas, un organisms zaudēs vēl atlikušās niecīgās darbaspējas.

Ja pašvaldībām nav iespējams nupat ne vairs saņemt naudu no valsts budžeta, bet pat kredītu vairs nedrīkst ņemt (pat vispār netiekot līdz jautājumam, uz cik procentiem gadā), tad cieš ne jau tikai pašvaldības un to iedzīvotāji. Būvfirmām pazūd ienākumi un darbavietas, samazinās nodokļu maksājumi, nauda neieplūst visās tajās neskaitāmajās nozarēs, kuras piegādā būvniekiem un remontniekiem izejvielas, materiālus un pakalpojumus. Samazinot valsts budžeta izdevumus (vienalga, kādam mērķim), notiek tas pats, tikai vēl lielākos mērogos.

OIK afēra ir pretīgs gadījums ar t.s. “valsts nozagšanu”, kad politiķi pārsimt privātuzņēmēju interesēs iekārto sistēmu, kurā visi spiesti uzturēt parazītus. Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu padzīšana un nomaiņa Meroni grupējuma interesēs ir vēl viens līdzīgs gadījums, kurš tāpat iekļaujas “valsts nozagšanas” kategorijā. FKTK vadības (tās pašas, kura sekmīgi pēdējos divus gadus apkaro moikbankas) padzīšana ar pātagu un burkānu ir vēl pretīgāka. Lasītāji noteikti varēs pievienot vēl pāris šādus piemērus katrs.

Nekļūdījos, kad vēl pirms Kariņa valdības apstiprināšanas mēģināju prognozēt, apmēram ar ko nodarbosies Kariņa valdība — ministri taču valdībā lielākoties vecie, par kuriem jau zināms, ko viņi darījuši iepriekš. Bet šādas prognozes, stājoties amatos jaunai valdībai, taču nav Latvijā grūti izteikt — piekritīsiet, vai ne? Dīvaini būtu, ja šādas prognozes nepiepildītos!

Bet — publiski atzīstu kļūdu — pirms pusgada, sastādot raksta sākumā minēto prognozi, kas man neienāca prātā: tā bija varbūtība, ka līdz ar Krišjāņa Kariņa kabinetu Latvijā atgriezīsies kā rūgta nāve noriebusies konsolidācijas un mazināšanas politika. Tā pati, kuras rezultātā aizveras firmas, cilvēki spiesti emigrēt, bet valsts nolaižas līdz trešās pasaules valstu līmenim, klanoties Valūtas fondam un tirgojot uzturēšanās atļaujas krievu bandītiem. Laimdotas Straujumas abi kabineti un Māra Kučinska klusā, tomēr — vismaz dažās jomās — puslīdz kompetentā valdība jau lika mums aizmirst par situāciju, kurā premjers aktīvi domā, kādos vēl veidos naudu no ekonomiskās aprites IZŅEMT. Vai arī, ja nevar izņemt, tad vismaz nodrošināt, ka tā nenonāk tautsaimnieciskajā apritē.

Dokumentētais līmenis domāšanas griestiem: 5000 eiro mēnesī

Kad Ilmārs Poikāns jeb hakeris Neo publiskoja pierādījumus par to, kā Rūdolfa Meroni kontrolēti uzņēmumi maksā 5000 eiro mēnesī Artusa Kaimiņa Suņubūdai, mani pārsteidza ne tikai fakts (kaut ko tādu mēs visi jau klusībā gaidījām), bet niecīgā summa. Tad parādījās dokumenti, kā Ģirts Valdis Kristovskis uz savu firmu saņem tādu pašu summiņu mēnesī, un es pie sevis domāju — tiešām šie visnotaļ atpazīstamie politiķi, savu sarakstu līderi, pārdod velnam dvēseli par pieciem tūkstošiem mēnesī?

Es saprotu, ka dažādi lokālie, vietējie bezģeļņiki un neveiksminieki (kaut vai tādi kā Landmaņu brāļi) uzskata par savu pienākumu kampt pa pieciem tūkstošiem mēnesī (jo, strādājot vadošos amatos uzņēmumos ar daudzmiljonu statūtkapitāliem un desmitmiljonu apgrozījumiem, vairāk nopelnīt neprot), bet vai tiešām tas ir Latvijas politisko partiju domāšanas līmenis — pildīt pasūtījumus pašam smirdīgākajam ārzemju darbonim, kāds vien Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas zināms, un pārdoties par nieka pieciem tūkstošiem?

Diemžēl pagaidām jākonstatē, ka tas ir šo politiķu līmenis. Viņu domāšanas griesti ir pieci tūkstoši mēnesī, turklāt viņus principiāli neinteresē, kas tā par naudu un no cik pretīgiem darboņiem tā nāk. Viņi ņem naudu, atstājot papīru “astes”, un pieķeršanas brīdī pat nemēģina atzīt, ka būtu kļūdījušies savās darbībās. Viņi tik tiešām izrādās nespējīgi domāt pat vienas pašvaldības, pat savas partijas nākotnes kategorijās, viņi savā prātā nespēj aptvert pat vienu procentu no IKP vai kaut vienu tautsaimniecības nozari.

Jaunais romāns “Nauda” (jeb “Bailes — 3”) raksturo korumpētus iekšlietu iestāžu darboņus ar vādiem: “Viņam sejā bija ierakstīts vārds MILJONS — tas šādiem darboņiem bija centienu augstākais punkts. Nokampt un izshēmot MILJONU — viņu aprindās tas bija lielākais vispār iedomājamais sasniegums.”

Tad, lūk: politikā mums darīšana ar pusprocentu no šī līmeņa. (Nepārprotiet: es neuzskatu, ka shēmotājs, kurš pārdodas par divsimt reizes mazāku naudu, būtu ar kaut ko labāks. Sodāmi ir kā vieni, tā otri. Viņi visi jātur pa gabalu no valsts lietām. Vienīgā valsts struktūra, ar kuru tādiem vajadzētu būt saskarei, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde.)

No kurienes atkal izlīdusi mazināšana un konsolidēšana?

Divas nedēļas lēnām domāju: kā to izskaidrot, ka mēs pēc četru gadu augšupejas esam atkal lejupejošās spirāles sākumpunktā? Korupcija — pie kam par grašiem — kombinācijā ar konsolidatoru un mazinātāju, griezēju un žņaudzēju ekonomisko politiku?

Tīra korupcija, kukuļņemšana vien nevar izskaidrot šo truluma līmeni. Par korupciju savulaik tikuši notiesāti ne vien sīki shēmotāji, bet arī dažs visnotaļ labi izglītots cilvēks ar plašu redzesloku — piemēram, Vācijā izstudējušais advokāts Arnis Nīcgalis. Korupcija ceļas no alkatības, bet no kurienes ceļas vispārējais truluma līmenis, kurš pa mūsu neatkarības gadiem tikai pieaudzis un tiešā ceļā nav saistāms ar paņemto kukuļu apjomu?

Te tāds negribīgs izskaidrojums saistāms ne tik daudz ar apzinātas ļaunprātības iespējamību kā ar politiķu un partiju, “smadzeņu tanku”, valsts universitāšu un privāti dibināto pētniecības institūciju vispārējo sapratnes līmeni. Man rodas sajūta (ceru, ka pārliecināsiet — tā ir nepareiza sajūta), ka Latvijas partiju spices vīru un sievu vidū esošie vispār nezina, ka pasaulē pastāv kas cits bez griešanas, mazināšanas un konsolidēšanas.

Viņi nestādās priekšā, ko savulaik paveica Dž. Meinards Keinss, ne vien izpētot krīžu cikliskumu, bet arī izstrādājot pretindi ekonomiskajām recesijām (pārsteigums: īstā metode ir tieši pretēja mazināšanai un konsolidēšanai), un nav dzirdējuši, kā strādāja t.s. Māršala plāns, un ir pilnīgā nesaprašanā — kāpēc Francijā gadu gadiem var būt augstāks dzīves līmenis un algas nekā pie mums, pat ja viņi atļaujas strādāt tikai 35 stundas nedēļā? Tikmēr pie mums ģimenes cilvēki raujas divos darbos un vēl tad meklē, kur piepelnīties, lai iznākumā tāpat dzīvotu tikai no algas līdz algai.

Bet, ja tā padomā — no kurienes mūsu valsts vadītāji, lēmumu pieņēmēji vai kaut tikai ieinteresēti, zinātkāri pilsoņi varētu uzzināt kaut ko par tautsaimniecību, par naudas apriti, par reālo, ražojošo ekonomiku? No tā piemiņas monētiņu štancētāju kantora, kas dēvējas par Latvijas Banku un kas jau sesto gadu nodarbojas ar bojātu naudaszīmju savākšanu un eirocentu pārpakošanu papīriem apviņķītos stabiņos? No komercbankām, kuru darbinieki nezina, vai rītā viņu kredītiestādē nebūs atklājusies naudas pārskaitīšana Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmai, un vai viņiem vēl būs darbs, vai arī viņi visi rindiņā sēdēs KNABā un rakstīs paskaidrojumus?

No LU Ekonomikas un vadības fakultātes, kuras dekāns akcionāru sapulcē mikroautobusā pēkšņi nokļūst Olainfarm vadībā, viņam tas varbūt iepatīkas, viņš sajūt panākumu garšu un uzsāk cīņu vēl arī par LU rektora amatu — tikai šoreiz bez sapulces mikroautobusā? No Ekonomisko pētījumu institūta, kurš bija viens no LETA pakalpojumu servisiem un par kuru pēdējās pēdas atrodamas pirms gadiem desmit? No Ventspils Augstskolas ekonomikas lektora Smirnova, kuru par ekonomiskas prognozes izteikšanu savulaik saņēma ciet policija?

No uzņēmēju organizācijām, kuras katra nodarbojas ar savas nozares lobēšanu — vieni grib izcirst mežus pa tīro, otri grib izzvejot jūru pa tukšo, trešie grib monopolizēt visu atkritumu nozari, ceturtie grib aizbūvēt visus pilsētu parkus ar lielveikaliem, piektie turpat blakus katrā dzīvojamās mājas paģītī grib ierīkot spēļu elles utt., utt.? Varbūt kāda tautsaimnieciskā kompetence slēpjas pašvaldībās — tajās pašās, kuras projektē tramvajus uz kapiem un tuneļus paralēli Daugavai, piejūras kūrortpilsētu pamanās izmantot Zviedrijas atkritumu ievešanai un glabāšanai, plāno olu rūpnīcas ar vistu miljoniem, bet bez mēslu savāktuvēm?

Bet varbūt ko noderīgu varēsim gūt privātās biedrībās un “domnīcās”, kuru slapjākais sapnis ir iegūt līdzekļus no sazin kurienes, lai atkal finansētu migrācijas mīlēšanas kampaņu vai — ja pavisam paveicas — par vēl lielāku naudu attaisnotu Moldovas krāpnieku miljardu izmazgāšanu caur Latviju, jo tur taču, redziet, no Moldovas tautas apzagšanas rodoties liela peļņa?

Vārdu sakot, esmu secinājis: mana personīgā vaina slēpjas tajā, ka es to visu saprotu, bet īsti neesmu mēģinājis piedāvāt šīs zināšanas citiem. Automātiski uzskatīju: ja es, parasts cilvēks no Kurzemes laukiem, kas izauga zem tirgus letēm un kartupeļu vagās, skolas brīvlaikā vasarā pļāva zāli un atzaroja egles ziemā, palīdzēja ģimenei pelnīt ar taras klučiem, rabarberiem, ķiršiem, ogām, āboliem (vai jebko citu, kas lauku saimniecībā izaug) un vēl tagad atceras, kā braukt ar DT-75 kāpurnieku — ja es tā visa rezultātā daudzmaz saprotu, no kurienes rodas un kā cirkulē nauda reālā darba darītāju vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka citiem būtu gadījusies tikpat noderīga pieredze, kas nes līdzi zināmu devu ar izpratni. Nu no kurienes tāds Artuss vai tāds Ģirts Valdis zinās, kas tas tāds ir — reāls darbs, un kā no tā rodas vērtība?

Es vairākas nedēļas šaubījos, vai ir vērts rakstīt šādu viedokli, ierosinot un uzaicinot arī citus cilvēkus reflektēt par šiem un citiem jautājumiem. (Pie kam aicinu tos uztvert kā jautājumus un iespējas padomāt par kaut ko jaunu, nevis problēmas!) Parasti reakcija uz mēģinājumu uzsākt publiskas sarunas par jebkādiem interesantiem jautājumiem izpaužas komentāros par to, cik ļoti autors mīlot Kremli, jo neko citu taču nevarētu nozīmēt tas, ja jebkāds autors ar skeptiskām acīm apskata konsolidatoru un mazinātāju dievīgo politiku.

Taču jaunākais Jurģa Liepnieka raksts, kurā viņš analizē mediju un sabiedrības attiecības (bet mediji un žurnālistika ir tā nozare Latvijā, kurā nenotiek vispār nekāda pašrefleksija), met izaicinājumu mūsu pašu trulumam un slinkumam smadzeņu kustināšanā un pārliecina, ka vajag tomēr padomāt reizē ar lasītājiem. Cerot, ka no viņu puses pa vidu naidīgiem komentāriem būs vismaz divas DOMAS.

Lasītāj! Mēs taču ar tevi neesam vārgāki par Liepnieku, vai ne?

https://www.pietiek.com/raksti/ja_mediji_ir_ceturta_vara,_vai_tiem_nebutu_jauznemas_ari_vismaz_ceturta_dala_atbildibas

Daži avoti:

“Alojas skola nesaņem naudu remontam – skolēniem mācības notiks dušās”

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/alojas-skola-nesanem-naudu-remontam-skoleniem-macibas-notiks-dusas-bet-skolotajiem-kabinets-sauna-un-tualete/

“Valsts kasē nepieejamo aizņēmumu dēļ apdraudēta vairāku projektu īstenošana arī Siguldā”

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valsts-kase-nepieejamo-aiznemumu-del-apdraudeta-vairaku-projektu-istenosana-ari-sigulda.d?id=51254155&fbclid=IwAR0odkBCp-7Kvchz_YBtMezpdjBj1sa8Z2YjlDcW1ukuyNbspfHy7GJ2SKU

“FM: turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva”

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-turpmakos-divus-gadus-latvijas-fiskala-telpa-bus-negativa-14194924

“Premjeru bažī pārāk straujais algu kāpums uzņēmumos”

http://jauns.lv/raksts/bizness/338160-premjeru-bazi-parak-straujais-algu-kapums-uznemumos 

Gada sākuma viedoklis:

https://www.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas

Novērtē šo rakstu:

189
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Strīķis no “lietu kārtotāju” trijotnes sapsihojies par Magoņa lietas spriedumu – kādi varētu būt patiesie iemesli?

FotoBijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis no bēdīgi slavenās Strīķa-Juraša-Sparāna “lietu kārtotāju” trijotnes feisbukā ir pamatīgi sapsihojies par spriedumu bijušā Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa lietā, kuru tiesai nācās attaisnot Strīķa „kolēģa” Jura Juraša nelikumīgi savākto pierādījumu dēļ. Domāju, daudziem būs interesanti palasīties šīs ekspresīvās pārdomas un padomāt par to patiesajiem iemesliem.
Lasīt visu...

21

Uzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras...

FotoUzņēmējs, izlēmis nošauties, iet uz šķūni, bet tur priekšā otrs uzņēmējs tieši tajā brīdī pakaras. Tas nabags, kuram jāšaujas, spiests noņemties ar to, kurš jāizņem no cilpas... Tādu aprakstu man prezentēja grāmatai, kuru uzreiz ļoti, ļoti gribas izdot, bet tas nav iespējams grāmatu klātienes tirdzniecības aizlieguma dēļ. Tā nu tika pieņemts lēmums cīnīties par grāmatu tiesībām un vērsties Latvijas Republikas SATVERSMES tiesā.
Lasīt visu...

21

Uzcepsim masu psihozi un piedāvāsim pēc tam izeju

FotoPieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.
Lasīt visu...

21

Dzīves jēga

FotoPēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: «Skaties uz mums.» Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Apustuļu darbi, 3. nodaļa 
Lasīt visu...

21

Covidiotisms vai dezinformācija par Ķīnas vīrusa Anglijas celmu

FotoŠonedēļ klajā nāca LETAs ziņa par Ķīnas vīrusa Anglijas celma izplatību Latvijā. Tajā trūka būtiskas informācijas: jaunā celma slimnieku inficēšanās apstākļi. Toties bija tāda mierinoša rindkopa:
Lasīt visu...

21

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass

FotoLiegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Kad pērkama eksministres padomniece cenšas panākt netīkamas „Facebook” lapas slēgšanu

FotoIlzes Viņķeles ekspadomniece un Veselības ministrijas PR darbiniece Marta Krivade apmelo "Vakcīnrealitāti Latvijā" un aicina uz reiderismu Savā privātajā “Facebook” lapā viņa publicē aicinājumu lietotājiem ziņot administrācijai par "Vakcīnrealitātes Latvijā" “Facebook” lapu ar mērķi panāk tās bloķēšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nav pieļaujama necienīga attieksme pret tradīciju kopējiem un viņu viedokļa dēvēšana par "homofobisku"

Atsaucoties uz aktualizējušos jautājumu par ģimenes jēdziena pārdefinēšanu, Latvijas Dievturu sadraudze uzskata par...

Foto

Egils Borats

Acīmredzot prezidents Egils Levits uzskata, ka pēdējā laikā viņa  neveiklo frāžu un paziņojumu skaits nav pietiekams, lai pilnībā samulsinātu Latvijas cilvēkus, un tāpēc viņš turpina runāt...

Foto

Alda Gobzema rekviēms

Tuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie...

Foto

Mieru, tikai mieru

Šie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik...

Foto

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

Tā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties...

Foto

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

Kopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību...

Foto

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

Kad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz...

Foto

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību...

Foto

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

Cik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:...

Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...