Vai satiksmes ministram negribētos pazvanīt arī „Airbus” vadībai un pastāstīt, ko viņš par viņu lidmašīnām domā?
Aivars Strakšas04.01.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Vispār tā ir tāda izveidojusies tradīcija Latvijas politikā - ministru vēlme nevis darīt to, kas pēc amata pienāktos, bet strādāt uz publiku, imitējot intensīvu darbošanos, turklāt bieži ārpus savas kompetences. Tā tas šoreiz sanāca arī satiksmes ministram. Gribējās parādīt, ka tur roku uz pulsa un pats personīgi risina visus sarežģītos jautājumus nozarē, taču sanāca čiks.
Saprotot, ka tauta būs neapmierināta ar jauno vilcienu bojājumiem un to rezultātā izjauktajiem plāniem, ministrs metās kaujā un pieteica sarunu ar "Škoda vagonka" vadību. Varbūt Briškena kungs domāja, ka, ieraugot datora monitorā veselu ministru, čehu vadība nobīsies un vilcieni vairāk nelūzīs?
Cik noprotu no masu medijos publicētā, tad čehi parādīja ministram viņa vietu un norādīja, ka ir līgums, līgums tiek pildīts un garantijas darbības laikā visi bojājumi ir uz ražotāja izmaksām. Tas tāpat faktiski jebkuram bija skaidrs, ja vien vilcienu iegādes līgums tika sastādīts daudzmaz korekti.
Vai ministrs var čehus piespiest kaut ko darīt ārpus līgumā noteiktā? Viennozīmīgi nevar. Protams, var pieklājīgi palūgt, un čehi var piekrist vai nepiekrist.
Sanāk diezgan interesanta situācija. Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir vēl viens uzņēmums - airBaltic, kurš mokās ar lidmašīnu dzinēju problēmām. Rezultātā airBalticam rodas gan finansiālās, gan imidža problēmas. Vai satiksmes ministram negribētos pazvanīt arī Airbus vadībai un pastāstīt, ko viņš par viņu lidmašīnām domā? Ja jau risina jautājumus, tad visus.
Pa to laiku dzelzceļa daudzgadu līgums, kas ir ministrijas kompetencē, nevirzās uz priekšu, kaut arī 100 ieskriešanās dienas jau pagājušas. Rail Balticai naudas nav, airBaltic jāmeklē 200 miljonu eiro finansējums, kas it kā nebūtu ministra uzdevums, taču ministrija atbild par kompānijas darbību, tai skaitā par Gausa turēšanu amatā.
Ja naudu atradīs, tad neko, šoreiz izdosies izgrozīties. Ja neizdosies, būs jautājumi. Vai tad ministram nav savu darbu? Varbūt Pasažieru vilciena un Autotransporta direkcijas vadība nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem? Tas ir viņu darba lauciņš.
P.S. Šodien komentāros parādījās jauno vilcienu nosaukuma modifikācija, ko tauta uzskata par precīzāku - VaiVai. Ceru, ka garantijas laikā defektus izdosies novērst un paliks sākotnējais ViVi. Kuram tad gribas 35 gadus vizināties ar vilcienu VaiVai!
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
