Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.

Upleja-Jegermane savu atkāpšanos pamatoja: “Es atkāpjos principu dēļ.” Nekādu izvairīgu, izplūdušu atrunu. Viņa arī neslēpa, ka pretrunas ar pārējiem SEPLP locekļiem briedušas jau ilgākā laika posmā. Atcerēsimies viņas atšķirīgo nostāju saistībā ar Saeimas pieņemto Nacionālās drošības koncepciju, kura paredzēja līdz 2026. gadam izbeigt sabiedriskā medija darbību krievu valodā.

Taču savā demisijas publiskajā izskaidrojumā, kas tika publicēts citviet, bet ne lsm.lv, Upleja-Jegermane nepārprotami norādīja, ka pēdējais piliens viņas pacietības kausā bija “cūku” skandāls, kad tieši Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā tika publicēts komikss, kurā ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas.

Precizēsim. Uplejas-Jegermanes sašutumu izraisīja ne tik daudz komiksa publikācija (jo katram var misēklis gadīties), cik kūtrā un negribīgā lsm.lv vadības reakcija uz šo acīmredzamo kļūdu. Komiksu beigu beigās no publiskās pieejas izņēma (16 minūtes pēc prezidenta Edgara Rinkēviča ieraksta tviterī), bet līdz tam un arī pēc tam turpinājās atrunāšanās pēc principa: jūs, nejēgas, neko no “mākslas” nesaprotat, un vispār, esam neatkarīgi, tāpēc neviens mums nenorādīs, kā jāstrādā.

Vēl vairāk. Bijusī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre (līdz šim strādājusi tikai no valsts budžeta finansētos medijos) atļāvās norādīt prezidentam, ka viņam jau nu labāk būtu bijis paklusēt: “Piekrītu, ka prezidents varēja izmantot iespēju paklusēt. Par visu viņam nav vienmēr bijis viedoklis, bet te par medija darbu, par konkrēta autora darbu bija. Žēl, ka viņš deva zaļo gaismu šļurai, draudiem utt.”

Atbildīgā redaktore Marta Cerava par šo publikāciju formāli atvainojās, bet nekādu sodu par pieļauto kļūdu nesaņēma (to, ka tādā dienā publicēt tādas bildes bija kļūda, atzina gandrīz visi). Atvainošanās bija formāla, jo nekāda patiesa nožēla par izdarīto nebija jaušama. Atvainojamies, ja kāds kaut ko ne tā bija sapratis: “Esam nevietā un nelaikā izveidojuši "Cūku komiksu" par karu Ukrainā. Atvainojamies, nevienu negribējām aizskart. Publikācija no portāla izņemta. lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.”

Šajā situācijā Uplejas-Jegermanes atkāpšanās jāvērtē kā izmisuma solis, kā kliedziens, jo acīmredzot viņa neredzēja citu veidu, kā ietekmēt sabiedriskajos medijos notiekošo. Bet tur jau ilgstoši notiek žurnālistikas iekļaušanās politiskajā procesā. Notiek acīmredzama mediju varas saplūšana ar politisko varu. Nav vairs nekādas ceturtās varas, bet gan visu varas atzaru saplūšana vienā “pareizajā” politiskajā spēkā, kurā sabiedriskais medijs veic to funkciju, kuru dažādās antiutopijās pilda centrālais raidītājs, raidot noteiktus, klausītājus hipnotizējošus signālus.

Šoreiz neanalizēsim, kādas sekas var būt šādai mediju un politiskās varas saplūšanai, bet ir skaidrs, ka tas nekas labs nav. Tāpēc svarīgākais jautājums, uz kuru jārod atbildes: vai šī demisija spēs radīt sistēmā kādas būtiskas izmaiņas?

Kā ir bijis līdzīgos gadījumos agrāk? Ja atmetam politiski ietonētas demisijas pēc kaut kādiem konkrētiem atgadījumiem, tad Latvijā līdzīgas atkāpšanās ir liels retums. Kad notiek aiziešana no salīdzinoši labi apmaksāta amata principiālas nostājas dēļ: šajā lietā es nepiedalos, jo negribu, lai manu vārdu ar to saista. Tāpēc atkāpjos.

Atmiņā uzpeld tikai viens līdzīgs gadījums. Tas bija 2014. gada 28. oktobrī, kad jau pēc 12. Saeimas vēlēšanām vēl iepriekšējā sasaukuma Laimdotas Straujumas valdība savas darbības pēdējās dienās par katru cenu centās pabeigt bankas “Citadele” privatizāciju. Toreiz šim darījumam (afērai?) nepiekrita Privatizācijas aģentūras (PA) vadība, kurai šī bankas pārdošana bija juridiski jānoformē, un dienu pirms dokumentu parakstīšanas PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns atkāpās.

Tā kā toreiz vecajai valdībai burtiski bija palikušas tikai dažas darba dienas, tad likās, ka Spridzāna atkāpšanās neļaus šaubīgajam darījumam notikt, taču bankas pārdošanā ieinteresētās personas bija tik neatlaidīgas, ka diennakts laikā atrada pielaidīgāku cilvēku. Tādu, kurš bija gatavs parakstīt jau sagatavotos dokumentus. Tā par PA valdes priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Loginovs. Spridzāna atkāpšanās palika, var teikt, pilnīgi bez jebkādām sekām.

Vai Uplejas-Jegermanes atkāpšanās rezultāts būs cits? Vai tā spēs izmainīt sabiedrisko mediju politiku? Sabiedriskie mediji jau ilgstoši tiek kritizēti par grūti noslēpjamu politisko vienpusību. Šobrīd pārliecinoši prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi, nav viegli, bet situācija salīdzinājumā ar Spridzāna “lietu” ir atšķirīga.

Toreiz, 2014. gadā “Vienotības” politiskā un ideoloģiskā dominante bija neapstrīdama. Ja “Vienotība” teica, ka bankas “Citadele” privatizācijas nosacījumi ir labākie iespējamie, tad nekādi citi viedokļi netika uztverti kā vērā ņemami. Pat Spridzāna izmisuma žests palika tikpat kā bez jebkādas rezonanses. Nu, atkāpās viens mazpazīstams ierēdnis. Kāpēc? Kuru gan tas interesē? Uz “Vienotības” reitingu šī “Citadeles” privatizācijas lieta atstāja nulles iespaidu.

Šobrīd situācija ir nedaudz cita. Ne tāpēc, ka sabiedriskie mediji piespēlē vienam vai otram politiskajam spēkam. Tāpēc, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir būtiski mainījusies sabiedriskās domas attieksme pret Krieviju un krievisko. Nacionālās drošības koncepcija vairs netiek uztverta kā birokrātisks papīrītis, kuram vienkārši jābūt, bet kuru neviens neuztver nopietni. Apmēram kā drošības instrukciju darbavietā. Katram ir jāparakstās, ka to ievēros, bet lasījis neviens nav.

“Cūku” skandāls parādīja, ka lsm.lv vadība darbojas vēl vecajās paradigmās, kur “cūkas ir tikai cūkas” (patiesībā mīļi dzīvnieciņi), Putins ir politiķis, Krievija ir tāda pati valsts kā jebkura cita un tas pats attiecas uz krievu valodu.

Attieksme pret šīm lietām kopš 2022. gada 24. februāra ir principiāli mainījusies. Tieši šo principiālo maiņu acīmredzot nav sapratusi nedz lsm.lv vadība, nedz sabiedriskos medijus uzraugošā SEPLP.

Jāņem vērā, ka Upleja-Jegermane nav no “opozīcijas” mediju nometnes. Viņa ir strādājusi žurnālā “Ir”, kas vienmēr bijis “Vienotības” & Co rupors; viņa savulaik ir bijusi LŽA vadībā. Atļaušos citēt kolēģi Agnesi Margeviču: “Latvijas mediju un to uzraudzības vidē ir ārkārtīgi spēcīgi cilšu un klanu principi. Tie ir akli pret savējiem un nežēlīgi pret atkritējiem un mutes palaidējiem. Lai runātu, ir vajadzīga drosme, profesionālie principi, bet vēl svarīgāk - liela profesionālā autoritāte. Sanitai Uplejai-Jegermanei tā ir.”

SEPLP locekļa atstādināšana ir iespējama tikai ar Saeimas akceptu. Tāpat kā jauna iecelšana. Tas nozīmē, ka jautājums tiks skatīts Saeimā un tur politiskie spēki varēs paust savu attieksmi pret notiekošo. Cits jautājums, vai šiem “neapmierinātības izpaudumiem” būs kāds taustāms rezultāts?

Gan SEPLP, gan sabiedrisko mediju vadība ir neapstrīdami lojāla šobrīd Latvijā valdošajai politiskajai šķirai. Līdz ar to pēdējā nedarīs nekādas asas kustības attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem un to uzraugiem. Pareizāk sakot, darīs tieši pretējo. Centīsies pēc iespējas ātrāk pilnībā pabeigt sabiedrisko mediju pārņemšanu (ja pieņemam, ka tas vēl nav līdz galam izdarīts). Šāda mediju pārņemšana ļautu izvairīties no nepatīkamiem reitingu kritumiem un pārsteigumiem vēlēšanās. Toties ļautu nodrošināt mūžīgu varu ar netraucētu pieeju bēdīgi slavenajai “silei”.

Tas liek skeptiski raudzīties uz Uplejas-Jegermanes atkāpšanās rezultātiem. Formāli, visticamāk, nekas nemainīsies, tomēr pastāv zināmas cerības, ka lsm.lv saturiskā politika varētu arī pamainīties. Šīs cerības saistās ar to, ka arī šoreiz, tāpat kā “cūku” skandālā, ir iesaistījies Valsts prezidents. Rinkēvičs Latvijas ietekmīgākajā sociālajā vietnē tviterī ar vieglu ironiju ierakstīja: “Neizmantošu iespēju paklusēt. Paldies Sanitai Uplejai-Jegermanei par darbu SEPLP, uzdotie jautājumi un identificētās problēmas prasa atklātu diskusiju, nevis mulsu atrunāšanos. Nebūs viegli atrast labu aizstājēju.”

Bumba ir SEPLP un tās politiskās aizmugures pusē. Vai tā būs gatava prezidenta piesauktajai “atklātai diskusijai” vai arī turpinās ierasto “mulso atrunāšanos”. To redzēsim pavisam drīz un, izejot no tā, izdarīsim attiecīgus secinājumus.

Novērtē šo rakstu:

31
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...