Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

„Austošā saule”
15.11.2023.
Komentāri (71)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji viedokļi par atlaišanu kā Šlesera partijas kampaņu un draudu valsts drošībai.

Mēs uzskatām, ka parakstu vākšanas un referendumi pieder to dalībniekiem, ne tiem, kas to rosina. Šlesera motivācija noteikti nav balstīta latviešu interesēs, bet iemesli atlaist 14. Saeimu pilsoņiem var būt atšķirīgi. Ja notiek referendums un Saeima tiek atlaista, tad pilsoņu griba ir jāciena!

Demokrātiskā ceļā sodīt esošo valdību par tās cinismu, nododot vēlētāju doto uzticības kredītu ārējā kara un iekšējās krīzes apstākļos, ir morāli pareiza motivācija. Iekšējās un ārējās drošības nožēlojamais stāvoklis ģeopolitiskas krīzes apstākļos, atkāpšanās latviešu valodas stiprināšanas politikā, bezcerīgā ekonomiskā stagnācija, kreisi ideoloģiskie eksperimenti kā prioritāte… Iemeslu šīs valdības patriekšanai ir pietiekami!

Pretargumenti par iespējamo Latvijas destabilizāciju ar ārkārtas Saeimas vēlēšanu norisi izklausās pēc “Jaunās Vienotības” un tās satelītpartiju atzīšanās valsts novājināšanā divdesmit gadu garumā. Ja Satversmē paredzēta demokrātiska procedūra apdraud valsti, tad tas ir vēl viens iemesls “Jaunajai Vienotībai” uzņemties atbildību par savas valdīšanas sekām. Tāpat kā Covid-19 laikā, tā arī tagad tādi opozicionāri kā Šlesers tikai izmanto esošo krīzi, bet tas nenozīmē, ka krīzes nav vai nav problēmas ar valdošajiem spēkiem.

Tomēr šobrīd opozīcija dalās partijās, kas būtu gatavas nomainīt “Jaunās Vienotības” varu, bet ir prokrieviskas, un tajās, kuras mērķis ir vien atgriezties atpakaļ “Jaunās Vienotības” koalīcijā, lai “viss būtu kā agrāk”, un nerada tai īstu izaicinājumu, jo baidās pašas uzņemties atbildību par valsts likteni. Īstā problēma nav tik daudz ar Saeimas atlaišanu, bet par to, kas notiks pēc tam.

Redzot, ka politiskās izvēles potenciālājās ārkārtas vēlēšanās ir starp promaskaviskām un “Jaunās Vienotības” satelītpartijām, mēs aicinām: pievienoties “Austošajai Saulei” bezpartejiskus nacionālkonservatīvus aktīvistus un domātājus, kā arī un patriotiskus dažādu jomu ekspertus, lai izstrādātu patiesi opozicionāras politikas piedāvājumu pastāvošajai viltus izvēlei starp prokrievisku un kreisi liberālu politiku.

Tuvojas mūsu valsts 105. gadadiena. Arī tolaik latviešu nacionālisti bija vien saujiņa, kas stāvēja starp destruktīvām rietumu un austrumu ietekmēm, kas draudēja sagraut mūsu tautu. Arī šoreiz mums varbūt nav līdzvērtīgu varas resursu, bet mūsu nodomi ir tīri un apņēmība stipra!

Saules mūžu Latvijai!

Novērtē šo rakstu:

42
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi