Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai sācies karš ar „oligarhismu”?

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm.
11.06.2011.
Komentāri (29)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no argumentiem lēmumam par Saeimas atlaišanu Valda Zatlera runā bija “demokrātijas privatizācija”. Daudzi to saista ar ekonomiskās un politiskās varas saaugšanas tendenci, kas Latvijā sākās jau pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka vārdā pagaidām nosaukti tikai trīs oligarhi. Bet vai tiešām Latvijā viņu ir tik maz? Un vai uz Latvijas politiku neizdara spiedienu netieši arī daudz turīgāki un varenāki cilvēki no ārvalstīm. Vai vispār ir valstis bez „oligarhisma”?

Protams, to var saukt arī citādi – par lobismu. Bet vai tas daudz maina būtību? Mūziku pasūta tie, kuri par to maksā. Daudzi sabiedrībā mēdz ciniski atzīt, ka nauda ir mūsdienu cilvēka vienīgais dievs. Var jau simboliski rīkot oligarhu bēres un cīnīties ar oligarhu katram pašam sevī. Tomēr šai parādībai var meklēt arī dziļākus cēloņus. Viens no tādiem – brīvā tirgus kapitālisma un demokrātijas pretruna. Iespējams, tā nav neatrisināma. Taču patlaban tās risināšanā Latvija ir nonākusi strupceļā.

Vai Valsts prezidenta lēmums uzsākt Saeimas atlaišanas procedūru bija pamatots? Skaidrs, ka to varēja motivēt labāk. Ne jau tikai kā konfliktu starp likumdevēju un tiesu varu. Tā nu ir sanācis, ka iegansts – atļaujas izdošana viena deputāta dzīves vietu pārmeklēšanai – ir visvājākais arguments prokuratūras iesniegto dokumentu pretrunīguma dēļ. Pie Saeimas atlaišanas pamatojuma drīzāk vajadzētu pieskaitīt nulles deklarācijas likuma nepieņemšanu. Iestrēdzis likumprojekts par kriminālatbildību fiziskām personām par smagiem politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Desmitā Saeima nav izrādījusi interesi arī par izmaiņām vēlēšanu sistēmā, par ko sabiedrībā daudz diskutēts.

Izvērtējot notiekošo Latvijā, nevar norobežoties no likumsakarībām, kas vērojamas citur pasaulē, piemēram, saasinās pretruna starp diviem varas principiem – starp kapitālismu (brīvo tirgu) un demokrātiju. Demokrātija paredz absolūtu politisko tiesību vienlīdzību (viens cilvēks – viena balss), turpretī kapitālisms nozīmē to, ka ekonomiski spēcīgākais izstumj vājāko – pierāda L. Turovs. [Thurow, 1996, 31] Viņš uzskata, ka princips “izdzīvo stiprākais” un nevienlīdzīga pirktspēja veido ekonomiskās efektivitātes būtību kapitālismā. Ļaudis un firmas tiecas pēc efektivitātes, lai kļūtu bagātākas. Pateicoties brīvajam tirgum, bagātākie kļūst vēl bagātāki, bet ekonomiski vājākie zaudē.

Demokrātija ar valsts (kā sabiedrības vadības galvenā mehānisma) palīdzību savukārt tiecas pēc vienlīdzīgām iespējām, piemēram, piedāvājot visiem vienādu sākuma izglītību, ar nodokļu palīdzību pārdalot ienākumus. Taču, ņemot vērā mūsdienu kapitāla pārvietošanās ātrumu un apjomu, valsts vara zaudē starptautiskajam kapitālam. Tās nozīme samazinās – uzskata sociologs Z. Baumans. [Бауман, 2002, 132]

Vai valsts varas vājināšanās (pazaudēšanas, nozagšanas) būtība plašākā nozīmē nav pilnīgs kontroles zudums no tautas puses pār ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem (atteikšanās no savas naudas, robežām, vairāku pilsonību atzīšana vienam indivīdam u. c.)?

Šaurākā nozīmē valsts nozagšana notiek kādu vietējo ekonomisko grupējumu labā, kas cenšas valsts kontroles un sadales funkcijas izmantot pārsvarā savās interesēs. Vissliktākajā gadījumā vara var nonākt kriminālu grupējumu rokās, kā tas šur tur ir noticis Latīņamerikā. Taču tas viss nebūtu iespējams, ja tauta – mūsdienu demokrātijas iespēju apstākļos – būtu vienota gan rīcībā, gan idejiski.

Nacionālas valsts institūcijas un starptautiskā kapitāla pretrunas atspoguļojas arī konkrētās ideoloģijās. Ir politiskie spēki, kas iestājas par valsts nozīmes saglabāšanu: tas tādā vai citādā veidā sastopams sociāldemokrātu, nacionāli konservatīvu partiju un daļēji kristīgo demokrātu ideoloģijās. Citi politiskie spēki ir par tādu brīvā tirgus veidošanu, ko nekas neiegrožotu (mūsdienās – labi pazīstamā neoliberālisma ekonomiskā ideoloģija).

Latvijā un citviet pasaulē papildus šai pretrunai iezīmējas arī cīņa starp vietējā kapitāla un ārvalstu kapitāla (ārzemju banku, investoru) interesēm. Vietējā kapitāla intereses it kā tiecas aizstāvēt tā dēvētās oligarhu partijas (jāsaka – ne visai sekmīgi).  Starptautiskā, ārzemju un importējošā kapitāla intereses – vairāk vai mazāk – aizsargājušas gandrīz visas līdzšinējās Latvijas valdības (piemēram, patlaban starptautiskais aizņēmums pamatā vērsts uz banku sistēmas stabilizēšanu, nevis uzņēmējdarbības attīstīšanu).

Vai šādā kontekstā oligarhisms jāsaprot kā vispārēja parādība?

Jā un nē. Rietumos tomēr striktāk nodalītas varas zaru kompetences un naudas vara ir mazāk jūtama vai maskētāka. Miljonāri retāk tieši iejaucas politikā un retāk startē vēlēšanās. Turklāt kopējais tiesiskās kārtības un likumu spēks ir daudz lielāks. Gandrīz neiespējami ir cilvēkam ar apšaubāmu reputāciju ilgstoši saglabāt sabiedrības, mediju un vēlētāju atbalstu. Grūti iedomāties, ka pēc Jūrmalgeitas sarunām līdzīga gadījuma kāds no tajās iesaistītajiem politiķiem varētu atgūt vēlētāju uzticību kādā vecās demokrātijas valstī.

Atslēga demokrātijas reālai iedzīvināšanai politikas procesos tātad ir morālā atbildība, turklāt ne tikai vārdos. Taču nebūs līdzēts tikai ar kādu morāles kodeksa pieņemšanu (kuru varēs piekārt uz nagliņas un aizmirst). Pārmaiņām jāskar plašāk visa publiskā telpa, tostarp mediji.

Daži žurnālisti runā par “jaunu derību” jeb simbolisku vienošanos starp tautu un eliti, starp varas atzariem, starp morāli un politiku. Jāpanāk izpildvaras nošķiršana no likumdevējas varas (piemēram, ja deputāts kļūst par ministru, tad zaudē deputāta pilnvaras uz visu sasaukuma laiku u. tml.). Ir jānāk izmaiņām vēlēšanu sistēmā (mažoritārā, jauktā) tā, lai vēlētāji iegūtu kontroli pār deputātiem arī Saeimas vēlēšanu starplaikā. Tad nebūtu kā tagad, kad daļas deputātu vainas dēļ jāatlaiž visa Saeima.

Vai esam gatavi šādai fundamentālai atjaunotnei, politiskās sistēmas restartēšanai?

Valda Zatlera rīcība mums paver šādu iespēju. Taču ar nosacījumu, ka inteliģence ne tikai rakstīs atbalsta vēstules, bet arī piedalīsies aktīvā sabiedrības pārveidē. Līdzīgi, kā tas bija Trešajā atmodā. Uz laiku ir jāatliek iesāktā grāmata, glezna vai projekts un jāiesaistās politikā.

Kā?

Vispirms jau apzinot un izdiskutējot katras jomas ietvaros tos absolūti neatliekamos 5–10 soļus, kas varētu šo nozari izvilkt no stagnācijas. Par to jāvienojas profesionāļu vidē.

Ir jāvienojas arī par tām vērtībām, kuras konsekventi centīsimies īstenot – visi. Ir jāatsakās no ērtās klišejas par to, ka viss ir relatīvs (tā tas nav pat Einšteina “relativitātes teorijā”). Protams, ka monopola uz absolūto patiesību nav nevienam, tomēr tas nenozīmē, ka patiesības nav vispār, ka mēs nevarētu tuvoties tās izpratnei. Varam vismaz vienoties par principiem: reāls taisnīgums darbos, nevis vārdos, meli jebkurā formā ir nepieņemami, tradicionālās ģimenes vērtība ir neapstrīdama, tāpat kā cilvēka cieņa, godīgums, līdzcietība, kā arī cieņa pret Latvijas kultūru, vēsturi un latviešu tautu un valodu.

Visbeidzot ir jāmeklē savs trešais ceļš – starp gļēvu padošanos globalizācijas negatīvajām sekām un aprobežotu antiglobālismu, starp kašķīgu, sektantisku nacionālismu un lētu kosmopolītismu, starp galējo liberālismu un tikai pagātnē sakņotu konservatīvismu, starp kolektīvismu, kas mantots no PSRS laikiem, un galēju individuālismu, ko cenšamies piesavināties no Rietumiem, starp stindzinošo plānveida ekonomiku un nekontrolējamu brīvo tirgu ar tajā ieprogrammētajām krīzēm, starp valsts diktātu, no vienas puses, un atomizētu egoistu patērētājsabiedrību, no otras puses. Atrodot pareizo vidus ceļu. Nemētājoties no viena grāvja otrā – kā tas diemžēl noticis visus 20 iepriekšējos gadus. Šajā ceļā mums diez vai līdzēs Igaunijas atdarināšana vai nekritiska citu valstu pieredzes pārņemšana. Jāatceras, ka ne vienmēr pareizais ir tikai un vienīgi vidusceļš. Ir situācijas, kur jāizvēlas kategoriska nostāja. Piemēram, aizsargājot jau nosauktās pamatvērtības.

Ir skaidri jāapzinās, ka oligarhisma pamatā ir aplami veiktā pri(h)vatizācija, kuru pamatoja, atsaucoties uz Rietumu liberālisma principiem. Taču faktiski notika valsts mantas izdāļāšana savējiem par sviestmaizi. Vai tas nedraud mums atkal saistībā ar nodomiem privatizēt palikušos valsts uzņēmumus?

Valsts mērogā lielā mērā daudz kas ir atkarīgs no Valda Zatlera izvēles:

1) vai nu pievienoties esošajiem politiskajiem spēkiem (vienalga, kurā partijā), kas diemžēl šos 11 mēnešos tā arī nav spējuši izdarīt būtiskāko, ko sabiedrība no tiem gaidīja,

2) vai veidot JAUNU visas TAUTAS KUSTĪBU Latvijas atjaunotnei.

Pēdējā gadījumā būtiskākais ir nevis atbalstam piesaistītās naudas daudzums (neatkārtot Einara Repšes kļūdu – prasīt miljonu no tautas!), bet gan iesaistītās personības, profesionāļu atbalsts un skaidra ideoloģiskā platforma.

Konkrētais interneta vietnes atjaunotne.lv pienesums šīs vasaras karsto debašu jomā ir veidot un uzturēt dialogu, dot iespēju domāt un izteikties. Katrs, kurš vēlas diskutēt par procesiem sabiedrībā konstruktīvi, profesionāli un bez negatīvām emocijām, ir aicināts sūtīt šim portālam rakstus, komentēt tos, kopīgi meklējot risinājumus ikvienā jomā visas Latvijas atjaunotnes labā.

Ne vienmēr un visur ir jārada viss pilnībā no jauna. Divritenis nav otrreiz jāizgudro. Morāles jomā ir jāatjauno vērtības, kas allaž ir bijušas Latvijas un Eiropas kultūras mantojumā. Tās tikai jāaktualizē un jāiedzīvina atbilstoši jaunajiem izaicinājumiem, kurus mums izvirza pašreizējais laiks un situācija.

1. Thurow, L., C. The Future of Capitalism. How Today’s Economic Forces Shape Tomorrow’ s World. – London: Nicholas Brealey Publishing, 1996.

2. Бауман, З. Индивидуализированное общество. – Москва: Логос, 2002.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...