Vai RD Satiksmes departamenta priekšnieka klātbūtnē satiksmes noteikumi pārstāj darboties?
Pietiek lasītājs28.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai Rīgas domes Satiksmes departamenta priekšnieka pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina klātbūtnē ceļu satiksmes noteikumi pārstāj darboties? Lai gan tieši viņa vadītā iestāde, kas Rīgas ielās izvieto ceļazīmes, izskatās, ka pati amatpersona uzskata - tās neattiecas ne tikai uz viņu pašu, bet arī uz draugiem, paziņām un sarunu biedriem.
Šodien pusvienos dienā Rīgā, bēdīgi slavenās „izremontētās” Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielu stūrī bija vērojams, kā Rīgas pašvaldības galvenais satiksmes organizētājs Emīls Jakrins acīmredzami uzskata – viņš ir pietiekami svarīga amatpersona, lai pat ar viņa klātbūtni pietiktu ceļu satiksmes noteikumu un ceļazīmju ignorēšanai.
Lai gan šajā vietā jebkurai redzīgai personai ir viegli pamanāma ceļazīme „apstāties aizliegts”, Jakrins, kuram bija ievajadzējies parunāties ar kādu kungu, izlikās nemanām, ka kungs savu BMW markas automašīnu ar valsts reģistrācijas numuru IB-1 uz sarunas laiku novieto vietā, kur apstāšanās ir aizliegta.
Saruna ilga labu brīdi, un visu šo laiku no Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja uzvedības skaidri bija saprotams – tādus sīkumus kā ceļazīmes viņš neuzskata par saistošiem, vismaz ne tad, ja runa ir par svarīgām pārrunām ar viņa līdzdalību.
Red.piez. Emīls Jakrins pagaidām nav vēlējies sniegt savu skaidrojumu saistībā ar šo Pietiek lasītāja fiksēto gadījumu. Uz telefonzvaniem viņš neatbildēja, bet pēc īsziņas saņemšanas izslēdza mobilo telefonu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
