Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis. Runājot līdzībās, pēc 13 gadiem ir visai reāls scenārijs, ka Putina solītais var piepildīties…

Rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas solās būt jau kārtējo reizi interesantas. Gluži tāpat kā visas iepriekšējās! Bet galvenais interesantums arvien ir tas pats: vai saskaņveidīgie tiks varas koalīcijā?

Kaut gan varas viņiem tāpat ir gana. Galvaspilsēta tiek pilnībā kontrolēta jau gadiem ilgi, un Misters 20% ar sava izcilā šeftmaņa talantu, gadiem ritot, ir spējis ne tikai piebāzt savas un savējo kabatas, bet arī padalīties ar citiem. Nedaudz, bet tomēr – padalīties. Un padalīšanās tika balstīta jau atkal savtīgās interesēs, jo citādāk ātro kredītu noziedzīgais augļošanas bizness nav izskaidrojams. Cik un kuri no saskaņveidīgajiem ir Kremļa ietekmes aģenti, var tikai nojaust pēc viņu (ne)publiskajām darbībām.

Tāpat ir ar pie varas ilgstoši esošajām koalīcijas partijām. Ņemot vērā Latvijas mērogu, katrā no tām būtu nepieciešamas vismaz trīs personas – Kremļa ietekmes aģenti, kurām ir nozīmīga loma partiju lēmumu pieņemšanā. Faktiski šie saskaņveidīgo un varas partiju atsevišķie indivīdi, kuri nosaka partijās notiekošo, var tikt uzskatīti par SAVĒJIEM Rīgas (Latvijas) mērogā. Cik un kuri, – var tikai katrs pats nojaust...

Kas tad ir Kremļa SAVĒJIE?

Atbilde ļoti vienkārša – labi organizēts un strukturēts, korumpētu, savstarpēji lojālu cilvēku kopums, kuriem pieder vara un kuri var ietekmēt jebkurus procesus sabiedrībā atklātā vai slēptā veidā.

Kopš Krievijā pie varas nonāca Putins, valsts pārvaldīšana tika mērķtiecīgi pilnveidota, par pamatu ņemot vienu no senākajiem un vienkāršākajiem iedalījumiem: SAVĒJIE un CITI. Bet jau kopš 2004.gada ir pamatots uzskatīt, ka Krieviju pārvalda Kremļa SAVĒJIE. Jāpiebilst, ka par vienu no SAVĒJIEM indivīds var kļūt tikai tad, ja atbilst zemāk uzskaitītajiem kritērijiem, kas sarindoti svarīguma secībā:

absolūta lojalitāte SAVĒJIEM;

radniecība ar SAVĒJIEM;

augsts amats spēka vai varas struktūrās;

persona nepieciešama SAVĒJIEM noteiktu mērķu sasniegšanai.

SAVĒJO lojalitāte tiek garantēta ar specdienestu klasisko metodi, materiāli stimulējot vai nodrošinot cita veida priekšrocības.

SAVĒJIE vienmēr tiek pretnostatīti CITIEM. Par personu tiek rūpīgi vākti kompromitējoši materiāli, bet – nelojalitātes vai nodevības gadījumā – kā galējais risinājums ir cilvēka fiziska iznīcināšana, kas arī periodiski tiek darīts. Pie tam fiziskā iznīcināšana var būt skaļa un publiska, lai kalpotu kā bieds pārējiem.

Kremļa SAVĒJOS interesē tikai divas lietas, kas globālā mērogā nav mainījušās:

kā maksimāli droši atmazgāt sazagtos finanšu līdzekļus, tos izvietojot ārpus Krievijas;

kā iegūt globālu ģeopolitisku ietekmi un tiešu ietekmi vismaz postpadomju teritorijās.

Ar ko gan šis gads ir tik īpašs Kremļa SAVĒJIEM, un kāda loma ir atvēlēta Latvijai?

Atbilde ir pavisam vienkārša: Kremļa SAVĒJO abu galveno interešu realizācijā Latvija ir bijusi „nelojāla”.

Kā tieši?

Pirmkārt, nauda!

Viena no Kremļa SAVĒJO galvenajām interesēm ir bijusi Latviju izmantot kā posmu, veļasmašīnu sazagto finanšu līdzekļu legalizēšanā. Par nelaimi ērto veļasmašīnu nācās likvidēt... Lai gan gadiem ilgi Latvijas SAVĒJIE pamanījās Rietumus maldināt ar visādiem solījumiem un darbību imitācijām, bodīti tomēr nācās aizklapēt!

Turklāt pēdējās Rietumu sankcijas beidzot sāk strādāt, tās sāk arvien nopietnāk žņaugt Kremļa SAVĒJOS. Par apliecinājumu tam kalpo gan rokādes Krievijas lielāko uzņēmumu vadībā, gan Abramoviča problēmas ar uzturēšanās atļaujām Šveicē un Lielbritānijā.

Tāpat ir ziņas, ka Kremļa SAVĒJIE deleģējuši Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu braucienam uz ASV, lai mēģinātu vienoties par Kremlim pastarpināti piederošo aktīvu atsaldēšanu vai vismaz par jaunu sankciju neuzlikšanu. Runa ir par aptuveni 1 triljonu USD privātu aktīvu Amerikā un aptuveni 500 miljardiem USD Lielbritānijā [1].

Otrkārt, ģeopolitika!

Ja pēc Kremļa izvērstās operācijas Gruzijā kāds Rietumos vēl šaubījās, tad pēc kara Ukrainā ilūzijas izplēnējušas. Baltijā arvien redzamāki kļūst NATO sabiedroto muskuļi. Faktiski NATO stratēģiskās un operatīvās plānošanas spējas ir spiestas atgriezties Aukstā kara kategorijās, paņemot tā laika labākos risinājumus un piemērojot tās šodienas realitātei.

Kremļa SAVĒJIE ilgstoši ir centušies un joprojām cer piespiest Rietumus slēgt jaunu Jaltas vienošanos, jo, redz: “Krievija bija nospiesta uz ceļiem, taču tagad tā nu ir piecēlusies. Noslēdziet ar mums otro Jaltu, atdodiet mūsu pakļautībā puspasauli vai vismaz visu postpadomju telpu!”[1]

Taču pastāv viena liela un fundamentāla pretruna: Kremļa prasības pēc jaunas Jaltas, pēc ģeopolitiskās lielummānijas, pēc šantāžas ar atomkaru ir pilnīgā pretrunā ar Kremļa pamatinteresi – sazagto finanšu līdzekļu legalizēšanu tajos pašos Rietumos.

Un te nu mēs nonākam līdz mazajai un nesvarīgajai Latvijai, – kā to jau gadiem publiski cenšas iestāstīt visdažādākie politikas eksperti un politiķi, kurus nekā savādāk kā par Kremļa ietekmes aģentiem nemaz nevar nosaukt!

Patlaban Kremļa SAVĒJIEM būtiski ir pareizi ietekmēt 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Kremļa SAVĒJIEM pastarpināti pieder lauvas tiesa Latvijas biznesā un plašsaziņas līdzekļos. Tas savukārt viņiem nodrošina lielu ietekmi uz sev vēlamu rezultātu sasniegšanu. Tādējādi, ja šogad nekāda zemestrīce Latvijas politiskajā vidē nenotiks, rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās var prognozēt vienu no šādiem scenārijiem:

varas koalīcija nemainās vai tai pievienojas kāda no jaunizveidotām partijām (softcore).

nepilna esošā varas koalīcija plus Saskaņa (hardcore).

Nobeigumā, lai rastu atbildi uz virsraksta jautājumu, ir jāsaprot, kuru no diviem scenārijiem izvēlēsies Kremļa SAVĒJIE. Jeb pārfrāzējot, kas viņiem var radīt lielākās problēmas?

Manā ieskatā, pēdējo divu gadu laikā lielākās problēmas saistītas ar Latvijas Kremļa ietekmes aģentu nespēju izpildīt tiem dotos uzdevumus. Tātad, prasītos pēc hardcore. Taču otrs scenārijs saistīts ar pašu ietekmes aģentu tīkla stiprināšanu. Šajā gadījumā der abi scenāriji, – tikai jāprot situācijas izmantot savā labā. Un par to nu gan varam būt pilnīgi droši! Kremlis arvien ir pratis izmantot un arī ir izmantojis ikvienu radušos situāciju savu interešu stiprināšanai. Dezinformēšanas, maldināšanas, puspatiesību un atklātu melu sintezēšana krieviski runājošo publiskajā telpā darbojas! Diemžēl arī Latvijā darbojas...

Un vēl par Kremļa SAVĒJIEM: neticiet acīmredzamajam, jo “ne viss ir tā, kā izskatās”! Tāpat kā Krimā: kaujasspējīgākie bija zaļie cilvēciņi, ne Krievijas Bruņoto spēku karavīri.

[1] Андрей Пионтковский: две основные задачи путинской Дзюдохерии вступили в непримиримое противоречие

*Autoram ir maģistra grāds Nacionālajās drošības lietās, ar specializāciju: Krievija, Eiropa un Centrālāzijas valstis (2004, ASV), kā arī 20 gadu pieredze militāri politiskajā sfērā. Autors ir bijis starp tiem nedaudzajiem, kurš 2008. gadā pēc Gruzijas notikumiem publiski savu Rietumu kolēģu vidē centās viņus pārliecināt, ka nākamais testa poligons būs Ukraina, Latvija, Moldova.

Novērtē šo rakstu:

67
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...