Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku gadu desmitu garumā mežsaimniecības uzņēmumi ir izmantojuši stratēģiju, kuras centrā bijusi mežu īpašumu un cirsmu iegāde par zemām cenām, neņemot vērā morālās normas vai godprātīgas uzņēmējdarbības principus.

Šāda pieeja diemžēl ir radījusi pašreizējo situāciju, ka privātie meža īpašnieki cenšas atrast nevis uzņēmumu, uz kura darbību var paļauties, bet gan tādu, kura darbība varētu būt mazāk riskanta. Tāpēc ilgtermiņa sadarbības iespējas ar vienu komersantu, kas ietvertu arī mežu apsaimniekošanu, tiek izsvērtas ļoti reti.

Nedrošību raisa arī tas, ka teorētiski daudzi mežsaimniecības uzņēmumi piedāvā apsaimniekošanas iespējas, taču praksē reti kurš pilnvērtīgi attīsta šo pakalpojumu. Tas ne tikai nenes ātru peļņu uzņēmumam, bet arī prasa veidot ilgstošas, savstarpēji uzticamas un godīgas attiecības, kas šajā nozarē reti kuram uzņēmumam ir prioritārs uzņēmējdarbības virziens.

Vēlēšanās nodrošināt ilgtspējīgu mežsaimniecību pastāv, tomēr šķēršļus rada nepietiekamas zināšanas un uzticības trūkums nozares profesionāļiem

Daļu atbildības esošajā situācijā būtu jāuzņemas arī valsts pārvaldei, jo sistēma pašlaik ir necaurskatāma un nav arī indikāciju par ambīcijām kaut ko mainīt. Proti, privātpersonām nav nekādu instrumentu, kā pārliecināties par reālajām tirgus cenām. Savukārt, piemēram, Igaunijā un Zviedrijā nozare ir sakārtota, un ikvienam ir pieejami dati dažādos griezumos – par veiktajiem darījumiem reģionos, pēc koksnes kvalitātes u. tml.

Arī ilgtspējīgas mežsaimniecības izglītošanas funkcija no valsts puses ir atstāta pašplūsmā. Daudzi nozares uzņēmumi gan reklamē savus pakalpojumus, piemēram, ilgtspējīgu mežizstrādi un mežu apsaimniekošanu, taču reti kurš privātā meža īpašnieks izprot šos jēdzienus. Un nevar pārmest, jo viņiem trūkst kvalitatīvas, viegli pieejamas, saprotamas un uzticamas informācijas – valsts izstrādātu vadlīniju, kas skaidrotu apsaimniekošanas pakalpojumus soli pa solim, norādot, ko darīt un kā pārbaudīt, vai pakalpojums tiek veikts pilnvērtīgi.

Ir vairāki būtiski aspekti, kas izšķiroši ietekmē ilgtspējīgas mežsaimniecības perspektīvas privātam meža īpašniekam.

Kāpēc tomēr būtu vēlams stādīt jaunas kokaudzes, nevis ļaut mežiem pašatjaunoties? Mērķi var būt dažādi, piemēram, ekonomiskais ražīgums vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Ja tiek stādītas jaunaudzes, kā pareizi izvēlēties koku sugu, kā veicināt stādu augtspēju un kādi regulāri kopšanas pasākumi būtu obligāti jāveic?

Vai un kāpēc būtu jāveic arī esošā meža kopšana, un ko tā ietver?

Kāpēc mežu apsaimniekošanu uzticēt profesionāļiem, ja tās ir papildu izmaksas? Nereti īpašnieki nav informēti, ka, nodrošinot pareizu, gudru un ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi, meža īpašnieks potenciāli var gūt peļņu pat vairākas reizes sava mūža laikā.

Attiecīgi, skatoties no mežu īpašnieku perspektīvas, eksistē plašs neskaidro jautājumu klāsts. Taču pašreizējā brīdī nozarei trūkst apņēmības skaidrot kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu (ar dažiem nelielu mežsaimniecības uzņēmumu izņēmumiem). Iespējams, tādēļ, ka sabiedrības izglītošana varētu prasīt esošās komercstratēģijas pārskatīšanu.

Tomēr ilgtspējīgi un, kas vēl svarīgāk, inteliģenti risinājumi jau pašlaik kalpo par katras nozares izaugsmes pamatu. Tādējādi agrāk vai vēlāk mežsaimniecības nozarei būs jāattīsta šie pakalpojumi, un tas būs jādara ne tikai teorētiski, bet arī praksē.

Vai meža apsaimniekošanas izmaksas patiešām ir tik lielas?

Cik tālu sniedzas finansiālā diapazona robežas? Īstenībā tas var būt ļoti dažādi, jo to ietekmē gan individuālās finansiālās iespējas un vērtības, gan īpašnieku tuvāki un tālāki mērķi. Ironiski – lai gan šķistu loģiski, ka ilgtermiņā vairāk būtu jādomā jaunākajām paaudzēm, dati tomēr rāda, ka tas demogrāfiskais segments, kuram piemīt lielākais finanšu uzkrājums, ir pensionāri.

Šādu statistiku skatot no nozares perspektīvas, jāatzīst, ka varbūt šis ir brīdis, kad vecāka gadagājuma cilvēki var demonstrēt pozitīvu rīcības modeli jaunākajām paaudzēm. Un atkal rodas aktuāls jautājums – kā efektīvi izglītot šo demogrāfisko segmentu, ņemot vērā, ka interneta resursu izmantošana šajā vecuma grupā nav tik izteikta.

Kā veicināt izpratni par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmīgumu?

Šādā kontekstā un ņemot vērā nozares kopējo novērtējumu, manuprāt, valsts pārvaldei būtu jābūt tai, kas nozares līmenī veicina sabiedrības izglītošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mežsaimniecību. Jo pašlaik, iespējams, tikai oficiālai valsts iestādes sniegtai informācijai privātie meža īpašnieki būtu gatavi uzticēties.

Tādējādi, veicinot izpratni par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmīgumu, svarīgi būtu veidot un īstenot mērķtiecīgas izglītības un informācijas kampaņas, kas ļautu privāto mežu īpašniekiem izprast mežu ekosistēmu un pienesumu, ko sniedz kvalitatīva mežu apsaimniekošana.

Vērts atzīmēt, ka, vairojot ikviena privātā meža īpašnieka zināšanas, mēs vairojam viņa potenciālo labklājības līmeni nākotnē. Nemaz nerunājot par to, ka mēs visi gribam, lai Latvija saglabātu savu statusu kā viena no Eiropas zaļākajām valstīm, turklāt ne tikai apjoma, bet arī augstvērtīgas koksnes kvalitātes ziņā.

Novērtē šo rakstu:

18
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...