Vai praids Pavļutam izkrāsoja un daudzveidoja priekšvēlēšanu kampaņu?
LGBT pārstāvis22.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms kāda laika es kā LGBT kopienas pārstāvis vērsos pie veselības ministra, kā arī citās institūcijās ar īsu izklāstu par patieso situāciju mūsu valstī saistībā ar LGBT pārstāvju tiesībām. Taču citas iniciatīvas, izņemot ministra gozēšanos un fotomirkļus ar praida karogu diemžēl neesam manījuši. Ministram tolaik atklāti rakstīju par to, kā cilvēki kā es joprojām saskaras ar stereotipiem, aizspriedumiem un apvainojumiem tikai tāpēc, ka esam citādāki, nekā tas “pieņemts”.
Stereotipi un aizspriedumi ir gan aptiekās, gan poliklīnikās un slimnīcās. Un, ja vēl viendzimuma pāris vēlas tikt pie bērna vai arī ved mazuli pie ārsta. Kā apmeklēt savu mīļoto cilvēku reanimācijā, ja patiesībā kā pāris juridiski neesi nekas? Un mēs kaut ko gadiem marinējam par civilo savienību. LGBTQ organizācijas ILGA-Europe šogad publicētais novērtējums "Rainbow Europe" (Varavīksnes Eiropa) diezgan precīzi atspoguļo Latvijas attieksmi - no 49 Eiropas valstīm LGBTQ tiesību aizsardzības jomā Latvija ieņemot 36.vietu, kas nav gluži pēdējā vieta, bet nav arī tuvu pat vidējai.
Paldies gan jāsaka mūsu Iekšlietu ministrijai, kas pagājušā gadā aktualizēja cīņu ar naida runu un naida noziegumiem. Krimināllikums 2021.gadā tika papildināts, nosakot sociālo naidu, tostarp diskrimināciju pret LGBTQ, kā vainu pastiprinošu apstākli. Taču arī Veselības ministrijai ir pēdējais laiks kļūt aktīvākai praktiski, ne tikai vārdos.
Jau iepriekš vērsos pie Veselības ministrijas ar lūgumu izvērtēt attieksmi ministrijas pakļautības iestādēs pret mums, LGBT cilvēkiem - pret pacientiem ārsta kabinetā un pie aptiekas letes. Īpašs aicinājums mūsu veselības ministram un attiecīgajiem departamentiem izstrādāt plānu, kā veselības aprūpes jomu padarīt iekļaujošāku, saprotošāku un draudzīgu visiem pacientiem bez izņēmuma. Aicinu arī padomāt par medicīnas studentiem, lai tad, kad viņus apmāca pedagogi – dinozauri, neiepotētu šo naida nozieguma sērgu tālāk. Tāpēc praktiska rīcība būtu nepieciešama, izstrādājot stratēģiju un pieņemot MK noteikumus, lai veicinātu iekļaujošu attieksmi arī veselības aprūpes jomā.
Ir saprotams, ka šobrīd valda priekšvēlēšanu gaisotne un politiķi ķer fotomirkļus pie katras iespējas. Taču mēs sagaidām vairāk reālas darbības, lai uzlabotu mūsu tiesības šajā valstī, un mazāk izrādīšanos Twitter postos. Ministra kungs, lūdzu, pastāstiet mums, ko esat darījis, lai Latvijas veselības aprūpes nozari padarītu tiešām iekļaujošāku!
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
