Vai policijai Bezzubova slepkavības lietā pietiks drosmes un apņēmības liecinieka statusā nopratināt ministru Ģirģenu
Pietiek lasītājs25.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Klausoties iekšlietu ministra Sanda Ģirģena radio izteiktās nesakarīgās versijas par to, ka futbola aģenta Romāna Bezzubova noslepkavošana esot vienkārši organizētās noziedzības „aizrādījums” Valsts policijai un pašam ministram par viņu lielisko darbu, aizvien aktuālāks šķiet jautājums - vai policijai slepkavības lietā pietiks drosmes un apņēmības nopratināt pašu ministru liecinieka statusā?
“Noziedzīgo nodarījumu vismaz pagaidām nesaistu ar Bezzubova profesionālo darbību. Jāskatās, kāds veidosies pierādījumu kopums, bet man ir cita versija - uzskatu, ka tas ir kā brīdinājums, ka Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem, kas ilgstoši strādājuši Latvijā,” Latvijas Radio īsi pēc skaļās un demonstratīvās slepkavības paziņoja S. Ģirģens.
Tikmēr informācija sociālajos tīklos nepārprotami liecina par to, ka S. Ģirģens ir labos draugos ar citu izbijušu futbolistu Vladimiru Koļesņičenko. Savukārt tas, kā informējis izdevums Neatkarīgā, pēc slepkavības, 18. aprīlī pametis Latviju un devies uz Krievijas Federāciju, „tādējādi no policijas redzesloka pagaisusi svarīga persona, kura nozieguma izmeklēšanai varētu sniegt informāciju par R. Bezzubova slepkavības motīviem”.
Vēl vairāk, kad S. Ģirģens pērn, rūpējoties par personisko nākotni labklājību, centās kļūt par Latvijas Futbola federācijas prezidentu, tieši V. Koļesņičenko esot bijis viena no galvenajām ieinteresētajām personām S. Ģirģena nonākšanā šajā amatā. Protams, var teikt, ka runa ir vienkārši par lietišķu cilvēku lietišķām attiecībām, taču atklāts ir jautājums par to, vai šī pazīšanās nemet melnu ēnu uz iekšlietu ministru, ņemot vērā aizdomas, kad krīt uz V. Koļesņičenko.
Viena no versijām, ko izskata izmeklētāji, pašlaik ir ne tikai slepkavības saistība ar finanšu lietām, bet arī personiskās dzīves, mīlestības trīsstūra un greizsirdības versija. Kā rāda Lursoft dati, R. Bezzubovam ir piederējis uzņēmums BR-sport agency, turklāt nevis vienam, bet kopā ar kādu Viktoriju Mogiļeviču. Viņa savukārt pat publiski ir minēta kā V. Koļesņičenko civilsieva, un tiek pieņemts, ka tieši viens bijušais futbolists nav spējis paciest savas dzīvesbiedres aizraušanos ar savu „biznesa partneri”.
Ja tas tiešām tā ir, atklāts kļūst jautājums – vai Valsts policijai pietiks apņēmības liecinieka statusā nopratināt S. Ģirģenu, lai noskaidrotu, ko iekšlietu ministrs varētu būt zinājis par sava drauga V. Koļesņičenko nesaskaņām ar savas civilsievas „biznesa partneri”. Turklāt no tā uzprasās arī nākamais jautājums – vai nevarētu būt tā, ka ministrs tieši vai netieši varētu būt saistīts ar V. Koļesņičenko straujo pazušanu no Latvijas?
Nav izslēgts, ka kādu skaidrību varētu viest tie divi cilvēki no trim šīs lietas ietvaros aizturētajiem, kuriem ar tiesas sankciju ir noteikts apcietinājums. Arī informācija par to, no kura tieši autoservisa ir ticis nozagts vai citādi iegūts slepkavībā izmantotais auto BMW X5, varētu būt pietiekami interesanta – īpaši jau pašlaik, kad iekšlietu ministram pienācis laiks atjaunot valsts noslēpuma pielaidi.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
