Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai piedzīvosim vēl vienu “Citadeles shēmu” jeb vienkārši par sagaidāmo gāzes tirgus “liberalizāciju”

Ivars Zariņš, 12. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas loceklis
02.11.2015.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gāzes tirgus liberalizācijas tēma drīz kļūs pamatoti aktuāla. Jau atkal. Šajā sakarā dažas noderīgas un interesantas lietas pārdomām - un ne tikai. Iepazīstoties ar rakstīto līdz galam, jūs būsiet kļuvis par Latvijas līmenim atzīstamu enerģētikas ekspertu, iespējams, pat lielāku par tiem, kuri mums gatavo šo kārtējo tirgus “liberalizāciju”.

“Nado, Fedja, nado!...” *

Neapšaubāmi – Latvijai ir jāpabeidz gāzes tirgus liberalizācija. To nosaka Eiropas likumdošana. Līdz ar to diskusijas par to, vajag mums to vai nevajag, ir bezjēdzīgas. Brisele ir jāklausa. Tas mums ir iezīsts līdz kaulam. Bet vērts būtu padomāt par to – kā šīs Eiropas prasības īstenot Latvijas patērētājam visizdevīgākajā veidā. Diemžēl, iepazīstoties ar sagatavoto liberalizācijas priekšlikumu, nākas secināt, ka parūpēties par Latvijas patērētāja interesēm “liberalizētājiem” īsti nav sanācis (varbūt pat nav ienācis prātā). Nu, bet par visu pēc kārtas.

2017. gada aprīlī beidzas Latvijas gāzes (LG) privatizācijas līgumā Latvijai noteiktās saistības pret esošajiem LG akcionāriem, kādēļ Latvijai bija jāatliek gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana. Pa šo laiku Lietuva ir jau paguvusi nodot ekspluatācijā Klaipēdas gāzes termināli. (Nav zināms, vai galu galā lietuvieši no tā iegūs, bet mēs gan no tā varam būt ieguvējos!), sekmīgi virzās uz priekšu Polijas-Lietuvas starpsavienojuma (GIPL) īstenošana. Līdz ar to ir parādījies ne tikai juridisks, bet arī ekonomisks (vismaz - teorētiski) pamatojums Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai (nu, vismaz leiši dedzīgi jau solās mums gāzi piegādāt lētāk, bet mēs muļļājamies!).

Kāpēc viss ir tā jāsapin?

Tas viss nenotika uzreiz, vai bija jau zināms sen - tāpēc nav saprotams, ar ko vispār visu šo laiku kopš 2013. gada ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija (EM)? Lai neaizkavētu tirgus atvēršanu, EM bija solījusi paveikt visu nepieciešamo uz 2014. gada vasaras beigām. Bet virkne normatīvo aktu nav izstrādāti joprojām, un tikai tagad līdz Saeimai ir atceļojis liberalizācijas pabeigšanai nepieciešamais likumprojekts, kas joprojām nav izstrādāts līdz galam.

Tam vajadzēja būt paveiktam jau sen. Jo, proti – kad ir zināms (joprojām tas nav zināms!), kādu tad īsti Latvijas gāzes tirgus modeli vēlas īstenot EM (jo Eiropas likumdošana paredz dažādus iespējamos risinājumus) un kad tas tiks apstiprināts un iegūs likumīgu spēku, un varēs sākt to īstenot, tad LG aktīvu sadalīšana un pārdošana - ko paredz šis EM piedāvātais likumprojekts, ne tālu nav nepieciešamais gala rezultāts, lai gāzes tirgus varētu sākt darboties. Kā to varbūt daudzi iedomājas, naivi uzskatot, ka līdz ar monopola sagriešanu gabalos darbs pie gāzes tirgus liberalizācijas būs padarīts. Patiesībā tas nav pat pusceļš!

Pēc tam, kad LG tiks sadalīta - tiks radītas divas jaunas struktūras. Turklāt sadalīt LG tiek piedāvāts tā, ka izveidosies divi jauni monopoli esošā viena vietā (tādu risinājumu ir izvēlējusies EM). Atsevišķi – pārvade un uzglabāšana, atsevišķi no tās – sadale.

Pēc tam šie monopoli ir jālicencē un jāsertificē. Tas ir sarežģīts un atbildīgs process – jo caur to ir jānodrošina un jāiegūst pārliecība, ka šīs divas jaunās struktūras ir ar atbilstošu kapacitāti, veiktspēju un kompetenci veikt tām uzticētās funkcijas gāzes tirgus efektīvas darbības nodrošināšanai. Un arī tas vēl nav viss.

Tad, kad šie divi jaunie monopoli tiks atzīti par labiem esam – atbilstošiem un spējīgiem pildīt tirgus izvirzītās prasības, lai tie varētu sniegt savus pakalpojumus –, tiem būs jānosaka pakalpojumu tarifi, jo, lai gan pēc būtības sniedzamo pakalpojumu saturs nemainīsies, tie taču būs jauni komersanti, un infrastruktūras pakalpojumu tarifiem ir jābūt apstiprinātiem tieši šiem komersantiem, balstoties uz to reālajām izmaksām. (Jo tie nevarēs sniegt savus pakalpojumus izmantojot citam komersantam (LG) noteiktos tarifus.)

Kļūs dārgāk vai lētāk?

Un te nu mēs nonākam pie pirmās skaudrās atklāsmes – ja liberalizācijas īstenotājiem būtu pilna sajēga par to veicamo darbību sekām un godīga un atbildīga attieksme pret Latvijas sabiedrību, tie neatļautos paust nepatiesus apgalvojumus, ka liberalizācijas procesā izmaksas nepieaugs – tie ir vai nu apzināti meli un sabiedrības maldināšana vai arī klaja nekompetence, ko kārtējo reizi demonstrē EM. Vai visdrīzāk diemžēl – viss kopā, kā to jau pierādīja elektrības tirgus liberalizācija.

Ir visnotaļ dīvaini censties noliegt acīmredzamo - piedāvātā gāzes tirgus sistēma būs sarežģītāka nekā esošā, tātad arī dārgāka (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jo būs jāveido un jāuztur divas atsevišķas monopolu sistēmas – uzņēmumu vadībai, uzturēšanas un avārijas dienestiem, jāveido jaunas savstarpējās uzskaites un norēķinu sistēmas un IT risinājumi, utt. Lai gan tas izmaksās nozīmīgas summas (var pat sasniegt miljonus), tas ir mazākais.

Nosakot jaunos pakalpojuma tarifus, katram uzņēmumam būs jānosaka atsevišķi kapitāla atdeves likme, kuras objektīvi vērtējot būs augstākas nekā vienotam uzņēmumam (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jaunie tarifi būs jāpārrēķina atbilstoši aktuālajam patēriņa apjomam, kurš, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajos tarifos (kuri tika noteikti 2008.gadā!) izmantoto apjomu, ir apmēram par 30% mazāks. Tātad proporcionāli apjoma samazinājumam pieaugs sistēmas izmaksas uz vienu patērētājam piegādātās gāzes vienību. Papildus tam kopš 2008.gada LG ir veikusi investīcijas desmitiem miljonu apmērā infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā, kas nav ņemtas vērā esošajos tarifos. Vai tiešām tas viss nesadārdzinās gāzes tarifu Latvijas lietotājam, kā tas mums kaismīgi tiek apgalvots?!

Kāpēc tāds laika plānojums?

Turklāt kā ir paredzēts to visu pagūt izdarīt likumprojektā paredzētajos termiņos? Jo pat, ja EM (vai arī tiem, kas izstrādāja šo priekšlikumu priekš EM) ir jau azotē paslēpts sagatavots pircējs, kurš tūlīt ir gatavs nopirkt tam sagatavoto LG aktīvu ”fileju” (Inčukalnu un pārvades sistēmu) un kļūt par vienu no šiem jaunajiem monopolistiem, pat tad, ja viss ies ideāli gludi un neviens šādu “risinājuma” ieviešanu neapstrīdēs (pieņemsim, ka EM ir tāda naiva vai varbūt pamatota cerība?...), – pat tad ar šādu EM piedāvāto “risinājumu” īstenot gāzes tirgus liberalizāciju likumā paredzētajos termiņos nav iespējams. To netieši atzīst arī pati EM, jo joprojām izvairās iesniegt piedāvātā liberalizācijas modeļa ieviešanas iespējamo grafiku, kurš parādītu – cik tad reāli ir paredzēts katrai no procedūrām nepieciešamais laiks, lai EM piedāvāto risinājumu ieviestu. Pat teorētiski iekļauties EM noteiktajos termiņos - tas izskatās neizpildāms uzdevums.

Bet, ja nav ne kāda pamatojuma likumā piedāvātajiem termiņiem – ja EM nespēj parādīt laika grafiku, pie kura vismaz teorētiski būtu iespējams ieviest šo EM “risinājumu” tās paredzētajos termiņos, un paralēli par šo termiņu neievērošanu tiek piedāvāts paredzēt vairāku desmitu miljonu soda naudu (par to, ka netiek izdarīts neiespējamais!) – tad, ja tā nav muļķība, tā ir reāla provokācija kā “uzkārt” gāzes tirgus liberalizāciju, jo caur šādiem nosacījumiem esošajam monopolistam tiek dota iespēja pamatoti apstrīdēt šāda tirgus liberalizācijas piedāvājuma pamatotību, un tiek radīta maksimālā iespējamā motivācija monopolistam torpedēt gāzes tirgus liberalizāciju, jo censties tam izpildīt neiespējamo nebūs jēgas.

Tas rada pamatotas bažas, ka EM piesauktie “kompetentie juristi”, kuri ir ieteikuši šādu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, vai nu tomēr nav bijuši gana kompetenti vai arī ir darījuši to ar mērķi, lai radītu situāciju, kurā to pakalpojumi būs atkal pieprasīti un labi apmaksāti – tiesājoties dārgās, ilgstošās tiesvedībās. Vai pat, kā to liecina pagaidām neoficiāla informācija, EM ir izmantojusi “kompetentu juristu” pakalpojumus, kuri ir strādājuši uz “abām pusēm”. Šīs bažas pastiprina EM rīcība - jo kādēļ gan EM vajadzētu slēpt šo “kompetento juristu” veikumu no likumdevēja, kuram tagad būs jālemj par šo, uz minētā atzinuma bāzes sagatavoto, gāzes tirgus liberalizācijas modeli.

Līdz ar to rodas pamatots jautājums - kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kādām interesēm domājot ir sagatavots šāds piedāvājums?

Kuras intereses ir ievērotas?

Tik tiešām - iepazīstoties ar likumprojektu, rodas pamatotas bažas – ka tas ir gatavots, nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan piesedzoties ar tām, lai patiesībā nodrošinātu ērtu iespēju kādam “investoram” izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, nerūpējoties par Latvijas patērētājam kritiski svarīgiem aspektiem – piegādes drošumu un izmaksām, tādējādi kopumā padarot gāzes sistēmu Latvijas patērētājam dārgāku un nedrošāku.

Šeit sakarsētiem prātiem ir svarīgi nepārprast – netiek iebilsts pret to, ka ir jāveic LG sadalīšana, lai nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas izmantot tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru, bet gan pret to – kādā veidā to piedāvā izdarīt EM. Tā vietā, lai nodalītu dabīgo monopolu (infrastruktūru) no gāzes tirdzniecības (jomas, kur iespējama konkurence), kā to arī paredz Eiropas likumdošana, tiek piedāvāts izveidot divus, dažādiem īpašniekiem piederošus monopolus, no kuriem viens joprojām būs saistīts ar tirdzniecību, un visdrīzāk tas būs dominējošais pašreizējais gāzes tirgotājs!

Jā, šāds risinājums būs gana ērts tiem tirgotājiem, kuri vēlēsies darboties Lietuvas un Igaunijas, nākotnē arī Polijas un citu valstu tirgos – lai tam varētu izmantot mūsu pārvades sistēmu un Inčukalna gāzes krātuvi. Prieks par viņiem. Bet diez vai gāzes tirgotājam, kurš vēlēsies ieiet Latvijas gāzes tirgū, lai konkurētu par iespēju piegādāt gāzi Latvijas patērētājam, būs ērtāk, ja vajadzēs par to vienoties ar diviem monopolistiem, no kuriem viens (sadales sistēmas īpašnieks) turklāt pats būs gāzes tirgotājs (konkurents), kā to paredz EM piedāvātais modelis. Ja vien vispār tāds modelis tiks īstenots, jo nebūs, kas ir gatavs to īstenot.

Šāds modelis ir izdevīgs EM – jo radīs riktīgu jezgu (tātad masu mēdiju un sabiedrības interesi) ap tās aktivitātēm, ļaujot tai demonstrēt savu varonīgo un apņēmīgo cīņu ar visiem tik ļoti nīsto monopolistu, kura gan patiesībā vairāk līdzināsies Vinnija Pūka cīņai ar Milzu lempi (vajājot to pa pēdām, kas patiesībā būs paša iemītas)

Lai cik tas paradoksāli neskanētu – šāds modelis ir izdevīgs arī esošajam monopolistam, ar kuru tik varonīgi ir apņēmusies cīnīties EM. Jo – jo duļķaināks ūdens (juridiska neskaidrība), jo ilgāk tajā var peldēt nenotverts. Turklāt, kad beidzot to notvers (sadalīs un pārdos), tam sagatavotais EM “sapiņķerētais” risinājums, kas turklāt atstāj iespēju paturēt vienās rokās Latvijas patērētāju apgādei nepieciešamo sadales sistēmu un tirdzniecību, ir visnotaļ labvēlīgs – ko arī nekautrējoties ir apliecinājis pats monopolists, norādot, ka EM ministrijas piedāvātais modelis to apmierina, pretenzijas ir vien par tā ieviešanas termiņiem - kas dod tam iespējas spēlēt pretī savu spēli un, ja galu galā nesanāks nekas labāks, tad pieņemt šo EM piedāvājumu.

Šeit ir svarīgi saprast, sevišķi tiem, kuri rīvē rokas, priecājoties par esošo monopolistu sagaidošām ķibelēm – ar visu sadalīšanu, restrukturizēšanu, pārdošanu, tiesāšanos, utt. – lai cik tas dārgi un sarežģīti sanāks, tas galu galā būs uz mūsu – Latvijas patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Monopolistam pa lielam ir vienalga, cik sarežģītu vai dārgu sistēmu tam uzliks izveidot EM izstrādātais LG sadalīšanas modelis – katram, kurš vēlēsies darboties šajā sistēmā, nāksies apmaksāt monopolistam tās izmaksas, kuras tālāk iegulsies gala cenā par gāzi, kuru mēs saņemsim caur šo sistēmu no jebkura tirgotāja.

Un tas ir tas skumjākais šajā “liberalizācijas” stāstā - šis modelis ir ticis apspriests ar monopolistu un pa lielam tapis saskaņā ar tā paustajām vēlmēm (tāpēc pret to LG nav principiālu iebildumu), bet Latvijas sabiedrībai tas ir ticis slēpts, un ir acīmredzami, ka tās intereses, veidojot šo modeli, ir atstātas novārtā. Nerunājot par izmaksām, ne mazāk svarīgs aspekts – gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājiem, ar šo EM piedāvāto modeli netiek nodrošināts.

Piedodiet, bet izskatās, ka tie, kas ir gatavojuši šo modeli, ir bez īstas sajēgas - kas tas tāds gāzes tirgus un kā tas darbojas, vai arī tiem ir bijis dots pavisam cits uzdevums…

“Citadeles shēma” dzīvo un uzvar?

EM piedāvātais tirgus modelis (kurš patiesībā nemaz netiek piedāvāts, jo ir tikai piedāvājums, ko iesākt ar LG aktīviem) piedāvā sarežģīti īstenojamu (ja vispār īstenojamu) un Latvijas patērētājiem dārgu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, kas turklāt nedod skaidrību, kā tad tiks nodrošināts gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājam, kas ir kritiski svarīgi.

Patiesībā EM ar šo likumprojektu nemaz nav pacentusies (vai nav sapratusi) izveidot un aprakstīt Latvijas gāzes tirgus modeli. Tas, ko šis likumprojekts ļoti skaidri un detalizēti cenšas aprakstīt, – kā un kam pārdot (vai kam nedrīkst pārdot) LG aktīvus.

Atkal skaidrojums sakarsētiem prātiem – ar šeit rakstīto netiek iebilsts pret esošā monopola sadalīšanu, taču tas, kā to mēģina piedāvāt EM, rada daudzus pamatotus jautājumus un déjà vu sajūtu ar neseniem notikumiem saistībā ap Citadeles banku.

Līdzīgi kā ar Parex banku, kad tika izveidota “labā” un “sliktā” banka - arī šeit speciāli tiek izdalīti LG vērtīgākie aktīvi (pārvade un uzglabāšana) no aktīviem ar dilstošu vērtību – sadales sistēma, kura ir vajadzīga tikai Latvijas patērētāju apgādei un kur patēriņš tikai samazinās.

Tālāk līdzīgi kā “labajai bankai” (Citadelei) šai LG “filejas daļai” tiek paredzēta īpaša pārdošanas kārtība. Tikai, tā kā šoreiz tas nav valsts īpašums, to nevar izlemt ar slepenu valdības lēmumu, bet var uzlikt darīt ar likumu – atkal tiek noteikti sasteigti laika termiņi, aizbildināšanās ar Briseles prasībām (kuras, starp citu, paredz arī citus iespējamos risinājumus, kas nodrošinātu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju vienkāršākā un ātrākā veidā).

Tālāk - tāpat kā ar Citadeles pārdošanu - likumprojektā parādās nosacījumi, kas nozīmīgi sašaurina iespējamo pircēju klāstu - nedod iespēju iegādāties LG esošo akcionāru akcijas nevienam citam pircējam nekur citur pasaulē, kas kaut ko praktiski sajēdz no enerģētikas biznesa. Savdabīgi. Var, protams, šeit mēģināt piesegties interpretējot ES prasības – tā saucamo “GAZPROM klauzulu”, kura tika radīta, lai GAZPROM liegtu iespēju iegādāties stratēģiski svarīgo infrastruktūru Eiropā, bet šajā gadījumā jau ir otrādi – GAZPROM ir tas, kuram ir jāpārdod savas akcijas.

Tālāk – līdzīgi kā ar banku Citadele - likumprojektā parādās īpašs subjekts – “finanšu investors” (likumprojekts paredz, ka pircējs var būt arī šī "investora" radīta kompānija), kuram tiek paredzētas īpašas tiesības, kādu nav citiem iespējamajiem pretendentiem, kuri varētu iegādāties LG aktīvus.

Nu nav jau žēl, ka kāds varēs izdevīgi iegādāties LG akcijas no esošajiem akcionāriem (jo šie akcionāri ir gana labi nopelnījuši, darbojoties Latvijas tirgū), ja EM ir izdevies par to vienoties ar LG akcionāriem un tas netiks torpedēts ar garām, dārgām tiesvedībām, kurās galu galā mēs līdz vajadzīgajam rezultātam varam arī nenonākt.

Tas, kas uztrauc šajā jaunajā “Citadeles stāstā” - ka mēs grasāmies atdot stratēģiski svarīgu infrastruktūru īpašniekam, kuram atšķirībā no stratēģiskā investora (kuram likumprojekts aizliedz iegādāties akcijas) kā finanšu investoram prioritāri būs no tās gūt vajadzīgo finanšu atdevi (ko var panākt, arī pārdodot to tālāk kādam izdevīgā/neizdevīgā brīdī, necenšoties to atbilstoši uzturēt), nevis domāt par infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un attīstību, kas ilgtermiņā mums var radīt nopietnus drošības riskus.

Kādu mērķu dēļ tas tiek darīts?

Pierādīt patiesību nav grūti!

EM piedāvātais likumprojekts rada daudz neskaidrību un pamatotu bažu, līdz ar to rodas pamatots jautājums – ar kādu kompetenci un atbildības sajūtu tas ir izstrādāts, un kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kā interesēm domājot ir sagatavots šāds “modelis”? Vai tiešām – Latvijas patērētāju interesēs, vai tikai piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, lai īstenotu pavisam citus mērķus?

Ja kāds joprojām karstasinīgi uzdrošinās sabiedrībai apgalvot, ka tas ir sagatavots rūpējoties par Latvijas patērētāju interesēm, tad, lūdzu, paskaidrojiet:

- Kāpēc vajadzīgi ir divi jauni monopoli viena vietā, jo infrastruktūras atsaistīšanu, lai nodrošinātu tās izmantošanu atbilstoši brīva tirgus principiem, varēja veikt, izveidojot vienu monopolu? Latvijas gadījumā tas būtu daudz loģiskāk un arī ES direktīvai atbilstoši, turklāt tad to varētu ieviest daudz ātrāk un ar mazākām izmaksām, ja EM tik tiešām patiesi rūp ātrāka tirgus liberalizācija un iespēja iegādāties lētāku gāzi no Klaipēdas termināla.

Ja kāds tomēr vēlas apgalvot, ka šāds sarežģīts modelis tiek īstenots Latvijas patērētāju interesēs – tad tas noteikti ir bijis izvērtēts un tam ir pamatojums.

- Tādā gadījumā - kur ir iespējamo “liberalizācijas modeļu” salīdzinošie izmaksu aprēķini, priekšrocību un trūkumu novērtējums (vadoties no Latvijas patērētāju interesēm)?

Lūdzu – skaitļus un argumentus uz galda! Bez pasakām un varoņstāstiem par cīņām ar visvareno gāzes monopolu – jo visus tos pašus neatkarības, atsaistīšanas principus, kas ir vajadzīgi efektīvas konkurences nodrošināšanai, var arī panākt ar krietni vienkāršāku modeli, bez visas skaļās un sarežģītās jezgas. Šādu iespēju paredz arī Eiropas likumdošana, un tas būtu krietni lētāks un ātrāk paveicams.

- Un visbeidzot – ja tik tiešām, šo “modeli” veidojot, vispār tika domāts par Latvijas patērētāju interesēm (ko ir pamats apšaubīt) - lūdzu, izskaidrojiet, kā ar šo EM piedāvāto likumprojektu tiks nodrošināts vajadzīgais piegāžu drošums Latvijas patērētājam?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem EM nav spējusi atbildēt. Tā vietā Ekonomikas ministre, lai nevajadzētu pēc būtības diskutēt par šiem jautājumiem, publiski pauž apmelojošus apgalvojumus, ka šie jautājumi tiek uzdoti, lai aizstāvētu monopola intereses.

Tieši tāpat savulaik rīkojās viens no tās priekšgājējiem, kad šī raksta autors tam pamatoti norādīja, ka EM izstrādātais pārmērīgi dāsnais atbalsts vietējiem elektrības ražotājiem pēc dažiem gadiem radīs graujošu ietekmi uz elektrības cenu Latvijas patērētājiem – lai sabiedrība šo informāciju uztvertu "pareizi", no EM puses šis trauksmes signāls sabiedrībai tika pasniegts kā GAZPROM lobijs un vēršanās pret Latvijas enerģētisko neatkarību.

Kam galu galā tomēr izrādījās taisnība, to mēs visi tagad zinām un dārgi par to maksājam.

Nav šaubu, ka arī šoreiz izteiktajām bažām ir pamats - tās balstās uz vairāk nekā desmit gadus ilgu darba pieredzi, diendienā profesionāli strādājot ar enerģētikas jautājumiem.

Būs lētāk vai dārgāk – kam īsti ir taisnība?

Publiskajā telpā tiek uzstājīgi virzīti divi pretēji viedokļi:

Monopolists apgalvo, ka liberalizācijas rezultātā gāze Latvijas patērētājam kļūs dārgāka, savukārt EM apgalvo, ka gāze kļūs lētāka. Paradoksāli, bet apgalvojumi nav pretrunā viens ar otru!

Divas galvenās izmaksu komponentes, kas veidos gala cenu patērētājam, – infrastruktūras izmaksas (pa kuru gāze tiek transportēta līdz patērētājam) un pašas gāzes cena (ko piesauc EM). Ir acīm redzams, ka liberalizācijas rezultātā infrastruktūras izmaksas pieaugs, tātad ir pamats gala cenas pieaugumam (un to var diezgan precīzi izrēķināt, ja ir zināms, kāds būs tirgus modelis). Savukārt liberalizētais tirgus (ja tas tiks veiksmīgi īstenots) dos iespēju iegādāties gāzi lētāk – kas savukārt samazinās gala cenu patērētājam. Tādejādi tas, vai liberalizācijas rezultātā Latvijas patērētājam maksājumi par gāzi samazināsies, ir atkarīgs no gāzes cenas līmeņa - vai tas lietotājam spēs kompensēt “liberalizētās infrastruktūras” izmaksu pieaugumu, kas nav atkarīgs no gāzes avota un tās cenas.

Latvijai beidzot ir iespēja atbrīvoties no ilgi nīstā gāzes monopola važām, un pavisam drīz mēs varēsim ar saviem maciņiem objektīvi novērtēt, cik īsti smagas ir bijušas šīs važas. Galvenais, lai EM nekļūst par “ezīti miglā”, kurš, meklēdams zirdziņu (liberalizējot gāzes tirgu), nepazūd miglā ar visu avenīšu ievārījumu.

* -“Nado Fedja, nado!..” -“Vajag, Fjodor, vajag!” (krievu val.) - citāts no kinofilmas “Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...