Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), maskējoties aiz jauna burbuļa draudiem un sabiedrības pasargāšanas no nepārdomātiem kredītiem, ātro kredītu reklāmas patiesībā vēlas aizliegt komercbanku un galvenokārt Swedbank interesēs.

Jau kopš gada sākuma tiek izvērsta kampaņa, lai ierobežotu ātro kredītu biznesu, tiek piedāvāti arvien jauni ierobežojumi, kas pirmajā mirklī it kā šķiet klientu un neapdomīgu kredītņēmēju interesēs, bet, papētot dziļāk, rodas iespaids, ka tas tomēr notiek banku un pat vienas konkrētas komercbankas – Swedbank interesēs.

Lai gan ātro kredītu izsniedzēji paši iekšēji caur savu asociāciju ir izveidojuši datu bāzi, lai visiem kredītu izsniedzējiem būtu pieejama informācija par to, vai aizņēmējam jau ir citas kredītsaistības citās ātro kredītu kompānijās, un tādējādi nepieļautu nepārdomātu aizņemšanos, Ekonomikas ministrija nāk klajā ar arvien jauniem ierobežojumiem šai nozarei.

Ātro kredītu izsniedzēji pat izveidojuši sistēmu, lai palīdzētu tiem, kas jau sagrābušies kredītus vairākās kompānijās, ļaujot tos atmaksāt pakāpeniski. Tāpat klientu interesēs ir dota iespēja cilvēkiem pašiem sevi iekļaut sarakstā, kurā reģistrētajiem vispār netiek izsniegti ātrie kredīti, tādējādi ļaujot cilvēkiem preventīvi izsargāties no krīzes brīžu nepārdomātām kredīta saistībām.

Tomēr Ekonomikas ministrijai ar to nepietiek. Tā rosina noteikt maksimālo kredīta procentu likmi jeb gluži kā padomju laikos diktēt cenas, tādējādi vispār apdraudot ātro kredītu nozari.

Ja tiks pieņemti noteikumi, ka maksimālā kredīta likme drīkst būt ne vairāk kā 100% gadā, nelielo un dažu dienu aizņēmumi kļūs neizdevīgi un oficiālās kompānijas ar to vairs nenodarbosies, bet šis rūpals, visticamākais, aizies pagrīdē, jo 20 latus uz nedēļu oficiāli aizdot vairs nebūs izdevīgi, pat vairāk – tas radīs ievērojamus zaudējumus, tādēļ ar šādiem mikroaizdevumiem sāks nodarboties pagrīdes augļotāji.

Taču pats svarīgākais Pavļutam, tā vien šķiet, ir liegt ātro kredītu reklāmas, jo pēdējā laikā tieši ar ātro kredītu kompāniju reklāmas naudām tiek finansēti tādi raidījumi kā Koru kari, vairākas sporta spēļu pārraides u.c. raidījumi ar ļoti lielu auditoriju, tādējādi liedzot bankām ar savām reklāmām "pa lēto" tikt pie šī daudzu simtu tūkstošu skatītāju pūļa.

Daniels Pavļuts, kura kredītsaistības pārsniedz viņa spējas ar tām norēķināties noteiktajā termiņā un sākotnēji noslēgtā līguma apmērā, acīmredzami ir gatavs bankām pakalpot, - vai ne tāpēc, lai panāktu īpašu labvēlību?

Kā zināms, saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju Pavļuta parādsaistības bankām pārsniedz 128 tūkstošus latu, un viņam ik mēnesi par šo kredītu būtu jāmaksā summa, kas pārsniedz viņa algu. Deklarācijā par 2011.gadu viņš norādīja, ka ar DNB banku vienojies, ka maksā tikai procentus, nevis kredīta pamatsummu. Deklarācija par 2012.gadu rāda, ka "par aizdevuma atmaksas turpmākiem nosacījumiem pārrunas ar aizdevēju notiks 2013.gada rudenī".

Bankas jau gandrīz gadu saviem parastajiem klientiem kredīta pamatsummas atlikšanas pakalpojumu vairs nepiedāvā, bet līdz ar ekonomiskās krīzes beigām visiem prasa maksāt pilnā apmērā vai arī sāk līguma laušanas procedūru. Pavļuts ir ļoti rets izņēmums un tādēļ, iespējams, ir spiests šo bankas pretimnākšanu „atstrādāt” ar konkurentu – ātro kredītu nozares – iznīcināšanu.

Kā liecina banku informācija, overdraftus un citus nelielus aizņēmumus no bankām cilvēki pēdējā laikā izmanto arvien retāk, arī bankas tos piedāvā nelabprāt, bet ļoti populāri ir ātrie kredīti. Turklāt jaunā paaudze, kas savu personīgo budžetu sāka veidot ekonomiskās krīzes laikā, daudz labprātāk uz dažām dienām vai mēnesi aizņemas no ātro kredītu izsniedzējiem, nevis mēģina kārtot formalitātes ar banku. Tādēļ bankas secinājušas, ka tām iet gar degunu ievērojama biznesa daļa, kuru tagad veiksmīgi izpilda ātro kredītu izsniedzēji.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie ātro kredītu nozares ierobežojumi vēl jāskata gan valdībā, gan  Saeimā, jo tie skar arī likuma izmaiņas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...