Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie tiesneši, ir pagājuši tikai nieka 4 gadi, kopš 2013.gadā bija publikācija par to, ka banku pārstāvji izsaka aizdomas par korupciju maksātnespējas procesos. Vai nav dīvaini, ka pēc vairāku gadu bikstīšanas esat izdomājuši prasīt Tieslietu padomei izveidot speciālu komisiju, lai izvērtētu "ceļojošo firmu" maksātnespējas lietu, jo žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika esot radījusi tiesu varas reputācijas krīzi.

Vēstulē Tieslietu padomei, kuru parakstījuši 14 Augstākās tiesas tiesneši, norādīts, ka izskanējusī informācija "pirmšķietami balstīta uz objektīvu informāciju un rada šaubas par vairāku tiesnešu profesionalitāti un neatkarību".

Kas tad ir tas, kas tiesnešu pašu skatījumā ir radījis tiesu varas reputācijas krīzi? Tā acīmredzot ir žurnālistu, ne bez banku pārstāvju pamudināšanas aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika par to, ka vairāki desmiti uzņēmumu ar lielām parādsaistībām neilgi pirms tiesvedības mainījuši juridiskās adreses, lai savas maksātnespējas problēmas, iespējams, risinātu kādā noteiktā tiesā.

Ja kaut ko tādu apgalvo žurnālisti, tad viss ir skaidrs: kas maksā, tas pasūta mūziku. Ja žurnālists raksta, ka aizdomas izteikuši banku pārstāvji, tad visiem saprotams, ka publikāciju pasūtītāji ir banku pārstāvji. Vai šādi apgalvojumi nozīmē, ka visi tiesneši visās Latvijas Republikas tiesās nav vienlīdzīgi profesionāli un nav pietiekami kompetenti skatīt maksātnespējas lietas, kur uzņēmumiem ir lielas parādsaistības?

Tā var spriest tikai žurnālisti, kuriem trūkst izpratnes par tiesu varu un kuri akli pilda noteiktu pasūtījumu. Jo no minētā jāsecina, ka korumpēti ir visi tiesneši publikācijās pieminētajās tiesās vai vismaz tiesu priekšsēdētāji un vēl viens tiesnesis, kam tiek nodotas izskatīt maksātnespējas lietas.

Vai tas nozīmē, ka Saeima apstiprina neprofesionālus tiesnešus un man būtu jāsatraucas, ja man nāktos piedalīties tiesas procesā kādā no žurnālistu pieminētajām tiesām? Konkrētajā gadījumā tas drīzāk norāda uz publikāciju pasūtītāja personisku nepatiku pret konkrētiem tiesnešiem un vēlmi panākt, lai maksātnespējas lietas tiktu izskatītas tieši banku pārstāvju izvēlētās tiesās, kur, iespējams, viss ir sarunāts, jo uzņēmuma maksātnespējas pazīmes ir noteiktas “Maksātnespējas likuma” 57.pantā un tās nav atkarīgas no uzņēmuma juridiskās adreses.

Visi tiesu pieņemtie nolēmumi ir vai nu pārsūdzami nākamajā instancē, vai par nepārsūdzamiem lēmumiem var lūgt ģenerālprokuroram iesniegt protestu Augstākajā tiesā. Izskatās, ka tiek mākslīgi uzpūsta problēma, lai piesegtu citas, daudz sāpīgākas un aktuālākas tiesu varas problēmas.

No savas personiskās pieredzes zinu, ka parasti bankas lielus kredītus izsniedza tikai ar banku kredītkomisiju lēmumiem pret banku akceptētu vērtētāju novērtētām ķīlām, kuru vērtībai bija jābūt vismaz 30% lielākai par izsniegto aizdevumu apmēru, un uzņēmumu īpašnieku un valdes locekļu personisko galvojumu.

Pašas komercbankas līdz 2007.gadam aktīvi kreditējot “uzpūta nekustamo īpašumu burbuli”, dažu gadu laikā nekustamo īpašumu vērtības pieauga pat vairāk nekā 10 reizes un tad, bankām strauji samazinot kreditēšanas apjomu, nekustamo īpašumu vērtības samazinājās pat par 70%, tādā veidā kredītņēmēji par labu bankām zaudēja ne tikai ieķīlātos īpašumus, kuros bija ieguldījuši vismaz 30% savus personiskos līdzekļus, bet arī visu pārējo aizņēmēju mantu un arī galvinieku mantu, tīši novedot šos kredītņēmējus un galviniekus līdz maksātnespējai.

Nav dzirdēts, ka, izskatot parādu piedziņas lietas, kāds tiesnesis būtu pieņēmis blakus lēmumu un kaut viena banka būtu saukta pie kriminālatbildības par augļošanu vai kreditēto uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai un kredītņēmējiem būtu atlīdzināti banku apzināti radītie zaudējumi. Tāpat nav dzirdēts, ka kāds žurnālists būtu aktualizējis un pētījis problēmu, ka 99.99% visu lietu tiesā tiek izskatītas par labu augļotājiem, jo augļotāju upuri ar tiesu varas palīdzību ir izģērbti līdz pēdējām apakšbiksēm un nevar apmaksāt publikācijas.

Tai pašā laikā, lai dzēstu vienu un to pašu aizdevumu, kurš bijis nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, kurā ieguldīti vismaz 30% personisko līdzekļu, maksātnespējas process Latvijā jāiziet gan pašam aizņēmējam neatkarīgi vai tas ir uzņēmums vai fiziska persona, gan galviniekiem neatkarīgi no to skaita, liedzot galviniekiem Civillikumā noteiktās regresa prasības tiesības.

Latvijā ir tūkstošiem galvinieku, kuriem tiek liegtas Civillikumā garantētās regresa prasības tiesības. Tādu iedzīvotājiem nelabvēlīgu un pretēju Civillikuma normām tiesu praksi ir izveidojuši tieši Augstākās tiesas tiesneši. Kāpēc par šo tēmu nav veikts žurnālistu pētījums un iesniegts satrauktu AT tiesnešu iesniegums Tieslietu padomei?

No visa minētā saprotu, ka ne jau iedzīvotāju intereses aizstāv tiesu varas pārstāvji, rakstot iesniegumu Tieslietu padomei, bet domā tikai par savām savtīgām interesēm, iespējams, lai izpildītu kādu koruptīvu pasūtījumu.

Publiski izskanējis, ka AT tiesnešu nosūtītajā vēstulē minētos jautājumus iespējams izskatīs nākamajā padomes sēdē, kas ir paredzēta 2018.gada 22.janvārī.

Būtu labi, ja Tieslietu padome, rūpējoties par savu reputāciju, beidzot izrādītu vismaz šķietamu ieinteresētību aizstāvēt Satversmē garantētās iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu, nodrošinot, ka tiesās tiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, izvērtējot Augstākās tiesas pretēji Civillikuma normām iedibināto kredītņēmējiem un galviniekiem nelabvēlīgo tiesu praksi, objektīvi izskatītu no 14 AT tiesnešiem un Administratīvo tiesnešu biedrības saņemto iesniegumu, kā arī izvērtētu iesniegumu iesniegušo tiesnešu profesionalitāti un atbilstību ieņemamajiem amatiem, jo pirmšķietami šis iesniegums rada šaubas par iesniegumu parakstījušo tiesnešu profesionalitāti un neatkarību.

Laimīgu Jauno gadu!

Attēlā - žurnāla Ir izdevēja Cits medijs valdes locekle, bijušā maksātnespējas administratora Mārča Ločmeļa māsa Nellija Tjarve.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...