Iesaki rakstu: 
Ogres novada Lauberes pagasta iedzīvotāji ir neizpratnē, vai tiešām pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma direktora amats ir mantojams gluži kā monarha tronis. Tā viņiem licis domāt fakts, ka iepriekšējā uzņēmuma vadītāja Aivara Kalniņa priekšlaicīgās aiziešanas aizsaulē direktora krēslā iesēdināts viņa dēls Gints Kalniņš, turklāt iedzīvotāji nav pamanījuši, ka uz šo amatu būtu ticis rīkots konkurss.
„Nupat saskāros ar interesantu "fenomenu"... Lauberes pagastā, Ogres novadā pēc tam, kad priekšlaikus viņsaulē aizgāja KPIE Sarma direktors Aivars Kalniņš, viņa amatu burtiski mantoja A. Kalniņa dēls Gints Kalniņš. Pat nezināju, ka dzīvojam demokrātijā ar monarhijas iezīmēm... Konkursa uz amatu nebija,” - šādu vēstuli Pietiek saņēma no kāda Lauberes iedzīvotāja.
Rakstītājs arī pauž neapmierinātību ar komunālā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenās pretenzijas esot pret ūdens kvalitāti, jo no krāna tekot tik duļķains un pat smakojošs ūdens, ka Lauberes iedzīvotāji to neuzdrošinoties lietot uzturā, bet pērkot dzeramo ūdeni veikalā.
Par iedzīvotāju neapmierinātību ar Sarma darbu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Misters Pietiek sacījās neko nezinām, jo sūdzības neesot saņemtas. Taču arī uzņēmuma vadītāja izvēle notikusi "demokrātiski un atbilstoši likuma prasībām". „Nekas netika mantots. Bija konkurss,” apliecināja Misters.
Pietiek pārliecinājās, ka Ogres novada interneta mājas lapā pērnā gada 14.novembrī tiešām bijis ievietots sludinājums par izsludināto konkursu uz Ogres novada pašvaldības komunālo pakalpojumu iestādes Sarma vadītāja amatu. Pretendentam prasīta vismaz 1.līmeņa augstākā izglītība, iepriekšēja darba pieredze, spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, teicamas valsts valodas zināšanas, prasme strādāt ar datoru un B kategorijas autovadītāja apliecība.
Kā informēja Misters, esot saņemti divi pieteikumi, un Gints Kalniņš bijis atbilstošāks šim amatam. „Pretendenti tika izvērtēti, un viņš tika atzīts par piemērotāko,” sacīja pagasta pārvaldnieks. Radniecīgās saites ar iepriekšējo direktoru neesot spēlējušas nekādu lomu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
