Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā portālā pietiek.com un reizēm arī dažos citos plašsaziņas līdzekļos daudz rakstīts par tā dēvētajiem «pasūtījumu galdiem». Pamatā gan aprakstīts «pasūtījumu galds» Valsts ieņēmumu dienestā, taču diemžēl ir pamats domāt, ka tas pats notiek arī citur. Vairāki notikumi rada pamatotas aizdomas, ka līdzīgs «pasūtījumu galds» atrodas arī Rīgas rajona tiesā Siguldā pie tiesnesēm Valijas Grebežnieces un Maijas Dreimanes.
Apstākļi un fakti ir šādi: iztiesāšanā Rīgas rajona tiesā Siguldā atrodas civillieta, kurā kāda fiziska persona un viņai piederošā SIA cēluši prasību par ceļa servitūta nodibināšanu pret kaimiņu īpašuma īpašniekiem (turpmāk sauksim to par servitūta lietu). Servitūta lietu sāka izskatīt Rīgas rajona tiesas Siguldā tiesnese Maija Dreimane.
Jau no paša lietas izskatīšanas sākuma tiesnese M.Dreimane acīmredzami darbojās prasītāju (servitūta tīkotāju) labā, mutiski un rakstiski deva nepārprotamus norādījumus, kas prasītājiem jādara, kādi pierādījumi jāiesniedz, lai prasītāji lietā uzvarētu. Šo iemeslu dēļ atbildētāji (kaimiņu īpašuma īpašnieki) tiesnesei Maijai Dreimanei pieteica noraidījumu. 2023.gada 23.janvāra tiesas sēdē tiesnese M.Dreimane nolēma pieņemt atbildētāju pieteikto noraidījumu.
Līdztekus iepriekš aprakstītajai servitūta lietai tajā pašā Rīgas rajona tiesā Siguldā ir jau izskatīta cita prasība civillietā, kurā atbildētāji ir jau pieminētais servitūta tīkotājs un viņa ģimenes locekļi, bet prasītāji ‒ jau pieminētie kaimiņu īpašuma īpašnieki (atbildētāji servitūta lietā). Pēc būtības šajā lietā puses ir apmainījušās vietām.
Prasība celta ar mērķi pārtraukt sveša īpašuma prettiesisku lietošanu (lietošanu bez tiesiska pamata), piedzīt maksu par sveša īpašuma prettiesisku lietošanu un atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, kas nodarīts ar goda un cieņas aizskārumu un citām prettiesiskām izdarībām. Šo lietu izskatīja Rīgas rajona tiesā Siguldā tiesnese Valija Grebežniece, kura jau vairākkārt aprakstīta gan portālā pietiek.com, gan arī citur ‒ un ne jau pozitīvā nozīmē.[1]
Tiesnese V.Grebežniece kaimiņu īpašuma īpašnieku prasību pret servitūta tīkotāju un viņa ģimenes locekļiem noraidīja pilnībā. Tas būtu saprotams, ja tiesa spriedumu pamatotu ar tiesību normām un lietā esošajiem pierādījumiem. Diemžēl tā nebija. Spriedumā tiesnese pauda apgalvojumus, kas neatbilst ne lietā iesniegtajiem pierādījumiem, ne tiesību normām, ne citiem tiesību avotiem: judikatūrai un doktrīnai. Turklāt spriedums ir pretējs tiem apgalvojumiem, kurus pati tiesnese Valija Grebežniece izteica tiesas sēdē (tas dzirdams tiesas sēdes audioprotokolā).
Būtiski uzsvērt, ka secinājumi, ko tiesnese V.Grebežniece pauda tiesas sēdē, atbilst gan lietā iesniegtajiem pierādījumiem, gan tiesību avotiem. Tātad starp tiesas sēdi un sprieduma sagatavošanu ir noticis kas tāds, kas tiesnesi pamudināja taisīt spriedumu, kurš neatbilst ne pierādījumiem lietā, ne tiesību avotiem, ne pašas Valijas Grebežnieces izteikumiem tiesas sēdē.
Kas gan ar tiesnesi varēja notikt? Atbilde, šķiet, ir visiem nojaušama. Pēc tiesas sēdes servitūta tīkotājs un viņa ģimenes locekļi acīmredzot saprata, ka lietu zaudēs, tādēļ veica darbības, lai tā nenotiktu. Nav cita saprātīga izskaidrojuma tādai tiesneses rīcībai: tiesas sēdē viņa saka vienu, bet spriedumā ieraksta pavisam ko citu.
Par tiesneses V.Grebežnieces rīcību kaimiņu īpašuma īpašnieki iesniedza sūdzību Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, tieslietu ministrei, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai. Protams, viņi saņēma formālas atbildes, ka viss ir labākajā kārtībā ‒ tiesnesis ir neatkarīgs utt., u.t.jpr. Neatkarīgs arī no likuma un tiesībām.
Atbildēs uz sūdzību norādīts, ka sūdzības iesniedzēji savas tiesības sekmīgi varot aizsargāt, iesniedzot apelācijas sūdzību. Taču tā nav taisnība. Apelācijas un kasācijas instance nevar aizstāt pirmo instanci. Respektīvi, apelācijas un kasācijas instance nevar novērst apstākli, ka personām ir nozagtas tiesības uz taisnīgu tiesu pirmajā instancē.
Kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja valsts personai garantē iespēju vērsties trijās tiesu instancēs, tad valstij ir pienākums visās trijās instancēs nodrošināt tiesības uz «taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā». Ja pieņemtu tādu tiesnešu neatkarības izpratni, ka tiesnesis ir neatkarīgs arī no likuma un tiesībām, nevienu tiesnesi nevarētu sodīt par apzināti nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšanu un Krimināllikuma 291.pants tiesību sistēmā būtu lieks.
Rezumējot iepriekšējā rindkopā rakstīto: V.Grebežnieces spriedums, protams, ir pārsūdzēts apgabaltiesā, taču apelācijas instances tiesa objektīvi nevar novērst jau notikušo tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu pirmajā instancē, kur personām acīmredzami nebija nodrošinātas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu objektīvā tiesā.
Protams, šādā gadījumā cietušajām personām ir tiesības vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu (un viņi to arī darīs), taču valsts pienākums ir darīt visu, lai personu tiesību aizskārumus novērstu ar nacionālajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Kā redzams, Latvijas valsts to diemžēl nedara.
Nākamais notikums Rīgas rajona tiesā Siguldā kliedē jebkuras šaubas, ja tādas vēl pastāvēja, par «pasūtījumu galdu» servitūta tīkotāja un viņa ģimenes interesēs. Kā jau minēts, servitūta lietā tiesnese Maija Dreimane pieņēma atbildētāju (kaimiņu īpašuma īpašnieku) pieteikto noraidījumu. Un ‒ neticēsiet, kāda sagadīšanās, ‒ servitūta lieta tagad nodota izskatīšanai Valijai Grebežniecei. Vai tiešām sakritība?
Ja būtu nejauša sakritība un «pasūtījumu galda» nebūtu, tiesnese V.Grebežniece sevi atstatītu no lietas izskatīšanas, jo nevar viens un tas pats tiesnesis skatīt divas lietas, kurās piedalās pēc būtības tie paši lietas dalībnieki un kurās jāvērtē vieni un tie paši apstākļi, jo tad tiesnesis nevar būt objektīvs. Taču tiesnese V.Grebežniece sevi neatstatīja un 15.maijā ir gatava skatīt lietu, kuras iznākumu V.Grebežnieces izpildījumā nav grūti noskārst.
[1] Skat., piemēram, https://twitter.com/NellijaL/status/1035432912332746752;
https://ir.lv/2018/08/31/eksperts-gruti-ticet-objektivas-un-taisnigas-lietas-izspriesanai/;
https://ir.lv/2017/11/29/shemotaju-glabejengeli/; https://m.pietiek.com/raksti/bedigi_slavenas_siguldas_tiesneses_grebeznieces_ziemassvetku_davanas_krapniekiem/;
https://www.la.lv/zinojuma-minetajiem-tiesnesiem-rekomende-neuzticet-maksatnespejas-lietu-skatisanu;
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
