Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurores vecākās tieslietu padomnieces L.Vehi piekrišanu Valmieras J. Daliņa stadiona izcirsto koku lietā pārbaudes termiņš ir pagarināts līdz 2012. gada 20. oktobrim, - tā liecina Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras policijas iecirkņa priekšnieka A. Šteimaka parakstītā vēstule.

Iepazīstoties ar pārbaudes lietas materiāliem, pārsteigumu izraisa uzņēmuma Vidzemes mērnieks sniegtais paskaidrojums par topogrāfisko projektu: ”Mēs nevaram Jums sniegt objektīvus datus par 2009. gada topogrāfijas kartē uzmērītiem lapu kokiem un to skaitu un veidiem…”

Turpat norādīts, ka „mērnieks varēja arī pieļaut kļūdu, nosakot lapu koku sugas šaurlapjos vai platlapjos, izņemot, protams, bērzus”… Tātad no 97 platlapju sugas kokiem stadiona teritorijā Vidzemes mērnieks pieļauj tik lielu kļūdu, ka tikai 32 liepas, 4 mazi ozoliņi un stadionā atlikušie 9 platlapju sugas koki ir bijuši „pareizi” noteikti.

Ja tiesībsargājušās iestādes tic Vidzemes mērnieka „pasakai”, tad jautājums paliek gandrīz nemainīgs - kur pazuduši vismaz 50-60 lapu sugas koki, kuri uzrādīti topogrāfiskajā kartē kā platlapji?

Vidzemes mērnieks ar savu paskaidrojumu 54% apmērā pieļauj kļūdu, kas ir vairāk kā pusei lapu koku, izņemot bērzus, nenesot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

 Vai šādam uzņēmumam kā Vidzemes mērnieks vispār var uzticēties pasūtītājs?

 Šādam Vidzemes mērnieka apgalvojumam nepiekrīt Latvijas mērnieku biedrības sertifikācijas centrs, norādot, ka "stadiona teritorijā jāuzmēra visi atsevišķi augoši koki", "veicot uzmērījumu mērogā l:500, nav pieļaujama līdzvērtīgu apvidus objektu nepamatota atlase(neattēlošana)" un "darbu izpildītājs ir atbildīgs par izpētes precizitāti un pareizību”.

 Līdz šim brīdim nav izpildīts Vidzemes tiesu apgabala virsprokurores vecākās tieslietu padomnieces L.Vehi lēmums, kas paredzēja „apsekot teritoriju, noskaidrot, kurās vietās topogrāfiskajā kartē atzīmēto koku nav, par to sastādīt aktu. Nav noskaidrots, vai tiešām nocirsts vairāk ozolu kā atļauts, ko varētu izdarīt, noskaidrojot, kurās vietās J.Daliņa stadiona teritorijā auguši ozoli, kur tie izcirsti. Topogrāfiskā kartē atzīmējot ozolu atrašanās vietas pirms koku ciršanas un pēc ciršanas”.

Ziemeļvidzemes virsmežniecības balstīšanās uz Vidzemes mērnieka apgalvojumu un to, ka pēc topogrāfiskā plāna nav iespējams sastādīt aktu par izcirsto koku skaitu, sugu u.c. parametriem, nav pamatots attaisnojums, kas liegtu iezīmēt atlikušos kokus topogrāfiskajā kartē, kurās vietās tie aug, un pārliecināties dabā, vai koku suga atbilst topogrāfijā uzrādītajam.

Aizdomas rada fakts, ka Ziemeļvidzemes virsmežniecību vada Valmieras domes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Astra Boķe, kura bijusi arī J.Daliņa stadionā laikā kad notika koku vērtēšanas komisijas darbs.

Valmieras pašvaldības priekšsēdētāja Ineša Boķa paziņojums policijai, ka zaudējumu Valmieras pašvaldībai koku izciršanas sakarā neesot, nerada uzticību šādai situācijai, kad augstas amatpersonas, kuras savā starpā ir radinieki, pieņem lēmumus ar to pakļautībā strādājošiem darbiniekiem.

 Kā iespējamu pierādījumu, kas apliecina Vidzemes mērnieka topogrāfijas precizitāti, var pārliecināties pēc tā, ka topogrāfija aptvēra arī teritoriju, kas atradās ārpus stadiona žoga, kur koki tika iezīmēti atbilstoši toreiz esošajai situācijai un dabā aug joprojām.

Ir vairāki liecinieki, kuri var apliecināt gan to, ka izcirsti tika arī ozoli-platlapji, gan arī to, kurās vietās aptuveni tie auguši, arī liecināt par to, ka bērzi nebija pārauguši un neapdraudēja stadiona apmeklētāju drošību, ka stadions bija ar unikālu floru un ar iepriekšējās paaudzes atstātu mantojumu.

Vienlaikus nocirstajiem kokiem stadionā netika rīkota izsole kustamai mantai saskaņā ar likumu par Publiskās personas mantas atsavināšanas likumu, bet tie tika iekļauti līgumcenā uzņēmumam SIA Tebesco, kas izcirta kokus stadionā un tos realizēja. Šo faktu neuzzinājām no Iepirkumu uzraudzības biroja, - tikai policijas resoriskās pārbaudes materiālos parādās līgums starp SIA Vidzemes olimpiskais centrs (Valmieras pašvaldībai pieder kapitāldaļas) un SIA Tebesco, kas vēlreiz apliecina, kā Valmieras pašvaldība ir rīkojusies ar mantu.

Kāpēc policija un Valmieras rajona prokuratūra nav ņēmusi vērā šo iespējamo pārkāpumu iepriekšējās resoriskās pārbaudes laikā, un kurai amatpersonai par to būs jāuzņemas atbildība, atbilde vēl nav saņemta.

Jāatzīmē, ka no stadiona „slimajiem” 304,29 m3 koku ieguva vien nieka 4092,69 Ls vērtu „malku”, ko „nokurinājusi” Burtnieku novada pašvaldība.

Interesanti, ka atskaitēs Valsts meža dienestam Valmieras pašvaldība uzrāda 300,46 m3 koksnes, bet atļauj izvest no stadiona par 3,8 m3 koksnes vairāk.

„Malkas” iegūšanu ir pamats apšaubīt, jo stadiona cirsmā nocirstie apaļkoki-bērzu stumbri mērķtiecīgi tika atzīmēti ar sarkanu krāsas atzīmi un krauti pa koku sugām atsevišķi, par ko var pārliecināties fiksētajās fotogrāfijās www.valmierainfo.lv.

 Valmieras administratīvā tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka, „lemjot jautājumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā un tam pieguļošajā teritorijā, izciršanai plānoto koku apjoms aptvēra arī tādus kokus, kas nebūtu radījuši vai nevarēja radīt avārijas situāciju(piemēram attiecībā uz 342 bērziem minētajā aktā nav konstatēti nekādi koku defekti-pārauguši, nokaltuši vai tamlīdzīgi, kas varētu radīt avārijas situāciju)”.

Līdz ar to ir pamats apšaubīt visu J.Daliņa stadiona nocirsto kokmateriālu uzrādi kā malku. Cena šādiem kokmateriāliem – finierklučiem 2010 gadā pārsniedza 28,00 Ls par m3. Kādu „malciņu” un no kurienes patiesi ir saņēmusi Burtnieku novada pašvaldība, tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.

 Valmieras pašvaldība joprojām nesniedz atbildi uz jautājumu, ko uzlikusi par pienākumu sniegt Valmieras administratīvā rajona tiesa: ”Vai Valmieras pašvaldība ir noskaidrojusi, kur palikuši vairāki desmiti ozolu ar 30-50 cm diametru, kas nav minēti aktā un arī dabā vairs neaug stadionā, par to, kāpēc aktā minētas nocirstas 32 bojātas liepas, bet atskaitē Valsts meža dienestam tās nav minētas, kā arī par to, vai visi 410 nocirstie koki bijuši „slimi””. Šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pašvaldība ir pārsūdzējusi un atbildi biedrībai Sabiedrības iniciatīvas centrs nevēlas sniegt.

Cik ilgs laiks un cik daudz būs nepieciešams savākt paskaidrojumu, kuru vērtība ir pielīdzināma „pasakām”, jo nav kriminālprocesa, lai visa sabiedrība spētu „noticēt”, ka nocirstie ozoli J. Daliņa stadionā nemaz nav auguši?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...