Vai nav jāatsauc, jāatlaiž nevis Saeima, bet nomenklatūra, kas sagatavo un saskaņo likumprojektu brāķus kā “bumbas” ar laika degli?
Biedrība Ausma17.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts amatpersonas sagatavo un Saeima pieņem, izdod likumus, kuros sistemātiski saskaramies ar to, ka tie ir nepabeigti, neapdomīgi, nesakarīgi, likumā nav atbildības nosacījumu, ja tos nepilda un nav noteikts likumu izpildes uzraugs (it sevišķi likumos, kas skar īpašuma jautājumus). Tas attiecas arī uz iesniegumiem, priekšlikumiem ministrijām, iestādēm. Atbildes vēstules tiek sadrukātas uz daudzām lapām, sarakstot lērumu galvu reibinošu likumu pantus, cik pareizi un atbildīgi strādā iestāde, kāda tās kompetence, bet nav neviena vārda par pamatjautājuma risināšanu, pilnīga ignorance.
Kas notiek ar valsts iestāžu ierēdņiem, tās nomenklatūru – negausība, bezatbildība, bezdomāšana, nolaidība, augstprātība? Un nomenklatūra berzē rokas nevainīgumā.
Gadu garumā jau esam secinājuši, ka ministriju un pat Valsts prezidenta kanceleja neiedziļinās iesniegumu, sūdzību būtībā un nesniedz atbild Satversmes 104.panta kārtībā. Kas notiek ar mūsu valsts tiesiskumu? Jāsauc palīgā starptautiskās institūcijas? Bet zini, tūlīt kliegs – valsts prestiža graušana!
Biedrībā “Ausma” no iedzīvotājiem esam saņēmuši neskaitāmi daudzas šāda atbildes, kurās cilvēki ir apjukumā, nesaprot, pat lādas, kam domāts atbildē likuma pantu un instrukciju uzskaitījums, ja nav atbildes uz jautājumiem, kurās izpildītāji aprobežojas ar taisnošanos, cik pareizi (ne)strādā. Atvainojos, šajās atbildēs jūtama kaut kāda negausība, nevēlēšanās domāt un saprast, tās ir pilnīgi bez sirdsapziņas. Turklāt daudzos gadījumos, tostarp uz biedrības iesniegumiem, saņemam līdzīgas (bez) atbildes. Salīdzinot tās no dažādām iestādēm, tajās var saskatīt vienveidību. Rakstot iesniegumu, jau zināms, kāds atbildes saturs būs, proti, atbildi paši sev jau varētu uzrakstīt iepriekš.
Kas atbildīgs par medicīnas darbinieku 20% algu paaugstinājuma likumu bez finansiālā nodrošinājuma
Šajā gadījumā tiek aprunāta, vainota 13. Saeima, deputāti, valdošā koalīcija, cik viņi neapdomīgi, nepareizi pieņēma likumu bez finansiālo avotu norādīšanas, bez likuma nodrošinājuma. Šo likumu masu mediji dēvē par solījumiem. Likums nav solījumi! Tas ir izpildu akts, jāpilda (jāsauc palīgā tiesu izpildītāji?).
Masu medijos nesastopam nevienu apskatu, kur “auga kājas” šādiem bezatbildīgiem likumiem, kā tādi “izstrādājumi” bez finansiāla seguma rodas un kā tādi var nonākt Saeimā.
Likumi parasti top ministrijās, ko gatavo tās ierēdņi, tad to koriģē pēc sava prāta nomenklatūra, tālāk laiž uz saskaņošanu ieinteresētajās ministrijās, kur sniedz atzinumu to ierēdņi, nomenklatūra, valsts sekretāri un pat ministri, ja vajag. Tikai tad to saskaņo valsts sekretāru sanāksmē un valdībā. Pēc šī juridiskā “sieta” Ministru prezidents likumprojektu virza uz Saeimu. Steidzamības kārtā visi saskaņojumi var notikt “zibens ātrumā”, bet neticu, ka bez saskaņojuma, jo sevišķi Finanšu ministrijā.
Ko šajos gadījumos, kad tiek sagatavoti un pieņemti likumu “izstrādājumi”, vajag atsaukt, atlaist, padzīt? Saeimu? Kādēļ? Kur paliek ierēdņu un nomenklatūras atbildība? Ak, viņus nedrīkst aiztikt, tas izskatīsies kā “policejiskas valsts rīcība”!?
Un brīnums, likumu sagatavošanas posmos nav nekāda sabiedriska “satricinājuma”, nav žurnālistu klaigu vai skriešanu pakaļ ministriem, lai sniegtu tūlītēju interviju, ko tie ierēdņi, nomenklatūra ir sastrādājusi. Toties mums ir, ko vainot, vienā mutē varam saukt un pareizi - atlaist 13. Saeimu, atlaist 13. Saeimu! Bet, ja ieskatās dziļāk, kas sagatavo un nosūta Saeimai likumu brāķi?
Protams, tautai jādod iespēja izteikt viedokli – atlaist vai ne. Augstāko ierēdņu un pat eksprezidentu un pētnieciskās žurnālistikas izteikumi, atrunājot tautu no gribas izteikšanas, izsakot motivāciju, ka nav, ko likt vietā, ka nākamā Saeima nebūs labāka un tml., diez vai ir korekta rīcība. Tā var aizrunāties, ka zagļi nav jāsoda, nav jātiesā, tik un tā atkal zags.
Ar minēto atrunāšanu neparakstīties par Saeimas atsaukšanu runātāji nonāk pretrunā paši sev vai pierāda, ka šī, 13. Saeima ir darbaspējīgāka par iepriekšējām, ka tā nav jāatlaiž. Tas ir acīmredzami, ka šī Saeima ir labāka par iepriekšējo, ko pierāda arī tas, ka par tās aktivitātēm gāžas gūzma pārmetumu, lai traucētu, liegtu strādāt. Dabīgi, atsevišķiem grupējumiem tiesiskuma nodrošināšana taču var nodarīt lielu kaitējumu savu shēmu organizēšanai un likumu “iepirkumiem”.
Piemērs, kā Dzintara Rasnača (NA) Tieslietu ministrijas nomenklatūra (ne) pildīja MK rīkojumus
Ir piemēri, kā ministri, ministrijas nomenklatūra nepilda pat Ministru prezidenta rīkojumus. Piemēram, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “Ausma” 2010. gadā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim pieņemšanā pie viņa iesniedza iesniegumu, priekšlikumus un lūgumu, kā atrisināt jautājumu par daudzīvokļu māju dalītā īpašuma – zemes nomas jautājumu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2010.gada septembrī izdeva
Tieslietu ministrija, Dzintars Rasnačs vēl ilgi pēc MK noteiktā termiņa šādu likumu neiesniedza. Lai it kā attaisnotu bezdarbību, MK rīkojuma nepildīšanu un vilcināšanu, Tieslietu ministrija sagatavoja grozījumus trīs likumu pantos: likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību", likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", šo darbību nekorekti nosaucot par grozījumiem DALĪTĀ ĪPAŠUMA SAKARĀ, bet likumu par dalītā īpašumu izbeigšanu neizstrādāja.
Iepazīstoties ar šo minēto trīs likumprojektu virzību, noskaidrots, ka tie tika nosūtīti uz Saeimu „Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma” vietā un virzīti, apejot vairākas likumu saskaņošanas institūcijas, sagatavoti pēc stagnācijas parauga.
Arī šādā veidā, kā izrādās. steidzamības kārtā, apejot saskaņošanas institūcijas un safabricējot neatbilstošu likumprojektu, var tikt pieņemti likumi, tādēļ nav jābrīnās, kā radās likuma izstrādājums par mediķu algu paaugstināšanu. Par to “pilsētā nerunā”, kas sagatavo šādas “bumbas” un ka nomenklatūra berzē rokas nevainīgumā.
Tieslietu ministrijā Dzintars Rasnačs, ministrijas nomenklatūra, ja atmiņa neviļ, uz atkārtotu MK rīkojumu, kuru izdeva Ministru prezidente Laimdota Straujuma, beidzot sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu ar mistisku nosakumu: “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, par kuru gan atliek šausmināties, - tajā piedāvā zemes pleķa izpirkumu zem mājām par 100 – 500 reizes augstāku cenu, nekā to ieguva šīs zemes uzpircēji, kuru rīcībā jau ir 90 % nomas zemes zem mājām.
Jau aptuveni 5 gadus likumprojekts atrodas Saeimā (12. un pašlaik 13 Saeimā). Jābrīnās, ar kādiem paņēmieniem NA “demogrāfijas tēvi” risina demogrāfijas “veicināšanu”, 110 000 dzīvokļu īpašniekiem piedāvājot izpirkt šo zemi, kuru lieto visa sabiedrība, kas ir publiska lietojuma zeme, par kuru kāds “balto baronu” firmas advokāts izsakās, ka esot labāk “šausmīgas beigas” nekā “nepārtrauktas šausmas”.
Šajā gadījumā kāda ir NA administrācijas atbildība, kas iesniedza tik apšaubāmu, neizpildāmu likumprojektu? Nekāda, arī Saeimā šis akts nevirzās uz priekšu! Un Nacionālās apvienības reitings aug, nekrīt! No tā var lēst, cik patiesi un pareizi ir reitingi, kas paliek kā “25 kadrs” vēlētājiem, par ko balsot, lai “nepazaudētu” balsi.
EM ierēdnis par likumprojekta brāķi saņem amata paaugstinājumu. Vienalga, jau trešo reizi Saeimā iesniedz brāķi, un atbildības nekādas
2014.gadā Saeima atdeva pilnīgai pārstrādei Ekonomikas ministrijai (EM) likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums”. Atbildīgais par šī likumprojekta izstrādi, kā varēja saprast, to apspriežot Latvijas Avīzē “pie apaļa galda”, bija EM ierēdņis, inspektors Mārtiņš Auders. Kur bijis, kur ne, pēc brāķa saņemšanas atpakaļ viņš drīz vien saņem paaugstinājumu - viņu ieceļ par departamenta direktoru.
Neraugoties uz to, Ekonomikas ministrija (EM) 06.12.2018. ar Nr.144/lp13 atkārtoti ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā likumprojektu “Dzīvojamās telpas īres likums” (Saeimas likumprojekta Nr 1260/Lp12), kas ir 2014.gadā Saeimā noraidītā likuma kārtējais brāķis, nu jau “gudrāks”, viltīgāks.
No kārtējā EM likumprojekta acīmredzami izriet secinājums – “par katru cenu” grib izrēķināties ar piespiedu (denacionalizēto māju) īres īrniekiem, padzenot viņus uz ielas, ja nesolās maksāt māju īpašniekiem tik, cik viņi pieprasīs, pareizāk, kādu maksu jau paredz šis likums, ja tiktu pieņemts, arī lai izslēgtu no aprites spēkā esošā īres likuma 8.un 13.pantu, kas neļauj „iztīrīt” māju no īrniekiem.
Mūsu skatījumā likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" ir prettiesisks un amorāls pēc būtības, jo tas paredz rīkoties „policejiskā mērcē”. Bet nu jau ne tikai 12., bet arī 13. Saeima nezina, ko darīt ar šo jauno “izstrādājumu”.
Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā pēc 1. lasījuma šim likumprojektam iesniegti 111 priekšlikumi. Komisija uzdeva EM, Mārtiņam Auderam likumprojektā iestrādāt priekšlikumus un iesniegt komisijai jaunu variantu. 2019. gada 28. novembrī “jauns “ projekts ar “labojumiem” iesniegts.
Pārskatot priekšlikumus un iepazīstoties ar EM “jauno”, 2019. gada 28. novembra likuma redakciju, nākam pie secinājuma, ka likumprojekts ir tāds pats, kāds atrodas Saeimas komisijā, ar nelielām redakcionālām izmaiņām, kas nemaina likumprojekta despotisko, totalitāro garu un burtu. Šāda attieksme ir visvairāk izteikta: 3., 5., 7., 10., 13.,14., 16., 18., 19., 25., 27., 35 pantā un Pārejas noteikumu 4. un 5. pantā.
Iepazīstoties ar likumprojekta priekšlikumiem un EM labojumiem, redzam, ka vairākums Saeimas Juridiskā biroja un atsevišķu deputātu (Pucena, Stepanenko, Valaiņa) tiesiski pieņemamie priekšlikumi, nerunājot par sabiedrisko organizāciju iepriekš iesniegto protestu un priekšlikumu neievērošanu, EM faktiski nav izmainījuši šī likumprojekta represīvo raskturu, tajā atstājot iepriekš noteiktās namīpašnieku, izīrētāju ekskluzīvas tiesības un privilēģijas, ļaujot visus nosacījumus diktēt īrniekiem vienpusējā kārtā un ar likumu nosakot, ka īrnieku pienākums ir maksāt visus namīpašnieka izdevumus, tajā skaitā atjaunot mājas paliekošās vērtības, pretrunā ar CL 2134. pantu, ka dzīvojamā telpa īrniekiem jānodod lietošanā ar visiem labumiem, ko no tās var sagaidīt. Šie “labumi”, kas piedienas kā mājoklim, tiek turēti noslēpumā un likumprojekts īrniekam ierāda vietu tikai četrās sienās.
Uzskatam, ka kā iepriekšējais, tā pašlaik plānotais šāds likuma nosacījumu risinājums ir nepareizs, nevajadzīgs un nepamatots pēc būtības.
Kopumā šo minēto motīvu un citu negodprātīgo pantu dēļ, uzskatām, KA LIKUMPROJEKTS ŠĀDĀ REDAKCIJĀ NEVAR TIKT VIRZĪTS UZ PIEŅEMŠANU 2. LASĪJUMĀ, TAS IR JĀATDOD ATPAKAĻ EKONOMIKAS MINISTRIJAI PĀRSTRĀDEI PILNĀ APJOMĀ, jo tas ir totalitāras, despotiskas valsts akts, kuru par demokrātisku pasludinātā valstī virzīt uz pieņemšanu Saeimā nav pieļaujams.
Ar šādu pamatojumu un to, ka ne EM, ne Saeima netiek gaļā ar denacionalizēto māju īrnieku problēmu, “par katru cenu” to mēģina “izvilkt” uz pieņemšanu un ka šāda tendence ir arī minētajā Saeimas komisijā (Saskanas deputātu publisks viedoklis), mēs saredzam nepieciešamību šajā gadījumā lūgt Valsts prezidentu Egilu Levitu izskatīt šo likumdošanas bezatbildību, tādēļ atkārtoti vērsāmies pie Valsts prezidenta ar lūgumu un plašu mūsu lūguma pamatojumu, iespējams, iesniegt savu likumdošanas iniciatīvu. Lūgumam arī tika pievienots sabiedrisko organizāciju saskaņots likuma projekts.
Diemžēl arī Valsts prezidenta (VP) Kanceleja “veiksmīgi” manipulē ar likuma normām, ar Valsts prezidenta kompetenci izrādot, mūsuprāt, Kancelejas nevēlēšanos iedzilināties, kas tieši un kāpēc tiek izteikts lūgums, lai aizstāvētu apmēram 20 000 denacionalizēto māju īrnieku ģimeņu (vai 60 cilvēku) tiesības, nedalot tos “nodrošinātajos” un “maznodrošinātajos”, kad šīs kategorijas īrnieki nav spējīgi iegādāties savu mājokli vai īrēt šo pašu dzīvokli par īres maksu, kādu nosaka šis likumprojekts.
VP Kancelejas norāde, lai ejam uz Saeimas komisiju ar saviem priekšlikumiem, neiztur kritiku, jo, kā jau teicu, tā nevēlas strādāt pēc tiesiskuma un sirdsapziņas. Īrnieku sabiedriskām organizācijām Komisijā vairs nav, ko darīt, tās neuzklausa.
Atgādinām, ka šis likumprojets ne tikai ir lielas masas cilvēku deportācijas akts pret “piespiedu” īrniekiem, ķīlniekiem vien, bet tas arī ir graujošs jebkurai īrnieku kategorijai, jo tajā nav neviena panta īrnieku tiesību nodrošināšanai, tas paredz maksātspējai nepanesamu īres maksu.
Šo motīvu dēļ denacionalizēto māju īrnieku biedrība “Ausma” uzskata, ka šī jautājuma atrisināšanai galarezultāts bez Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas nav sasniedzams.
Šāds likumprojekts drīzāk tiek virzīts interešu konflikta apstākļos.
Plašs šo apstākļu izklāsts atrodams rakstos, skat to saites:
https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika
https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/majoklu_politika/
http://www.vmeste.lv/likumi/zakon-o-najme-gotovy-k-perevorotu.html
http://lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=136035?show=coment
https://likumi.lv/doc.php?id=56812
http://www.pietiek.com/raksti/aseradens_un_ekonomikas_ministrija_pret_latvijas_republikas_satversmi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
