Vai Nacionālais veselības fonds ir Ārstu biedrības Pandoras lāde?
Veselības nozares pārstāves pārdomas07.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nupat Ilze Aizsilniece sociālajos medijos dalījusies ar savas PR komandas biedres Evijas Ansonskas postu ar slavenā Egīla Zirņa jokugraudiem. Ikviena vara cilvēku tracina, kamēr viņš pats nav pie varas. Ir vairāki iemesli, kāpēc tomēr mūs tracina pie varas esošie. Viens no tiem - ielikt varu savā kabatā.
Man kā zinātkārai veselības nozares pārstāvei ir gadījies dzirdēt par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) glabātu noslēpumu – fondu, kuru pārvalda LĀB vadība un kas saņemot arī ziedojumus/biedru naudas.
Tā kā nebiju informēta par šādu veidojumu, nolēmu ielūkoties uzņēmuma reģistra datos. Un tik tiešām – eksistē tāds Nacionālais veselības fonds, kur tiesības pārstāvēt atsevišķi ir Ilzei Aizsilniecei, Robertam Fūrmanim un Alvilam Kramam. Adrese šim fondam sakrīt ar Latvijas Ārstu biedrības adresi – Skolas iela 3, Rīga.
Interesantā kārtā šis fonds saņēmis arī biedru naudas. Piemēram, 2020. gads bijis ražīgs, maksājumos saņemts pat 40 tūkstošu. Taču 2021.gadā gājis čābīgi, ieņēmumi norādīti 0.
Atminoties nesen notikušās rebes ap LĀB un valdes locekļu pēkšņo sabuntošanos pret vadītāju Ilzi Aizsilnieci, gribas vaicāt, vai gadījumā šim iekšējam konfliktam nav kāda saikne ar jau pieminēto fondu. Man gribētos domāt, ka LĀB vadība nav turējusi melno kasi, kas kaut kādā brīdī radījusi nesaprašanos par tās pielietojumu. Taču, iespējams, Ilzes Aizsilnieces šeptēšana ap šo fondu izraisīja līdzīgu nelaimju virkni kā Pandoras lādes atvēršana.
2021.gadā LĀB valdi pamet Roberts Fūrmanis, kurš vienlaikus ir arī amatpersona Nacionālajā Veselības fondā. Viņš gan savā paziņojumā norādījis: "…Es atsakos no viceprezidenta amata biedrībā, kuras vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu un kura nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību.”
Un šī gada sākumā valdi pameta arī otra fonda amatpersona - Alvils Krams, kurš norādīja: “…Es personīgi uzskatu, ka Ilze Aizsilniece nav godīga pret valdi, pret ārstiem, pret sabiedrību. Šajā brīdī man šķiet, ka tas būtu nedaudz toksiski man palikt turpmāk valdes sastāvā. Tas nebūtu godīgi arī pašam pret sevi.”
Lai nu kādi arī bijuši patiesie konflikta iemesli starp LĀB valdi un vadību, jautājums paliek atklāts – kas ir šī fonda ziedotāji un kā šie līdzekļi tikuši izlietoti? Negribētos arī pieļaut domu, ka fonds darbojies ar mērķi – kurš vairāk ziedos, tā politiskās intereses LĀB pārstāvēs. Tāpēc ceru uz atklātību no vadības puses un dalīšanos ar biedriem, lai novērstu aizdomas par melnās kases turēšanu.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
