Vai Mozgis „Stradiņu” valdē būs viņa „civilsievas” uzņēmuma jaunais „veiksmes stāsts”?
PIETIEK01.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Slimnīcu iekārtu iepirkumos pēdējos gados galvenokārt uzvar viena firma,” – tā 2009. gadā rakstīja laikraksts Diena, saistībā ar tolaik Dzintara Mozga vadīto Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu minot uzņēmumu Arbor Medical korporācija, kura lielākā īpašniece Dace Rātfeldere tika nodēvēta par Mozga civilsievu. Tagad, kad Mozgis ar jaunās veselības ministres svētību tiek „bīdīts” uz vakanto valdes locekļa vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, uzmanību pievērš fakts, ka jau pašlaik Rātfelderes uzņēmums ir šīs slimnīcas piegādātājs, - pēc Mozga apstiprināšanas vadošajā amatā tas varētu kļūt par acīmredzamu interešu konflikta un korupcijas aizdomu objektu.
„Šo „uzvaru” pamatā vienojošie redzamie faktori ir vismaz divi - sadarbība ar attiecīgās slimnīcas speciālistiem vai ģimeniskas attiecības ar slimnīcas vadītāju,” – tā medicīnas iekārtu un preču piegādātāja Arbor fantastisko veiksmi Bērnu slimnīcas iepirkumos pirms nepilniem septiņiem gadiem aprakstīja Diena, savukārt Mozgis apgalvoja, ka kā slimnīcas vadītājs neesot pieņēmis vai iespaidojis iepirkumu komisijas lēmumus, savukārt saistībā ar Rātfelderi „nevēloties komentēt un publiskot savu privāto dzīvi”.
Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka pēdējā gada laikā Rātfelderes uzņēmums ir ieguvis virkni salīdzinoši nelielu „Stradiņu” iepirkumu, taču tie nav bijuši tik nospiedošā vairākumā, salīdzinot ar pārējiem piegādātājiem, kā tas bija Bērnu slimnīcas laikos, kad to vadīja Mozgis un kad Arbor iepirkumi bija miljonos vērti, - nu runa ir tikai par desmitiem tūkstošu eiro.
Ultrasonogrāfijas sistēmas iegāde par 103 897 eiro, EEG un EMG piederumu piegāde par 35 595 eiro, medicīnas iekārtu piegāde par 9 800 eiro un 12 770 eiro, otoakustisko emisijas audiometru kohleārās funkcijas noteikšanai jaundzimušajiem piegāde par 9 600 eiro, diatermokoagulatoru piegāde par 12 060 eiro, elektrokardiogrāfu piegāde par 11 225 eiro – tas ir bijis viss Arbor iepirkumu guvums „Stradiņos” pēdējā gada laikā (turklāt daļa kopā ar citiem piegādātājiem). Taču viss var mainīties, slimnīcas valdes locekļa (un varbūt pat valdes priekšsēdētāja, kā liecina Pietiek informācijas avotu izteikumu) amatā nonākot Mozgim.
Pats Mozgis gan atšķirībā no 2009. gada apgalvo, ka ar Rātfelderi kopā nedzīvojot, - publicējam nelielu pirmdien notikušu sarunu:
- Jūs jau visu esat sarakstījusi, ko jūs vēl gribat? Vai es varēšu arī jums uzdot jautājumus?
- Jā, kāpēc gan ne? Kurš pirmais uzdos jautājumus?
- Nu, sāciet, jūs zvanījāt.
- Jūs tagad startējat uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa, priekšsēdētāja amatu. Jūsu neoficiālajai dzīvesbiedrei piederošā firma veic ievērojamas piegādes Stradiņa slimnīcai. Vai tas nebūs interešu konflikts, par ko jūs jau reiz esat sodīts?
- Man ir jautājums, kuras manu radinieku firmas? No kurienes jūs esat ķērusi, ka mana dzīvesbiedre ir minētā sieviete? Kurā vietā?
- Tas ir izlasāms medijos.
- Iespējams, ka mēdz būt arī kļūdas medijos. Es nedzīvoju kopā ar šo sievieti.
- Mediji raksta, ka viņa ir jūsu civilsieva.
- Tas ir forši, ka viņi tā raksta. Mediji arī raksta, ko es domāju. Bet es nemaz to nedomāju. Es neesmu ne aizdomās turamais, ne tiesas procesā kaut kādā veidā apsūdzētais. Viss tiesas process jau ir beidzies, ne tur ir kāda izlaupīšana bijusi, nekas. Tā tiesa ir kaut kur iestrēgusi. Tad kāpēc es nevarētu startēt?
- Un jūsu jautājumi?
- Interesanti, kāpēc jūs rakstāt par manām domām? Kā jūs viņas zināt? Un jūs man zvanāt uz privāto telefonu, to es pats apmaksāju. Tas nav valsts apmaksāts. Mēs varētu arī nerunāt par šiem jautājumiem. Tas nebūs patiesība par dzīvošanu kopā ar šo sievieti. Es dzīvoju kopā ar dēlu...
Tiesa, Lursoft dati rāda, ka interešu konflikta un koruptīvas situācijas ēna pār Mozgi paliks arī tad, ja viņš ar Rātfelderi patiešām vairs nedzīvo kopā divos apvienotos dzīvokļos Mazajā Nometņu ielā: SIA Arbor Medical Korporācija 8,33% saskaņā ar Lursoft datiem joprojām pieder 1969. gadā dzimušajai Sigitai Kalniņai. Viņa ir Mozga māsa.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
