Vai Mozgis „Stradiņu” valdē būs viņa „civilsievas” uzņēmuma jaunais „veiksmes stāsts”?
PIETIEK01.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Slimnīcu iekārtu iepirkumos pēdējos gados galvenokārt uzvar viena firma,” – tā 2009. gadā rakstīja laikraksts Diena, saistībā ar tolaik Dzintara Mozga vadīto Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu minot uzņēmumu Arbor Medical korporācija, kura lielākā īpašniece Dace Rātfeldere tika nodēvēta par Mozga civilsievu. Tagad, kad Mozgis ar jaunās veselības ministres svētību tiek „bīdīts” uz vakanto valdes locekļa vietu P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, uzmanību pievērš fakts, ka jau pašlaik Rātfelderes uzņēmums ir šīs slimnīcas piegādātājs, - pēc Mozga apstiprināšanas vadošajā amatā tas varētu kļūt par acīmredzamu interešu konflikta un korupcijas aizdomu objektu.
„Šo „uzvaru” pamatā vienojošie redzamie faktori ir vismaz divi - sadarbība ar attiecīgās slimnīcas speciālistiem vai ģimeniskas attiecības ar slimnīcas vadītāju,” – tā medicīnas iekārtu un preču piegādātāja Arbor fantastisko veiksmi Bērnu slimnīcas iepirkumos pirms nepilniem septiņiem gadiem aprakstīja Diena, savukārt Mozgis apgalvoja, ka kā slimnīcas vadītājs neesot pieņēmis vai iespaidojis iepirkumu komisijas lēmumus, savukārt saistībā ar Rātfelderi „nevēloties komentēt un publiskot savu privāto dzīvi”.
Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka pēdējā gada laikā Rātfelderes uzņēmums ir ieguvis virkni salīdzinoši nelielu „Stradiņu” iepirkumu, taču tie nav bijuši tik nospiedošā vairākumā, salīdzinot ar pārējiem piegādātājiem, kā tas bija Bērnu slimnīcas laikos, kad to vadīja Mozgis un kad Arbor iepirkumi bija miljonos vērti, - nu runa ir tikai par desmitiem tūkstošu eiro.
Ultrasonogrāfijas sistēmas iegāde par 103 897 eiro, EEG un EMG piederumu piegāde par 35 595 eiro, medicīnas iekārtu piegāde par 9 800 eiro un 12 770 eiro, otoakustisko emisijas audiometru kohleārās funkcijas noteikšanai jaundzimušajiem piegāde par 9 600 eiro, diatermokoagulatoru piegāde par 12 060 eiro, elektrokardiogrāfu piegāde par 11 225 eiro – tas ir bijis viss Arbor iepirkumu guvums „Stradiņos” pēdējā gada laikā (turklāt daļa kopā ar citiem piegādātājiem). Taču viss var mainīties, slimnīcas valdes locekļa (un varbūt pat valdes priekšsēdētāja, kā liecina Pietiek informācijas avotu izteikumu) amatā nonākot Mozgim.
Pats Mozgis gan atšķirībā no 2009. gada apgalvo, ka ar Rātfelderi kopā nedzīvojot, - publicējam nelielu pirmdien notikušu sarunu:
- Jūs jau visu esat sarakstījusi, ko jūs vēl gribat? Vai es varēšu arī jums uzdot jautājumus?
- Jā, kāpēc gan ne? Kurš pirmais uzdos jautājumus?
- Nu, sāciet, jūs zvanījāt.
- Jūs tagad startējat uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa, priekšsēdētāja amatu. Jūsu neoficiālajai dzīvesbiedrei piederošā firma veic ievērojamas piegādes Stradiņa slimnīcai. Vai tas nebūs interešu konflikts, par ko jūs jau reiz esat sodīts?
- Man ir jautājums, kuras manu radinieku firmas? No kurienes jūs esat ķērusi, ka mana dzīvesbiedre ir minētā sieviete? Kurā vietā?
- Tas ir izlasāms medijos.
- Iespējams, ka mēdz būt arī kļūdas medijos. Es nedzīvoju kopā ar šo sievieti.
- Mediji raksta, ka viņa ir jūsu civilsieva.
- Tas ir forši, ka viņi tā raksta. Mediji arī raksta, ko es domāju. Bet es nemaz to nedomāju. Es neesmu ne aizdomās turamais, ne tiesas procesā kaut kādā veidā apsūdzētais. Viss tiesas process jau ir beidzies, ne tur ir kāda izlaupīšana bijusi, nekas. Tā tiesa ir kaut kur iestrēgusi. Tad kāpēc es nevarētu startēt?
- Un jūsu jautājumi?
- Interesanti, kāpēc jūs rakstāt par manām domām? Kā jūs viņas zināt? Un jūs man zvanāt uz privāto telefonu, to es pats apmaksāju. Tas nav valsts apmaksāts. Mēs varētu arī nerunāt par šiem jautājumiem. Tas nebūs patiesība par dzīvošanu kopā ar šo sievieti. Es dzīvoju kopā ar dēlu...
Tiesa, Lursoft dati rāda, ka interešu konflikta un koruptīvas situācijas ēna pār Mozgi paliks arī tad, ja viņš ar Rātfelderi patiešām vairs nedzīvo kopā divos apvienotos dzīvokļos Mazajā Nometņu ielā: SIA Arbor Medical Korporācija 8,33% saskaņā ar Lursoft datiem joprojām pieder 1969. gadā dzimušajai Sigitai Kalniņai. Viņa ir Mozga māsa.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
