Vai ministrs Pūce paklusām „strādā”, lai Martinsons nepaliktu tukšā un klimata miljoni aizplūstu „pareizā” virzienā?
Pietiek lasītājs22.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos vērst uzmanību uz visai apšaubāmu Jura Pūces un viņa ministrijas darbību. Pašlaik valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts informatīvais ziņojums "Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju" (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478752). Šajā ziņojumā tiek iezīmēti virzieni un veids, kā izmantot emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) naudu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mazināšanai. Klimata pārmaiņas ir un būs, un šī nauda ir speciāli paredzēta šim mērķim un nevar tikt iztērēta, piemēram, veselības aprūpei utml. Par to viss ir skaidrs. Satraukumu rada tā izlietošanas veids, ko grib īstenot Juris Pūce kā ministrs.
Proti, informatīvā ziņojuma 21.-23. lpp. norādīts, ka plānots izveidot “Zaļo investīciju fondu”. Citāts no ziņojuma:
“Komponentes mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu, attīstot Latvijā klimatam draudzīgāku uzņēmējdarbību, un finansējuma pieejamību.
Lai nodrošinātu lielāku privātā kapitāla piesaisti ar klimatu saistītu aktivitāšu finansēšanai, Zaļo investīciju fonda darbība tiks orientēta uz dažāda veida aizdevumiem un kvazi-kapitāla finansējumu atbalstāmo darbību (zaļo investīciju) veikšanai mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī uzņēmumos ar līdz 500 darbiniekiem, tā saucamajiem small midcaps.
Atbalstu ir plānots ieviest, VIF izveidojot specializētu meitas uzņēmumu ar indikatīvu nosaukumu “Zaļo Investīciju Fonds”, ar profesionālu investīciju veikšanas un pārvaldes komandu, kas tālāk ieguldītu “Zaļo Investīciju Fonda” komponentes līdzekļus uzņēmumos aizdevumu vai kvazikapitāla veidā, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma prasības un nepieļaujot normatīvajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalsta sniegšanu.
“Zaļo investīciju fonda” izveidošanas un darbības plāns ir sekot nozares labajai praksei un veidot meitas uzņēmumu. Sākotnējais “Zaļo investīciju fonda” finansējums (vienreizēja iemaksa VIF pamatkapitālā) plānots 60 655 516,20 EUR apjomā (Latvijas ieņēmumi no 3 126 573 emisijas kvotu realizēšanas sekundārajā tirgū 2018. gadā papildus primārajā tirgū notikušajām izsolēm), kas potenciāli nākotnē var tikt papildināts ar ieguldījumiem kapitālā [..]”
Tātad plāns ir veidot mistisku meitas uzņēmumu zem SIA “Vides investīciju fonds” (VIF), kas, starp citu, jau tagad nodarbojas ar dažādu veidu projektu vērtēšanu, uzraudzību utml. ES fondu un arī citu finansējumu ietvarā. Kā tad paliek ar uzstādījumu par birokrātijas mazināšanu, valsts aparāta samazināšanu par cik tur procentiem gadā?
Šajā gadījumā tiktu dibināta jauna SIA, tur atkal būs nepieciešams administratīvais aparāts, juristi, ekonomisti, projektu vadītāji, kas veiks darba pienākumus. Tur būs noteikti uzreiz sava uzņēmuma valde ar pietuvinātiem cilvēkiem partijām, kas uzraudzīs, lai nauda iet “pareizajos” virzienos. Kāpēc jānotrallina nauda administrācijas izmaksām un apšaubāmos veidojumos?
Vēlos atgādināt, ka Latvijā jau ir LIAA, kas nodarbojas ar investīciju piesaisti. Latvijā ir arī ALTUM, kas nenodarbojas tikai ar hipotekāro kredītu galvošanu, – viņi aktīvi nodarbojas ar uzņēmējdarbības kreditēšanu, riska kapitālu utml. Mums ir arī CFLA, kas veiksmīgi darbojas ar ES fondu projektu īstenošanu un uzraudzību. Arī šī veidojuma mātes uzņēmums VIF jau tagad nodarbojas ar dažādu projektu vērtēšanu, realizēšanu, uzraudzību utml.
Kāpēc mums vajag VĒL VIENU veidojumu, kur cilvēkiem saņemt algas? Nu jā, EKII līdzekļi jau nav valsts pamatbudžets, tas ir speciāls budžets, kurā nauda neienāk no nodokļu samaksas, tad jau var tērēt!
Vēl ministrijas gaiteņos runā, ka šī informatīvā ziņojuma jautājums esot īpaši svarīgs Attīstībai/Par. Kāpēc? Nu, pirmkārt, jau tāpēc, ka šeit runa ir nevis par kapeikām, bet gan kādiem 500 miljoniem EUR (vai vairāk) laika posmā līdz 2030.gadam visā EKII kopumā.
Otrkārt, gaiteņos runā, ka ēnā slēpjas bēdīgi slavenais Māris Martinsons (saistībā ar AS Tīrīga darbību jau arī izskanēja dažādi viedokļi, ka Attīstībai/Par nav tāda stingra viedokļa), kurš meklē jaunas biznesa iespējas un mazgāt naudu caur zaļajām investīcijām, un šāds jauns „Zaļo investīciju fonds” varētu būt labs veids, caur kuru bīdīt savas lietas + uzņēmuma valdē salikt pareizos cilvēkus, kas nodrošinās tā veiksmīgu darbību.
Vēlos arī atgādināt, ka EKII jau iepriekš ir nonācis ziņu portālos saistībā ar ne tik glaimojošām lietām. Piemēram, Valsts kontrole bija veikusi Klimata politikas izvērtējumu (tai skaitā iepriekšējā KPFI finansējuma un tagad EKII finansējuma izvērtējumu) un secināja, ka tur ir nopietnas problēmas un nauda nav tērēta efektīvi https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vk-varam-nav-izstradajusi-kvalitativu-ricibpolitiku-klimata-parmainu-samazinasanai-14167692.
Otrkārt, Sabiedrība par atklātību Delna bija vērsusies satversmes tiesā par klimata finansējuma izlietojumu. https://delna.lv/lv/2016/04/22/pieteikums-satversmes-tiesa/. Starp citu, vai zinājāt, ka Delnas pieteikums satversmes tiesā balstījās uz vienas bijušās ministrijas darbinieces pieredzi strādājot ar klimata finansēšanu? Šī darbiniece – Liene Eglāja strādāja ar dažādu Ministru kabineta noteikumu izstrādi klimata pārmaiņu departamentā.
Nespējot noskatīties uz to, ka toreizējās vadības (ministra Kaspara Gerharda vadīšanas laikā) spiediena rezultātā vairāki desmiti miljonu tika novirzīti Ventspils mūzikas vidusskolas/koncertzāles būvniecībai, baznīcu restaurēšanai utml un nevis tiešām klimata mērķiem, viņa aizgāja no darba, jo nevēlējās kāpt pāri saviem principiem.
Spriežot pēc amatpersonu deklarāciju datu bāzi, viņa šobrīd strādā Liepājas prokuratūrā par prokurori. Vai iespējams, ka nepatīkamā darba pieredze ministrijā un nevēlēšanās noliekties pāri vadības celim lika šai sievietei turpināt savu karjeru tālāk tieši tiesībsargājošajās iestādes, kur cīnīties ar problēmām, nevis tās pieņemt par normu un noliekties vadības priekšā?
P.S. Vēl neliela papildu ziņa bonusā. Ministrijā atbildīgais departaments par EKII ir Klimata pārmaiņu departaments. Departamenta vadītāja ir aizgājusi dekrētā, bet ministrijas vadība nesteidz iecelt departamenta direktora amatā kādu no esošajiem departamenta cilvēkiem, kuri labi pārzina esošos darbus, klimata politiku un visu pārējo. Vai arī pašā ministrijas departamenta galvgalī gaidāms kāds politisks ieliktenis, kas būs atbildīgs par naudas “pareizu” izlietojumu? Laiks rādīs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
